Aptauja: Katrs trešais atliek mājokļa pirkumu un gaida cenu kritumu jaunajos projektos
Augošās cenas un neskaidrība par turpmāko cenu dinamiku jaunajos projektos likušas lielākajai daļai potenciālo nekustamo īpašuma pircēju pārskatīt savu dzīvokļa iegādes pieeju – teju puse gatavi pagaidām atlikt pirkumu, kamēr Latvijā biežāk nekā kaimiņvalstīs pie esošajām cenām sāk izvērtēt iespējas privātmāju segmentā, secināts bankas "Citadele" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Cenu kāpums nekustamo īpašumu tirgū un konkrēti jaunajos projektos vairumu Latvijā mudinās gaidāmo pirkumu atlikt – 33 % iedzīvotāju to darīs ar cerību sagaidīt cenu kritumu, savukārt vēl 9 % iegādi plānos vēlāk, lai varētu iekrāt papildu līdzekļus un segt cenas starpību.
Arī Lietuvā un Igaunijā cenu krituma gaidās ir aptuveni trešdaļa jeb 35 % potenciālo pircēju, bet pirkuma atlikšana, lai iekrātu cenas kāpuma starpības segšanai, aktuāla 15 % aptaujāto Lietuvā un 12 % Igaunijā.
“Saskaņā ar "Latio" datiem līdz šim jauno projektu pirmreizējā un otrreizējā tirgus segmentos cenām bija tikai augošā tendence. Un, neskatoties uz iedzīvotāju cerībām par cenu kritumu, mēs neredzam tam ekonomisko pamatojumu – būvniecības izmaksas turpinās augt, un pieprasījums pēc jaunajiem projektiem saglabāsies augsts,” prognozē Ksenija Ijevļeva, "Latio" tirgus analītiķe.
Aptuveni katrs ceturtais jeb 23 % esošajā cenu dinamikā sāk nopietni apsvērt nelielas privātmājas iegādi vai būvniecību – šādi visbiežāk domā 30 - 39 gadus veci iedzīvotāji, kuri mitinās Pierīgā vai Vidzemē. Zīmīgi, ka Latvijā privātmājas būvniecība iedzīvotājiem simpatizē vairāk – Lietuvā un Igaunijā šādai pieejai gatavi aptuveni 15 %.
Tikpat liela respondentu daļa, proti, 23 % Latvijā un 15 % Lietuvā un Igaunijā arī pie pašreizējā cenu kāpuma dzīvokli jaunajā projektā uztver kā labu investīciju un atklāj, ka iegādes pieeju negrasās mainīt. Latvijā šāds viedoklis populārs ir Rīgā dzīvojošiem vīriešiem vecumā no 40 – 49 gadiem.
“Energoresursu, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums pa iedzīvotāju maciņa biezumu šobrīd sit no visām pusēm, tāpēc cilvēku vēlme nogaidīt uz mājokļa iegādi ir saprotama. Arī attīstītāju pusē sadārdzinājuma iemesli saistīti ar izejvielu un pakalpojumu cenu pieaugumu. Pašreizējā situācijā nav lielas skaidrības par nākotni, jo vairums tomēr gatavojas savilkt jostas rudenī un ziemā, sagaidot reālās aprises jaunajiem apkures rēķiniem. Šie ir faktori, kas tuvākajā laikā varētu nedaudz sabremzēt nekustamo īpašumu tirgu ne tikai Latvijā, taču skaidrs, ka jaunie projekti būs pieprasīti praktiski jebkurā situācijā,” norāda Jānis Mūrnieks, "Citadeles" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Teju katrs desmitais jeb 8 % Latvijā cenu kāpuma rezultātā sāk izvērtēt mājokļa iegādi sērijveida dzīvokļu ēkās, kamēr Igaunijā un Lietuvā šādu pieeju sāk piekopt krietni biežāk – tas aktuāli, attiecīgi, 19 % un 12 % aptaujāto.
Vēl 4 % aptaujāto Latvijā joprojām plāno savu dzīvokli iegādāties jaunajā projektā, taču meklē dzīvokli ar mazāku platību, nekā sākotnēji plānots. Lietuvā mazāka dzīvokļa meklējumos ir 10 % un Igaunijā – 3 % respondentu.
Reprezentatīvu Baltijas iedzīvotāju aptauju par nekustamā īpašuma tirgus dinamiku banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica šī gada jūnijā, katrā Baltijas valstī aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.