Aptauja: Katrs trešais iedzīvotājs ar saviem kaimiņiem labprāt dalītu dažādas āra telpas
Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% rīdzinieku atzīst, ka attiecības ar kaimiņiem ir visai distancētas un aprobežojas vien ar paviršu sasveicināšanos vai arī kaimiņi nav pilnībā pazīstami, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktā aptauja.*
Tikmēr plašāks sešās Eiropas valstīs veikts pētījums** rāda, ka laipna izturēšanās pret saviem kaimiņiem un palīdzības sniegšana citiem būtiski ietekmē mūsu laimes sajūtu. Viens no veidiem, kā veicināt saskarsmi, ir kopīgu telpu un priekšmetu izmantošana, kas liek uzrunāt kaimiņu, vienoties par lietošanas noteikumiem un īstenot kopīgas aktivitātes. Vislabprātāk Latvijas iedzīvotāji ar kaimiņiem dalītu dažādas āra telpas – lapenes, jumta dārzus u. tml., norāda teju katrs trešais jeb 31% aptaujāto.
Gatavi koplietot āra grila zonu un svīst kopīgā trenažieru zālē
Nedaudz vairāk par ceturto daļu jeb 26% Latvijas iedzīvotāju nebūtu iebildumu koplietot āra grila zonu, bet 23% būtu gatavi svīst kopīgā trenažieru zālē. Savukārt vismazāko dalīšanās entuziasmu latvieši izrāda, kad runa ir par sporta un brīvā laika aprīkojumu – teltīm, tenisa raketēm, slēpēm utt., ko dalīt būtu gatavi tikai 9% aptaujāto. Līdz ar āra telpām cilvēki būtu gatavi kopīgi lietot dažādas sabiedriskas telpas, kino un spēļu istabas, saunu, apstādījumu platības – siltumnīcas vai dārzus – un darbarīkus.
“Koplietošanas paradumi un sociāli ekonomiskā sistēma, kas balstās uz resursu koplietošanu, kļūst arvien populārāka vairumā nozaru visā pasaulē – arī pilsētu un mājokļu attīstības jomā. Telpu un priekšmetu koplietošana ar kaimiņiem sniedz daudz priekšrocību gan cilvēkiem, gan planētai, jo tā ir resursefektīva, palielina kopības sajūtu un veicina cilvēcisku saskarsmi. Visā pasaulē redzam tādu apkaimju attīstību, kas balstās uz kopīgām telpām un priekšmetu koplietošanu, veicinot gan sabiedriskākas attiecības, gan ilgtspējīgākus paradumus,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Koplietošanas telpas labvēlīgi ietekmē kaimiņu savstarpējo saskarsmi
Pētījums parāda, ka koplietošanas telpas labvēlīgi ietekmē savstarpējo saskarsmi: Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir iespēja izmantot koplietošanas telpas patīkamai laika pavadīšanai, savā apkaimē jūtas par 22% laimīgāki, bet dzīvē kopumā – par 25% laimīgāki nekā tie, kuriem šādu iespēju nav.
“Ir prieks vērot, ka diezgan daudzi cilvēki šajā pētījumā ir gatavi koplietot telpas un priekšmetus ar saviem kaimiņiem. Latvijā cilvēki vislabprātāk koplietotu ārtelpas vai trenažierus, ir interese arī par daudzfunkcionālas telpas koplietošanu sabiedriskajām aktivitātēm, bet atbildes kļūst arvien atturīgākas, kad runa ir par telpām, kam ir drīzāk privāts raksturs, piemēram, vannasistabu – neviens respondents nepauda gatavību koplietot šo telpu ar kaimiņiem. Tas parāda, ka cilvēkiem vienlaikus ir vajadzīgs privātums, un būtu ļoti svarīgi atrast labu līdzsvaru, lai veicinātu patīkamu saskarsmi ar kaimiņiem un vienlaikus nezaudētu savu privāto dzīves telpu un mieru, ko tajā rodam,” saka eksperts.
Salīdzinājumam: Somijā koplietot trenažieru zāli būtu gatavi 39%, bet Vācijā – tikai 11% aptaujāto. Āra telpas kopā ar kaimiņiem vislabprātāk koplietotu igauņi – gandrīz 37% pretstatā 18% Zviedrijā un Norvēģijā un tikai 8% cilvēku Vācijā.
* Aptauju “Zināšanas un attieksme pret apkaimju kopienām” veicis Snapshots 2021. gada augustā, aptaujājot 753 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
** Pētījumu Happy Quest Survey veica “Bonava”, stratēģijas un analīzes birojs “United Minds” un tirgus izpētes aģentūra “Nepa” 2021./2022. gada ziemā, aptaujājot 6590 cilvēku Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Latvijā.