Aptauja: Katrs trešais pēdējos piecos gados saskāries ar jumta bojājumiem mājoklī
Pēdējo piecu gadu laikā ar dažādiem jumta bojājumiem, tostarp tekošu jumtu un bojātu jumta konstrukciju, saskārušies 33 % iedzīvotāju, no kuriem 3 % atklājuši, ka viņu īpašuma jumts cietis nesenajā krusas vētrā, secināts jumta seguma ražotāja “Eternit” un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.
Kā liecina aptauja, pēdējos piecos gados tekošu jumtu, saplaisājušu jumta segumu vai bojātu jumta konstrukciju savā īpašumā piedzīvojis katrs trešais iedzīvotājs Latvijā.
19 % norāda, ka viņu privātmājas, daudzdzīvokļu nama vai lauku īpašuma jumta bojājumiem bijis gadījuma raksturs, bet 11 % atklāj, ka bojājumi bijuši vairākkārt. Visbiežāk atkārtoti jumta konstrukcijas trūkumi fiksēti iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas laukos, nevis lielākās vai mazākās pilsētās, kā arī Vidzemes novadā.
Nesenās krusas vētras rezultātā jumta bojājumus piedzīvojuši 3 % aptaujāto iedzīvotāju, visbiežāk – Pierīgā (5 %), Zemgalē (4 %) un Latgalē (4 %) dzīvojošie, liecina aptaujas dati.
“Vasaras izskaņā piedzīvotās krusas vētras pieprasījumu pēc jumta segumu atjaunošanas palielinājušas vidēji par 30 %, atsevišķos reģionos – pat līdz 50 %, kā rezultātā pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas nācās piedzīvot īslaicīgus materiālu iztrūkumus,” atklāj “Eternit” tirdzniecības vadītājs Latvijā Elviss Siliņš. “Vētras mantojums ir tāds, ka, plānojot jumta renovāciju, iedzīvotāji arvien biežāk sāk pievērst uzmanību jumta segumiem, kuri kalpo ilgāk un kuriem bojājumu gadījumā var operatīvi nomainīt bojātās seguma daļas. Ja jumta maiņu izdodas plānot laicīgi un laikapstāļi to atļauj, tad visizdevīgāk iedzīvotājiem renovāciju veikt ir ziemā, kad cenas ierasti ir zemākas un materiālu pieejamība – ātrākā iespējamā.”
31 % norāda, ka pēdējā piecgadē ar jumta bojājumiem saskarties nav nācies, savukārt vēl 14 % atklāj, ka īpašuma jumts pēdējo piecu gadu laikā ticis atjaunots, un problēmu kopš tā brīža nav bijis.
Visbiežāk jumta atjaunošanas darbus veikuši iedzīvotāji Kurzemē (21 %) un Latgalē (15 %), liecina aptaujas dati.
22 % aptaujāto norādījuši, ka uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, vai viņiem šī situācija nav aktuāla. Visbiežāk šādas atbildes fiksētas gados jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadu vecumam.