Aptaujā noskaidrots, kas attur iedzīvotājus no nekustamā īpašuma iegādes
Aptaujā noskaidrots, ka ģeopolitiskā situācija, precīzāk Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, nav galvenais iemesls, kas atturētu iedzīvotājus no nekustamā īpašuma iegādes. Kā svarīgākie piesardzības faktori jauna mājokļa iegādei tiek minēti Latvijas ekonomiskā situācija un raizes par savu finansiālo stabilitāti, kā arī nekustamo īpašumu iegādes cenas, attiecīgi tā domājot 38% un 39% aptaujāto respondentu būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA YIT LATVIJA (YIT) un “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā*.
YIT eksperts atzīst, ka nekustamo īpašumu iegāde ir stabila, lai gan tiesa, ka pircēju vidū joprojām dominē piesardzība, neskatoties uz to, ka jauna mājokļa cenas Latvijā ir zemākās starp Baltijas valstīm.
Aptaujā arī analizēts iedzīvotāju noskaņojums iegādāties nekustamo īpašumu. Aptuveni 21% respondentu uzskata, ka šogad ir uzlabojies iedzīvotāju noskaņojums iegādāties nekustamo īpašumu, tikmēr 19% aptaujāto atzinuši, ka tas nav noticis. Tikmēr 40% - nav bijuši pārliecināti, norādot, ka drīzāk nav uzlabojies. 20% aptaujāto noradījuši, ka nezina, vai šogad iedzīvotāju noskaņojums iegādāties nekustamo īpašumu varētu būt uzlabojies.
YIT valdes loceklis Andris Božē, komentējot aptaujas rezultātus, norāda, ka, salīdzinot ar aizvadīto gadu, iedzīvotāju vēlme iegādāties nekustamo īpašumu nekur nav pazudusi un pat ir uzlabojusies, tomēr piesardzība saglabājusies. “Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos ir stabils, tomēr nevar noliegt, ka iedzīvotāju piesardzību diktē augstās hipotekāro kredītu likmes un ekonomiskā situācija valstī. Tai pat laikā, domājot par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji visbiežāk īpašuma cenas aspektu izvērtē kontekstā ar turpmāko finanšu slogu, respektīvi, hipotekārā kredīta saistībām. Jāuzsver arī tas, ka gaidas ap EURIBOR likmes samazināšanu ir viens no iemesliem, kas tirgū pagarinājis nenoteiktību,” norāda eksperts.
Nekustamo īpašumu cenas Latvijā – pieejamākās Baltijā
Vienlaikus eksperts uzsver, ka nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir zemākās starp Baltijas valstīm. Piemēram, pilnīgi vienādiem projektiem cena Rīgā varētu būt no 2500 līdz 2700 eiro/m2, Lietuvā – no 3000 līdz 3300 eiro/m2, bet Igaunijā – sasniegt pat līdz 4000 eiro/m2. Līdz ar to šī brīža apstākļos lielākā pircēju aktivitāte ir jūtama tiklīdz projekti tuvojas būvdarbu beigu fāzei, tos nododot ekspluatācijā.
“Piemēram, šobrīd vienā no YIT projektiem Rīgā, Purvciemā - “Silvas nami” projekta 5. namā ir jau paveikta lielākā daļa no veicamajiem būvniecības darbiem, kā rezultātā interese no potenciālajiem pircējiem tieši šobrīd sāk pieaugt. Tas ir skaidrojams ar to, ka tirgū ir ievērojams skaits jau pabeigto dzīvokļu, pircēji nesteidz izdarīt impulsīvus pirkumus un ir vairāk nogaidoši, lai līdz pēdējam brīdim izsvērtu gan projekta atbilstību viņu personīgajām vajadzībām, gan apmeklējot to klātienē, gan arī novērtētu savu finansiālo situāciju,” piebilst eksperts.
Aptaujā arī tika secināts, ka 8% aptaujāto no mājokļa iegādes attur hipotekārā kredīta nepieejamība un tik pat daudzus ģeopolitiskā situācija.
Vien 2% respondentu no nekustamā īpašumā iegādes attur to kvalitāte un tik pat niecīgs skaits respondentu atzinuši, ka ir nepietiekams piedāvājums. Eksperts apstiprina, ka šobrīd tieši jauno nekustamo īpašumu projektu tirgū piedāvājums ir samērā daudzveidīgs, pircējiem piedāvājot energoefektīvus un ilgtspējīgus projektus, kas ir viena no šī brīža tendencēm. Tāpat šāda tipa jaunajiem projektiem ir pieejami labāki finansējuma nosacījumi bankās.
Turpina A. Božē: “Šodien pircēji arvien vairāk interesējas par sava potenciālā īpašuma energoefektivitāti un ilgtspēju, piemēram, rekuperācijas sistēmu pieejamību, saules paneļiem, auto elektrouzlādes iespējām, lietus ūdens savākšanas un izmantošanas sistēmām, teritorijas labiekārtojuma elementiem un apzaļumošanu, kā arī, lai apkārtējā vidē būtu pieejama zaļā zona.”
*SIA ”YIT LATVIJA” aptauja tika īstenota 2024.gada maijā sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.