Aptauja: Teju katrs otrais vasarnīcas īpašnieks bažījas par zādzībām ziemas sezonā, taču paļaujas uz veiksmi

Neticami siltais oktobris ir pagājis, un ir pienācis laiks ieziemot vasarnīcas. Kā atklāja aptauja, [1] tas ir aktuāli katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam, kuram pieder vasaras mājiņa (27%). Valsts policija jau brīdināja, ka zādzību sezona ir sākusies, un laupītāji jau izvērtē neapdzīvotus objektus, izvēloties tos, kurus ir vieglāk iekļūt. Kā aizsargāt savu īpašumu?

Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāja, ka katram ceturtajam (27%)  ir vasaras māja un 48% jeb teju katrs otrais vasarnīcas īpašnieks bažījas par apzagšanu ziemas sezonā, taču šo problēmu risina dažādi:

• 6% bažījas par zādzību, taču viņiem trūkst naudas apdrošināšanai
• 11% lūdz kaimiņus pieskatīt māju
• 15% ir apdrošinājuši vasarnīcu, jo baidās tikt apzagti
• 11% ir ierīkojuši signalizāciju
• 5% nav nodevuši māju ekspluatācijā, tādēļ to neapdrošina un nezina, ko vēl var izdarīt īpašuma aizsargāšanai

Vēl 17% vasarnīcu īpašnieku nebaidās no zādzībām, jo viņi līdz šim vēl ne reizi nav apzagti, bet 35% vienkārši cenšas vasaras mājā neglabāt neko vērtīgu. “Citiem vārdiem sakot, paļaujas uz veiksmi, jo argumenti “mani vēl ne reizi nav apzaguši” un “es vasarnīcā neglabāju neko vērtīgu” nevienu garnadzi neapturēs. Tāpat ir zināmi gadījumi, kad bezpajumtnieki  vai personas, kas meklē “asas izjūtas”, iekļūst vasarnīcā un dzīvo tur kādu laiku. Reizēm šādi nelūgti viesi sabojā visas mantas vai arī slēpa pēdas ļoti izsmalcinātos veidos. Ļoti nepatīkams jau ir pats fakts, ka jūsu mājoklī kāds ir ielauzies. Tādēļ signalizācijas ierīkošana un īpašuma apdrošināšana ziemas periodam ir labs risinājums un glābiņš no nelūgtiem viesiem,” skaidro "Apsardzes Alianse" attīstības direktors Deniss Voropajevs.

“Klupšanas akmens vasarnīcas aizsargāšanā no zādzībām ir tas, ka liela daļa apdrošinātāju tās neapdrošina – ne par kādu naudu, bet apsardze bieži nepaspēj aizbraukt līdz notikuma vietai,” piebilst eksperts.

Cilvēki bieži pieļauj, ka, ja reiz objekts nav nodots ekspluatācijā, bet tādu vasarnīcu ir ļoti daudz, to nevar apdrošināt, tādēļ pat nemēģina to darīt. Taču patiesībā būtība nav tajā, vai objekts ir nodots ekspluatācijā, bet gan faktā, vai objekts ir apdzīvots, proti, vai tajā kāds dzīvo vismaz divas trešdaļas no gada. Ja tā nav, daudzi apdrošinātāji neapdrošina objektu ne par kādu naudu, jo riski ir ļoti augsti. Bet tie, kas apdrošina, prasa lielas prēmijas.

Situācijā, kad apdrošināšanas sabiedrība nevēlas apdrošināt vasarnīcu, alternatīvs risinājums var būt signalizācijas ierīkošana un apsardzes uzņēmuma piedāvātais tarifs ar papildu apdrošināšanu. Modernie sensori palīdz fiksēt arī ūdens noplūdi un ugunsgrēku, kas arī bieži izraisa nelaimes vasaras mājās.

“Vairums apdrošinātāju sedz zaudējumus tikai tad, ja apsardze nepaspēj ierasties 20-30 minūšu laikā, taču attālās vietās tas var būt vēl ilgāk. Pusstundas laikā zagļi parasti paspēj pamest nozieguma vietu, un klients paliek bešā,” komentē D.Voropajevs. “Mana pieredze liecina, ka tieši tādēļ vasarnīcās signalizāciju ierīko tikai katrs desmitais īpašnieks (11%). Es visiem vasarnīcu īpašniekiem iesaku ierīkot to apsardzes uzņēmumu signalizāciju, kuri nodrošina maksimāli ātru reaģēšanu (vēlams – līdz 15 minūtēm), ir gatavi apdrošināt īpašumu ar minimālu pašrisku un izmaksā kompensāciju jau no pirmās minūtes pēc signalizācijas nostrādāšanas. Rūpīgi izpētiet sadarbības nosacījumus, lai maksimāli aizsargātu savu īpašumu zādzības, plūdu vai ugunsgrēka gadījumā. Un vēl padoms tiem, kam ir svarīgs budžeta variants: uzziniet, vai ir iespēja nolīgt apsardzi tikai ziemas periodam, ja vasarā dzīvojat vasarnīcā. Tas palīdzēs ietaupīt līdz pat pusei no tarifa, pārrēķinot visam gadam.”