Aptauja: Teju puse Latvijas iedzīvotāju pakļauj riskam savu mājokli neiztīrīta skursteņa dēļ
Ik gadu ugunsdzēsēji steidz uz vairākiem simtiem izsaukumu, kur ugunsgrēks izcēlies, skurstenī aizdegoties neiztīrītiem sodrējiem. Teju puse (46%) Latvijas iedzīvotāju pakļauj riskam savu ģimeni neiztīrīta skursteņa dēļ, liecina "If" Apdrošināšanas veiktā aptauja. Noslēdzoties apkures sezonai, ir īstais brīdis, kad parūpēties par skursteņu tīrīšanu, lai nākamo apkures sezonu aizvadītu bez liekām rūpēm uz raizēm!
Aptaujā noskaidrots, ka 54% Latvijas iedzīvotāju savas mājas skursteni tīra paši vai liek to tīrīt reizi gadā, kā to nosaka likums. Tajā pašā laikā 19% Latvijas iedzīvotāju to dara retāk, reizi divos līdz piecosgados, taču daudz ir arī tādu iedzīvotāju, kas skursteni netīra vispār vai dara to tikai tad, kad jau ir parādījušās ievērojamas problēmas. Kā norāda "If" Apdrošināšanas īpašuma atlīdzību grupas vecākā atlīdzību regulētāja Iveta Briede, tā ir ļoti nopietna problēma. Acīmredzot daudzi cilvēki nezina vai neapzinās, ko neiztīrīts skurstenis var nozīmēt viņu mājoklim un ģimenei.
“Diemžēl daudzi nesaprot, ka, sildot māju, skurstenī nogulsnējas sodrēji, kas ik pa laikam ir jāiztīra. Ja tas nav izdarīts, sodrēji var aizdegties un ļoti augstā temperatūrā sadegt. Dūmvadi ir būvēti tā, lai kontrolētu dūmu plūsmu, bet ugunsgrēka gadījumā tie kļūst par sadegšanas kameru, kam tie nav paredzēti. Tad nereti gadās tā, ka tās virsmas, kuras mēs neredzam un kuras nedzesē gaiss, piemēram, ejas starp griestiem, ļoti sakarst un aizdegas. Pareiza un regulāra skursteņa tīrīšana ir vienīgais reālais veids, kā novērst šādus ugunsgrēkus,” skaidro speciāliste.
Kā norāda eksperte, tādā veidā var aizdegties ugunsnedroši materiāli, kas uzbūvēti pārāk tuvu skurstenim, piemēram, konstrukcijas vai apdares materiāli. Nepietiekami uzmanīga attieksme pret mājas apkures katlu un skursteni ir iemesls, kāpēc Latvijā ik gadu izceļas vairāk nekā pustūkstotis ugunsgrēku, kas apdraud gan cilvēku dzīvības, gan visu cilvēku īpašumu.
Neiztīrīts skurstenis ne tikai ļoti palielina ugunsgrēka risku, bet arī samazina kurināmā sadegšanas efektivitāti un palielina apkures izmaksas. Pēc ekspertes teiktā, drošība, mazākas kurināmā izmaksas un ērtības noteikti atsver skursteņslauķa pakalpojuma izmaksas vai šī darba veikšanai pavadītās stundas. Tāpēc neatliksim dūmvadu tīrīšanu uz pēdējo brīdi, bet rīkosimies jau tagad.
Tīrīšanu labāk uzticēt profesionālim
Sertificēts skursteņu apkopes speciālists Gatis Matisons, kurš šajā jomā darbojas jau 10 gadu un ir veicis skursteņa apkopi ļoti daudz mājsaimniecībām, apkures katlu un skursteni iesaka tīrīt vismaz reizi gadā, vēlams, ne apkures sezonā.
Eksperts saka, ka ir redzētas visādas mājas – gan koptas, gan stipri ielaistas. Citreiz pat ir nodomājis, kā vēl māja nav nodegusi, – tik kritiski bijuši apstākļi. “Lai skursteni varētu tīrīt pats, to ir jāmāk darīt. Ir gadījies pieredzēt, ka cilvēks domājot, ka māk to darīt, izdara visu vēl sliktāk, un tad ir jāsauc palīgā profesionālis. Tāpēc labāk ir uzreiz lūgt profesionāla skursteņslauķa palīdzību, kurš novērtēs situāciju un apkopi veiks pareizi, sniedzot norādījumus, ja būs konstatētas problēmas. Pēc veiktās apkopes arī nodrošinās aktu par dūmvadu tīrīšanu, kā arī kvīti par paveikto darbu.”
Skursteņslauķim ir arīdzan visi vajadzīgie instrumenti, lai kārtīgi paveiktu darbu, piemēram, teleskopisks pagriežams tīrīšanas stienis, atbilstoša diametra neilona birste, cimdi un jaudīga laterna.
Pēc eksperta teiktā, tehniski pareizi skursteņa tīrīšanu ir sākt no jumta daļas, lai vispirms saprastu, kāds ir tā stāvoklis, un attiecīgi varētu to kārtīgi iztīrīt. Tad jāpievērš uzmanība bēniņu daļai un, protams, skursteņu pakājēm. Tikpat svarīgi ir iztīrīt apkures ierīces un to pievadus, kas nereti tiek aizmirsti un kuriem uzmanība tiek pievērsta, kad jau vairs nav jūtama vilkme, un tad var piedzīvot ugunsnelaimi. Ugunsgrēka risks neiztīrīta skursteņa dēļ ir liels, tāpēc sekosim līdz, lai skursteņi un apkures ierīces būtu laicīgi iztīrītas un būtu tehniski labā stāvoklī!
Aptaujā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piedalījās nedaudz vairāk nekā 1000 cilvēku no katras valsts.