Aptauja: Vairāk nekā puse iedzīvotāju atbalsta dārgāku elektropreču iegādi ar augstāku labojamības indeksu
Vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) atbalsta dārgāku elektroierīču iegādi ar augstāku labojamības indeksu, liecina šā gada februārī un martā “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu”, “Maxima Latvija” un “Tet” rīkotās paradumu maiņas kampaņas “Dod iespēju laboties” ietvaros veiktā aptauja.*
Aptaujas dati par Latvijas mājsaimniecībās esošo elektroierīču vecumu liecina, ka vidēji vecākā elektroierīce Latvijas mājsaimniecībās ir vecumā no 11 līdz 20 gadiem, tā norādīja 35% respondentu. Taču katrā piektajā (21%) mājsaimniecībā ir elektroierīce, kas ir vecāka par 20 gadiem.
“Kopumā redzam, ka sabiedrības apziņa par ilgtspējīgu dzīvesveidu pieaug, un cilvēki kļūst arvien izglītotāki attiecībā uz to, kā viņu izvēles ietekmē vidi. Līdz ar to palielinās gatavība iegādāties dārgākas, taču ilgtermiņā kvalitatīvākas preces. Tomēr saskatu, ka priekšā vēl daudz darāmā, lai pārsvarā iedzīvotāju lēmums par vajadzīgās ierīces iegādi būtu balstīts, izvērtējot arī, kādu ietekmi tas atstās uz vidi. Papildu labojamības indeksam vēl viens būtisks faktors ir lietotu preču labošana un atkārtota izmantošana. Vecākas elektrotehnikas labošana un otrreizējā lietošana ir videi krietni draudzīgāks lēmums, nekā jaunas ierīces iegāde. Protams, vienmēr individuāli ir jāizvērtē katras ierīces drošības aspekti un vai tajā nav izmantoti kādi videi un veselībai īpaši kaitīgi materiāli,” skaidro Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Jaunākās elektroierīces (līdz 5 gadiem) visbiežāk ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt vecākās elektroierīces (virs 30 gadiem) visbiežāk ir iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem. Vīriešiem ir tendence lietot vecākas elektroierīces nekā sievietēm.
Iegūtie dati par atbalstu augstākam labojamības indeksam ļauj secināt, ka daļa sabiedrības ir gatava ieguldīt ilgtspējīgākās alternatīvās, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un pagarinātu preču kalpošanas laiku. Saskaroties ar izaicinājumiem e-atkritumu apjoma samazināšanā, nozarei nākas meklēt inovatīvus veidus, kā cīnīties ar šo problēmu. Viens no risinājumiem varētu būt labojamības indeksa ieviešana elektroierīcēm, kas veicinātu patērētāju izpratni par produktu kvalitāti un to ilgtermiņa vērtību.
“Cenu amplitūda elektroprecēm mēdz būt liela – pat iekārtām ar šķietami līdzīgu tehnisko specifikāciju. Tomēr lētākas preces dažādu faktoru dēļ mēdz kalpot īsāku laiku un ir ar mazāku iespējamību tās salabot. Rezultātā, kas sākotnēji likās lēts un izdevīgs, patiesībā ilgtermiņā var izrādīties neizdevīgs pirkums, salīdzinot ar kādu citu nedaudz dārgāku alternatīvu. Tādēļ nozare apsver iespēju elektroierīcēm izstrādāt labojamības indeksu, kas līdzīgi kā energoefektivitātes marķējums, palīdzētu patērētājiem pieņemt gudrāko lēmumu, veicot pirkumu. Plānotais labojamības indekss sniegtu patērētājiem informāciju, cik viegli vai sarežģīti konkrēto ierīci varētu salabot, palīdzot izvērtēt preces ilgmūžību,” stāsta Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.
Tomēr aizvien iedzīvotāju vidū vērojami aizspriedumi un stereotipi par labotas elektrotehnikas iegādi, tādēļ svarīgi turpināt informēt un izglītot sabiedrību par ieguvumiem, piešķirot iekārtām otro dzīvi.
“Tuvākajā desmitgadē ES tiesību akti ierobežos saimnieciskās darbības, kas veicina klimata pārmaiņas. Jau pavisam drīz no uzņēmumiem tiks sagaidīts skaidrs rīcības plāns, kā nodrošināt pāreju uz mazizmešu ekonomiku, tāpēc “Tet” jau proaktīvi ievieš dažādas ilgtspēju veicinošas aktivitātes. Tehnoloģiju uzņēmumi rada nozīmīgu daudzumu elektronisko iekārtu atkritumu, tāpēc mēs ne tikai rūpējamies, lai pamatpakalpojumu izmantošanai nepieciešamās iekārtas nokalpotu pilnu darba mūžu, bet arī aicinām savus klientus efektīvi izmantot resursus. 2023. gadā, veicot jaunu pamatpakalpojumu ierīkošanu, 64% gadījumu tas tika darīts ar atkārtoti izmantotām iekārtām – modemiem, rūteriem un dekoderiem, kas ir labā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Iekārtas, kas vairs neatbilst drošības standartiem, nododam lietošanā izglītības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, savukārt jau nokalpojušās – nododam utilizācijai,” stāsta Adriāna Kauliņa, “Tet” Ilgtspējas attīstības direktore.
Elektropreču ražošanā tiek izmantoti pirmreizējie resursi, tāpēc katra izmestā ierīce atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Turklāt e-atkritumi var kļūt par draudu videi un cilvēku veselībai, ja tās netiek atbilstoši apsaimniekotas. Rezultātā vidē var izdalīties dažādas ķīmiskas vielas, tostarp kaitīgas neirotoksiskas vielas, piemēram, svins. Tādēļ, ja elektroprece ir nolietojusies un vairs nav lietojama, svarīgi ir no tās atbrīvoties atbildīgi.
No nevajadzīgajām elektroprecēm videi draudzīgā veidā iespējams atbrīvoties, nododot kādā no vairāk nekā 70 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā, mazo tehniku un baterijas – tirdzniecības vietās izvietotajās speciālajās šķirošanas kastēs. Tāpat par pakalpojumiem elektropreču savākšanai var vērsties pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora. Pēc elektroierīces nodošanas, tā tiek sadalīta pa sastāvdaļām atbilstoši materiāla veidiem, kas pēcāk tiek novirzītu uz pārstrādi. Tāpat šogad Latvijā “Eco Baltia vide” atklāja elektrotehnikas labošanas centru, kurā atsevišķas ierīces tiek salabotas, lai jau atgrieztos atkārtotā apritē.
LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE WasteTo Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. www.wastetoresources.varam.gov.lv
*“Norstat Latvija” aptauja veikta šī gada februārī, piedaloties 1003 iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.