Aptauja: Vairums iedzīvotāju, kas dzīvo plūdu riska zonās, šogad plūdiem negatavojās
Šī pavasara plūdi un pali beigušies ar krietni mazākiem postījumiem nekā 2023. gadā, kad Jēkabpilī applūda liela daļa pilsētas, radot zaudējumus gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma "Balcia" veiktā aptauja* atklāj, vai un kā cilvēki gatavojās plūdiem šogad.
Neskatoties uz pērnā gada pieredzi, vairums jeb 75 % no tiem iedzīvotājiem, kas mitinās plūdu riska zonās, šogad neveica nekādus sagatavošanās pasākumus, lai pasargātu sevi un savu īpašumu no plūdu postījumiem, noskaidrots aptaujā. Tikmēr tie, kas gatavojās, visbiežāk iegādājās mājokļa apdrošināšanu (12 %), pārvietoja prom no pagalma vērtīgākās lietas un tehniku (8 %) un izplānoja, kā evakuēties plūdu gadījumā (6 %).
Jēkabpils novada iedzīvotāja un vietējā aktīviste uzņēmēja Elīna Bataraga, kas plūdu zonā dzīvo jau piecus gadus un šajā laikā ir pieredzējusi divus plūdus, pieļauj, ka iedzīvotāji tiem īpaši negatavojas, jo ir jau pieraduši pie ikgadējās ūdens līmeņa celšanās: “Tie, kas šeit dzīvo jau sen un plūdus ir pieredzējuši daudzreiz, apzinās sava īpašuma riskus un vairāk dzīvo ar attieksmi – kā būs, tā būs. Varbūt iepērk vairāk pārtikas un ūdens, bet nekā citādi lielākoties negatavojas. Bet jaunie apkārtnes iedzīvotāji – kā mēs – ar laiku un pieredzi saprot un iemācās, ka plūdu situācija vispirms eskalējas emocionāli, taču reālie postījumi visbiežāk nav lieli. Turklāt pagājušā gada pieredze rāda, ka mēs varam paļauties uz pašvaldības un dažādu glābšanas dienestu palīdzību, ja nu situācija ir netipiska, ar krietni lielāku bīstamību nekā ierasts. Tāpēc var teikt, ka negatavošanās plūdiem ir vietējo iedzīvotāju pieredzē balstīts lēmums.”
Nepieciešamība gatavoties plūdiem ir atkarīga no mājokļa atrašanās vietas – jo tuvāk pārplūstošām upēm atrodas mājoklis, jo vairāk jādomā par to, kā mājokli pasargāt. Visiem, kas dzīvo plūdu riska zonā, būtu ieteicams jau laikus parūpēties par pirmās nepieciešamības preču krājumu, padomāt par veidiem, kā evakuēties, ja būtu tāda nepieciešamība, pārliecināties, ka mājoklis ir apdrošināts, kā arī apsekot mājokli un paredzēt, kā plūdu gadījumā pacelt virs grīdas līmeņa vērtīgākās iekārtas un mantas. Savukārt tie iedzīvotāji, kuru mājas ir riskantākajās vietās, kas applūst gandrīz katru gadu, var vēl papildus ierīkot plūdu barjeras pie mājas logiem un durvīm vai ieplānot nopietnākus pārbūves darbus, lai pasargātu mājokli no ūdens.
“Pērn Jēkabpils plūdu laikā saņēmām vairākus atlīdzības pieteikumus gan no privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuru īpašumiem bija nodarīti bojājumi plūdu rezultātā. Bija nepieciešams segt gan ūdens atsūknēšanu no pagalmiem vai ēkām, lai pasargātu applūdušās iekārtas, gan apmaksāt cilvēkiem pagaidu mājokli, kamēr esošais bija neapdzīvojams, kā arī veikt mājokļu atjaunošanas pagalmu sakopšanas darbus,” stāsta "Balcia" atlīdzību vadītājs Dāvids Lēvalds.
Apdrošinātājs var palīdzēt gan finansiāli, gan ar padomu
Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma novērojumi liecina, ka nestandarta situācijās klienti bieži apjūk, tāpēc apdrošinātāju primārais uzdevums ir proaktīva rīcība, skaidrojot klientiem visas iespējas saņemt atbalstu negadījuma brīdī, kā arī pēc tā. “Apdrošinātāju pienākums šādās situācijās nav tikai atlīdzināt klientu pieteiktos bojājumu zaudējumus, mūsu pienākums ir būt ar klientu nelaimē no pašas pirmās dienas. Konsultējot, palīdzot izprast situāciju, saglabājot vēsu prātu, kā arī proaktīvi piedāvājot no apdrošinātāja pieredzes zināmos risinājumus,” skaidro eksperts.
Paredzams, ka klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas – plūdi, spēcīgas vētras, negaisi un krusa, ko piedzīvojām 2023. gadā – Latvijā notiks arvien biežāk, tāpēc ir svarīgi mācīties no iepriekšējo gadu pieredzes, laicīgi paredzēt iespējamos riskus un parūpēties par savu un sava mājokļa drošību.
* Aptauju veica apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums "Balcia" 2024. gada marta sākumā, aptaujājot 300 Latvijas iedzīvotājus.