Aptauja: Visbiežāk iedzīvotājus no mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija
Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina "Luminor" bankas aptaujas* dati. Arī pārējās Baltijas valstīs šie ir starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevar iegādāties savu mājokli.
Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto norādīja, ka viņiem jau ir savs mājoklis, tāpēc jaunu iegādāties šobrīd neplāno. Taču gandrīz ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju vēlētos tikt pie sava mājokļa, bet no tā viņus attur pārāk zemi ienākumi – biežāk šo iemeslu atzīmēja cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī iedzīvotāji Rīgā. Nākamais biežāk norādītais iemesls ir ekonomiskā situācija (21%), kas vairāk satrauc vīriešus nekā sievietes. Tam seko neskaidrība par nākotni, nepietiekami iekrājumi pirmajai iemaksai un augstās Euribor procentu likmes.
“Pēdējie gadi ekonomikā nesuši vairākus būtiskus satricinājumus, kas atbalsojas arī Latvijas iedzīvotāju ikdienā, tādēļ saprotams, ka daudzi uztraucas par nākotni un nejūtas finansiāli pietiekami nodrošināti, lai uzņemtos saistības sava mājokļa iegādei. Tomēr ekonomiskā situācija pamazām stabilizējas, makroekonomiskie faktori kļūst labvēlīgāki un šogad tiek prognozēts arī reālās neto algas pieaugums, attiecīgi mājokļu tirgū līdz ar pavasara iestāšanos sagaidām lielāku aktivitāti,” norāda "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Kopumā Baltijas valstīs iedzīvotāju viedoklis attiecībā uz mājokļa iegādi ir līdzīgs, taču redzams, ka Lietuvā ir mazākais procents iedzīvotāju, kurus no mājokļa iegādes attur pārāk zemi ienākumi (18%), arī ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni lietuviešus uztrauc mazāk nekā latviešus un igauņus. Tikmēr, salīdzinot ar Latviju, abās kaimiņvalstīs ir vairāk to iedzīvotāju, kam trūkst uzkrājumu pirmajai iemaksai (Latvijā šādu atbildi norādītāj 12% aptaujāto).
* "Luminor" bankas aptauja veikta 2023. gada nogalē sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 65 gadiem.