Apvieno spēkus, lai kopīgiem spēkiem realizētu valstiski ilgtspējīgu mājokļu politiku
2015.gada 29.aprīlī nekustamā īpašuma un būvniecības nozares pārstāvji Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē iepazīstināja deputātus ar mājokļu tirgus izaicinājumiem, norādot, ka šī joma patlaban atrodas kritiskā stāvoklī un ir pēdējais laiks pievērsties ilgtspējīgas mājokļu politikas izstrādei valstiskā līmenī, izveidojot efektīvas sadarbības sistēmu starp valsts, pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.
Ar vienotu vēstījumu pie deputātiem bija devušies Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes loceklis Andrejs Valters, biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, nodibinājuma "Latvijas konkurences attīstības fonds" priekšsēdētājs Viktors Valainis, kompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Nozares kopīgo viedokli prezentēja zvērināts advokāts Ģirts Rūda.
Kā skaidroja uzņēmēji, šī ir liela un būtiska nozare – valsts tautsaimniecībā nekustamā īpašuma (NI) un būvniecības joma pērn veidoja 17% IKP, lai gan krīzes laikā tās īpatsvars nokrita līdz 13 %, šis devums citkārt ir bijis stabili 15-20% robežās. Tā ir nozare, kas šobrīd atrodas kritiskā situācijā, ar nozares problēmām un izaicinājumiem saskaras gan projektu attīstītāji, gan būvnieki, gan arī īpašumu pārvaldītāji un aģenti, un tās ietekmē arī gala patērētāju - iedzīvotājus, kuri vēlas iegūt īpašumā vai arī īrēt modernus mājokļus par pievilcīgām cenām.
Attīstītāji norādīja uz šādām problēmām: plānošanas un projektēšanas jomā ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem un nav pamatota plānojumu hierarhija. Arī jaunais Būvniecības likums nav nesis būtiskas izmaiņas, tikai padarījis procesu birokrātiskāku: lielas "galvassāpes" attīstītājiem sagādā sabiedriskā apspriešana un būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas var apturēt projekta attīstību pat līdz 5 gadiem.
Būvnieki par savu nozari runājot, atzīst, ka trūkst efektīvas sadarbības sistēmas starp valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Tāpat būtu nepieciešams uzlabot valsts un pašvaldību publisko iepirkumu regulējumu un tādējādi paaugstināt būvdarbu kvalitāti. Būvnieki uzskata, ka nepieciešams arī uzlabot būvniecības kvalitātes un kontroles mehānismu, kā arī jāmazina būvniecības speciālistu izglītības un apmācības sistēmas trūkumus, kā arī jāveicina, lai pētniecības un inovācijas jomā tiktu veikti būtiski ieguldījumi, lai būvdarbus varētu veikt ātrāk, lētāk un modernāk.
Īpašumu pārvaldītāji deputātiem akcentē šādu problēmu loku: parādu veidošanās un piedziņas kārtība, īpašnieku maiņas problēmas, kā arī dalītā īpašuma problēmas. Salīdzinoši vecais likums - 1993. gada likums "Par dzīvojamo telpu īri" ir ļoti smagnējs un mūsdienu apstākļiem neatbilstošs, turklāt ietver izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, bet jauna likuma izstrāde ir "iestrēgusi". Tas namīpašniekiem liek izšķirties, ka "pieturēt" īpašumus pārdošanai ir izdevīgāk nekā tos izīrēt, un tāpēc īres tirgus ir mazaktīvs. Turklāt, lai izšķirtu strīdus ar negodprātīgiem īrniekiem, Latvijas tiesās, kur šie jautājumi ir otri populārākie strīdi nekustamā īpašuma jomā, paiet vismaz pieci gadi. Tāpat attīstību kavē nepietiekams atbalsts mājokļu renovācijai un remontam. Latvijā ir 1.4 miljoni būvju un 26 % no tām ir dzīvojamās ēkas, tikai 10 % no tām ir uzceltas pēdējo 10-15 gadu laikā, bet atlikušās ir cienījamā vecumā - galvenokārt padomju laikos būvētās sērijveida ēkas. Nami ir ar zemu siltumizolāciju, lielai daļai nepieciešams veikt kapitālo remontu (piemēram, inženiertīklu nomaiņa) un papildus siltināšanu. Turklāt tiem ap 2020.-2040. gadu beigsies ekspluatācijas periods un tas jau ir nopietns drošības jautājums, risināms valstiskā mērogā. Dzīvojamais fonds atjaunojas lēni: gadā tirgū parādās tikai 0.3% no nepieciešamā fonda, bet uzbūvēto dzīvokļu skaits nesasniedz pat līmeni pirms Latvijas iestājas ES. Pēdējā laikā būtiski bremzējusies darījumu aktivitāte: kopš septembra tā kritusies par 20-30 % visā Latvijā. Līdz ar to mūsu iedzīvotāju nodrošinājums ar dzīvojamo platību stipri atpaliek no ES standartiem. Īpašumu pārvaldītāji rosina arī palielināt namīpašnieku atbildību par nepietiekamu mājokļa uzturēšanu.
Tika skarts arī jautājums par "pelēko" īres tirgu, kas esot mērāms aptuveni 80% apjomā, jo daudzi telpas izīrē, nereģistrējot darījumus. Tāpēc NI tirgus aģentiem būtiski, lai tiktu noteikts aģenta profesijas statuss un obligātā aģentu sertifikācija. Būtu nepieciešams arī vienkāršot darījumu procesu: darījumu noformēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšana-pasūtīšana vienā vietā, kā arī darījumu procesa paātrināšana (pārreģistrācijas termiņi). Latvija Pasaules bankas Doing Business indeksā īpašuma pārreģistrācijas jomā ir 32. vietā, kamēr daudz operatīvāk šī joma darbojas kaimiņos - Lietuvā (9. vieta indeksā) un Igaunijā (13. vieta). Tāpat palīdzētu kadastrālās vērtības aktualizācija atkarībā no tirgus datiem un tirgus pieprasījuma veicināšana citās jomās (īre, finansēšana u.c.).
Uzņēmēji norādīja: vēlme būtu - lai katrai ģimenei Latvijā ir savs mājoklis, piebilstot, ka trūkumu apjoms nozarē ir pārlieku liels un tas traucē visiem: gan tirgus dalībniekiem, gan valstij, gan arī pašiem iedzīvotājiem, tādēļ ir jādomā par šo politiku ilgtermiņā, valstiskā mērogā. Tādēļ būtu nepieciešams izveidot skaidru sadarbības modeli starp valsts varas institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, definēt nozares pamatproblēmas un apstiprināt ilgtermiņa Mājokļu attīstības pamatnostādnes. Līdztekus tam būtu nepieciešams uzlabot normatīvos aktus, kas tieši un netieši ietekmē mājokļu tirgu, kā arī nodrošināt ilgtermiņa finanšu un sociālā atbalsta programmas. Tas viss būtu darāms, balstoties uz sekojošiem pamatprincipiem: ilgtermiņa Rīgas un reģionu attīstība, darbaspēka mobilitātes veicināšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana un efektīvas sadarbības veicināšana.
Ilze Oša, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore, apsveica, ka nozares pārstāvji ir apvienojušies vienotā pozīcijā un šāda sadarbība varētu izvērsties ļoti produktīva, jo "mājokļu segments ir ļoti jutīgs: tajā allaž saduras daudzi, pretēji viedokļi." Amatpersona piebilda: "Lai virzītu šādus -konceptuālus jautājumus, ir nepieciešama politiskā vienošanās, jau gatavs lēmums,: lai redzam konkrētu virzienu, tas būs arī kā pamatojums normatīvu izmaiņām vai jaunu izveidei."
Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) piebilda: redzams, ka minētajām problēmām nav acumirklīgu risinājumu, tāpēc, izstrādājot mājokļu tirgus attīstības pamatnostādnes, tas ļautu virzīt NI tirgu uz daudz produktīvāku un veselīgāku attīstību.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) teica, ka komisija atbalsta izteiktos priekšlikumus un pie šīs sarunas noteikti nāksies atgriezties, piebilstot, ka jūnijā deputāti veiks visu priekšlikumu, kas saņemti komisijā, "inventarizāciju", lai saprastu tās jomas, ar kurām prioritāri turpmāk strādāt. "Ļoti pozitīvi, ka šī jautājuma aktualizēšanā ir apvienojušies dažādu jomu uzņēmēji un to pārstāvošās profesionālās apvienības. Tas veicināja konstruktīvā dialoga veidošanu un deva iespēju noteikt prioritāros jautājumus turpmākai sadarbībai", - piebilda komisijas priekšsēdētājs.
Papildu informācija:
Irina Sjarki
LANĪDA izpilddirektore
E: lanida@lanida.lv
T: 67332034