"Ar mani jau nekas nenotiks" – aptaujas rezultāti aktualizē Latvijas iedzīvotāju pārgalvību bojātu elektroierīču izmantošanā

Lai arī Latvijas iedzīvotāji paši savu informētību par elektrodrošību vērtē augstu, katrā desmitajā mājsaimniecībā (10%) joprojām ir atrodamas bojātas elektroiekārtas, kas tiek izmantotas ikdienā, liecina jaunākās AS "Sadales tīkls" aptaujas "Elektrodrošības indekss"* dati. 

Galvenais iemesls, kāpēc bojātas elektroiekārtas tiek darbinātas, ir tas, ka iedzīvotāji neuzskata to bojājumu par veselībai un dzīvībai bīstamu. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka katrs otrais iedzīvotājs sadzīvē vismaz vienreiz ir guvis elektriskās strāvas triecienu. Turklāt pērn fiksētas kopumā 30 sadzīvē gūtas elektrotraumas, no kurām sešos gadījumos cietuši arī bērni.

Lai arī atbilstoši "Elektrodrošības indeksa" datiem vairums sabiedrības uzskata, ka labi pārzina elektrodrošības principus, Latvijas iedzīvotāju paradumi attiecībā uz elektrodrošību un bojātu elektroierīču izmantošanu ikdienā iezīmē skaudru ainu.

Respondentu atbildes par pērnā gada laikā vienu vai vairākas reizes nepareizi lietotām elektroierīcēm, neievērojot drošības principus:

• 28% aptaujāto ir nepareizi lietojuši elektroierīci, kas nav paredzēta lietošanai mitrā vidē (piemēram, tējkanna blakus izlietnei, iekštelpu pagarinātājs pagalmā);
• 30% ir lietojuši elektroierīci, kurai ir bojāta vada izolācija;
• 16% ir lietojuši elektroierīci, kuru darbinot jūtama neliela elektriskās strāvas ietekme;
• 32% ir lietojuši elektroierīci, pirms tam kārtīgi nenoslaukot mitras rokas;
• 12% pļāvuši mitru zāli ar elektrisko zāles pļāvēju;
• 35% ir pārslogojuši mājokļa iekšējo elektrotīklu, vienlaikus pieslēdzot vairākas lielas jaudas elektroierīces.

Ne vien izmanto bojātas, bet arī remontē spriegumam pieslēgtas elektroiekārtas

Foto: Freepik.com/ ededchechine

"Elektrodrošības indeksa" dati liecina, ka 53% respondentu kādreiz ir guvuši elektriskās strāvas triecienu. Visbiežāk tas noticis gadījumos, kad labota elektroietaise (piemēram, rozete vai vads), veikts mājokļa remonts, remontēta kāda elektroiekārta, kas nav atvienota no elektrotīkla. Tāpat traumas gūtas, pieskaroties ar mitrām rokām pie elektroiekārtas vai elektroietaises, kā arī gadījumos, kad lietota bojāta elektroiekārta – 10% no respondentiem, kas pēdējā desmitgadē guvuši elektriskās strāvas triecienu, godīgi atzinuši, ka tas noticis, apzināti lietojot bojātu elektroiekārtu.

Arī jaunākajā aptaujā 10% no respondentiem norādījuši, ka viņu mājoklī atrodas viena vai pat vairākas elektroierīces, kas noteikti ir bojātas, bet tās joprojām tiek lietotas. Visbiežāk respondenti turpinājuši izmantot šīs ierīces, jo nav uzskatījuši to bojājumu par veselībai un dzīvībai bīstamu, kā arī tās joprojām ir ērtas lietošanai jeb to izmantošanā izveidojies pieradums.

Papildus tam, salīdzinot ar 2021. gadu, pērn uz pusi pieaudzis to respondentu skaits, kas norādījuši, ka bojāto ierīci plāno labot pašrocīgi vai lūdzot ģimenes locekļu palīdzību.

Tāpat, lai izvairītos no dažādām elektrotraumām, iedzīvotājiem nevajadzētu bez uzmanības atstāt ieslēgtas strādājošas elektroierīces. Aptaujas dati liecina, ka pērn šo ieteikumi ņēmis vērā vien katrs otrais iedzīvotājs.

Būtiskākie elektrodrošības pasākumi, ko ievērot sadzīvē

Foto: Freepik.com/ freepik

Jāņem vērā, ka elektriskā strāva atkarībā no tās stipruma uz cilvēka ķermeni var iedarboties dažādi un strāvas trieciena rezultātā cilvēks var gūt elektrotraumas, kas mēdz būt arī ļoti smagas un pat letālas. Pēc saskarsmes ar strāvas triecienu var notikt vieglāka vai stiprāka muskuļu saraušanās, samaņas zaudēšana, traucējumi sirdsdarbībā vai elpošanā, paralīzes vai nāves iestāšanās. Papildus tam, neuzmanīgi rīkojoties ar elektroierīcēm, iespējams gūt arī apdegumus, neatgriezeniskus ādas bojājumus, acu traumas, kā arī kaulu lūzumus un sasitumus.

Par drošības pasākumu ievērošanu un potenciālu draudu novēršanu sev un savai ģimenei atbildīgs ir ikviens iedzīvotājs. Lai izvairītos no dažādām elektrotraumām, sadzīvē ikvienam būtu jāievēro šādi drošības pasākumi:

• jāizmanto tikai darba kārtībā esošas, lietošanai drošas elektroierīces;
• jāpārliecinās, ka vadi un rozetes ir drošā stāvoklī;
• veicot jebkādus ar elektrību saistītus remontdarbus, jāatslēdz elektrības padeve (taču visdrošāk remontdarbus uzticēt sertificētam speciālistam);
• iekštelpām paredzētas ierīces jāizmanto tikai iekštelpās (tostarp mitrā vidē nevajadzētu lietot elektroierīces, kas nav tam paredzētas), bet ārpus telpām jāizmanto tikai ārtelpām paredzētas elektroierīces (detaļas par iekārtas lietošanu un mitrumizturību var noskaidrot lietošanas instrukcijā);
• mājokļa elektrotīkla izbūvi un remontdarbus jāuztic tikai sertificētam speciālistam;
• ne retāk kā reizi 10 gados mājoklī jāveic elektrotīkla pārbaude (tas noteikts likumā);
• telpās vai objektos ar paaugstinātu bīstamību (piemēram, virtuvē vai vannas istabā) ieteicams uzstādīt strāvas noplūdes automātslēdžus.

Pareizā rīcība elektriskās strāvas trieciena gadījumā

Ja sadzīvē tomēr ir notikusi elektrotrauma, jārīkojas ātri un pārdomāti. Ja negadījums ir noticis telpās, izvērtējot situāciju, uzmanīgi jāaptur elektrības padeve, atslēdzot drošības slēdžus ("korķus") vai atvienojot ierīci no rozetes. Pēc tam nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113. Ja cietušais pēc gūtās traumas ir zaudējis samaņu, sekojot glābšanas dienesta speciālistu norādēm, ir jāsniedz pirmā palīdzība. Ar mediķiem jākonsultējas arī gadījumos, ja cietušajam pašam šķiet, ka viņš jūtas labi – elektrotraumu gadījumos cilvēks pats ne vienmēr spēj novērtēt traumas nopietnību.

Savukārt, ja elektrotrauma ir notikusi ārā esošu elektrolīniju tuvumā, nedrīkst tuvoties ne cietušajam, ne notikuma vietai. Par negadījumu nekavējoties jāziņo operatīvajiem dienestiem, zvanot 112, kā arī "Sadales tīklam", zvanot uz numuru 8404. Tikai pēc tam, kad notikuma vietā ieradušies operatīvie dienesti, cietušajam drīkst sniegt pirmo palīdzību.

*Par aptauju: AS "Sadales tīkls" aptauja "Elektrodrošības indekss" ir ikgadēja aptauja, kas ataino sabiedrības elektropratību. Tā veikta tiešsaistē 2022. gada nogalē sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat". Aptaujā piedalījušies 1006 respondenti — Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.