Arī arhitektiem vajag savu likumu
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir organizācija ar cienījamu vēsturi. Tā izveidota 1924. gadā. Patlaban tajā ir ap 500 biedru – arhitekti gan Latvijā, gan ārpus tās. Cik aktīva šobrīd ir LAS darbība un kāda ir tās ietekme uz nozarē notiekošo – par to Building.lv saruna ar LAS priekšsēdētāju Edgaru Treimani.
Vai LAS pērn paveiktais atbilda tām iecerēm un plāniem, kas tika uzstādīti 2011. gadam?
No profesionālās puses skatoties, LAS ir trīs galvenie darbības virzieni. Pirmais ir profesionālo pamatnostādņu attīstīšana, uzturēšana un aizstāvība. Otrs LAS darbības virziens ir atbalsts arhitektu profesionālajā darbībā. Trešais – arhitektūras popularizēšana un viedokļu apmaiņa. Praksē LAS darbība izpaužas konkrētās aktivitātēs un projektos, kuri bieži vien vienlaikus aptver divus vai vairākus virzienus.
No pērn paveiktā jāpiemin LAS pārstāvju līdzdarbība pie nozares normatīvo aktu pilnveidošanas un pēdējā laikā LAS darbība šajā virzienā ir aktivizējusies. Ir turpināta arī LAS pārstāvniecība dažādās ar nozari saistītās institūcijās un organizācijās gan Latvijā, gan ārzemēs. Tas dod mums iespēju gan būt informētiem par norisēm saistībā ar profesiju dažādos līmeņos, gan izpaust mūsu viedokli profesijas interesēs un esam to veikuši pilnā savu iespēju apjomā.
Īpaši gribu atzīmēt veiksmīgo sadarbību ar radniecīgajām Igaunijas un Lietuvas organizācijām, piedaloties Vispasaules Arhitektu kongresā Tokijā ar kopīgu izstādes stendu. Esam sākuši veidot arī savu Arhitektūras informācijas centru kā vietu, kur gan profesionāļi, gan arī citi interesenti var saprotamā un strukturētā veidā iegūt ticamu informāciju par mūsu nozari. Šī projekta ietvaros esam būtiski uzlabojuši savu mājas lapu www.latarh.lv . Paveikts arī liels darbs pie nozares profesionālās pašpārvaldes un profesionālo standartu ieviešanas sagatavošanas.
Kā katru gadu, esam sarīkojuši labāko arhitektūras darbu skati. Ir noslēdzies viens no diviem, ar LAS iniciatīvu aizsāktajiem, Laikmetīgai arhitektūrai veltītu grāmatu izdošanas projektiem. LAS apakšstruktūra Jauno arhitektu apvienība ir izvērsusi sava uz skolu jaunatni orientētā projekta Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks darbību dažādās Latvijas pilsētās. Arhitektu namā notikušas vairākas publiskas diskusijas par arhitektūras aktualitātēm, tāpat arī vairāki LAS rīkoti arhitektūras projektu konkursi. Rezumējot – aizvadītais gads mums pagājis samērā intensīvā darbā.
Ko esat ieplānojuši paveikt šogad?
Gatavojamies savas biedrības kārtējam kongresam, pirmajam pēc iepriekšējā kongresā veiktās strukturālās reformas. Analizēsim un lemsim, vai esam sasnieguši cerētās pārmaiņas savā darbībā.
Centīsimies vēl aktivizēt savu darbību likumdošanas iniciatīvas laukā – pieredze rāda, ka profesijas intereses tā īsti rūp tikai pašiem profesionāļiem, un citi likumus mūsu interesēs nerakstīs. Sadarbosimies ar interešu partneriem, piemēram, būvinženieriem un citiem, kam rūp būvmākslas liktenis Latvijā. Viens no virzieniem, kam neesam pēdējos gados pievērsuši vajadzīgo uzmanību, ir profesionālā izglītība. Tas būtu jālabo.
Plānotie šī gada lielākie projekti, tai skaitā konkursi, izstādes, arī starptautiskā līmeņa aktivitātes.
Jau minēju Arhitektūras informācijas centra projektu, ko esam nesen aizsākuši un gribam izvērst. Tam saņemts Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansiāls atbalsts. Šādam projektam nepieciešams skaidrs ne tikai pirmā soļa, bet arī tālāka turpinājuma redzējums, tāpēc cenšamies apvienot gan pieredzējušo gan jaunāko kolēģu uzskatus. Liekas, ka tas šobrīd ir viens no baltajiem laukumiem, kas mūsu profesionālajā vidē jāaizpilda.
Šogad notiks kārtējā Venēcijas starptautiskā arhitektūras biennāle. Esam saņēmuši uzaicinājumu Kultūras ministrijas deleģējumā veidot Latvijas ekspozīciju šajā nozīmīgajā izstādē un tas ir visai grūts uzdevums.
Šāda veida projektu izdošanās vai neizdošanās ir ļoti atkarīga no iespējām piesaistīt līdzekļus, kuru, šķiet, paliek arvien mazāk un mazāk, tādēļ daudz nākas strādāt pie projektu pamatojumiem un aprakstiem, lai palielinātu iespējas nepieciešamo finansējumu saņemt.
Pašlaik veicam pārrunas par vairāku metu konkursu rīkošanu, no kuriem viens ir plānots starptautiskā mērogā. Vietas, pasūtītājus un tēmas pagaidām gan neatklāsim, par tām tiks ziņots savlaicīgi, saskaņā ar konkursu nolikumiem.
Jūsu viedoklis par paveikto pie Būvniecības likuma jaunās redakcijas. Vai LAS iesniedza arī savus priekšlikumus?
Jā, protams, iesniedzām, kad vien bija tāda iespēja - gan par sertificēšanu, gan būvprocesa dalībnieku atbildību, gan dalījumu būvju grupās u.c. jautājumiem. Mūsu pārstāvji ieguldījuši ļoti daudz laika un intelektuālo resursu Būvniecības likuma tapšanas procesā. Galvenokārt tas nozīmē savas pozīcijas skaidrošanu un aizstāvēšanu dažādiem iesaistītajiem spēkiem. Diemžēl daudz no tā ir bijis velti. Tomēr, kopā ar būvinženieriem, izdevās aizstāvēt, mūsuprāt, ļoti svarīgo speciālistu sertificēšanas principu, kas ir ļoti būtisks faktors arhitektūras kvalitātes uzturēšanai iespējami augstā līmenī.
Būvniecības likums ir tikai daļa no nozares regulējuma, kura kvalitāte atklājas tikai visu likuma kopsalikumā ar attiecīgajiem MK noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. No LAS viedokļa būvniecības nozares regulējums vēl nav ne tuvu pilnīgs. Piemēram, LAS uzskata, ka arhitekta profesijas regulējums, cik tas skārts Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, ir nepieņemami nepilnīgs, ka arhitektu profesijā jāievieš t.s. pašpārvaldes princips. Arhitektiem jābūt savam likumam, līdzīgi kā citām reglamentētām profesijām – ārstiem, advokātiem, revidentiem.
Sertificēšanas centra pašreizējās aktualitātes, tostarp Jūsu viedoklis par ESF projektu "Latvijas Arhitektu savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana". Kādi būs šī projekta galvenie ieguvumi gan pašiem arhitektiem, gan pasūtītājiem?
Minētais projekts ir mūsu lielākais pagājušā gada darbs. Nosaukums gan īsti neatklāj projekta būtību – projekta ietvaros tika izstrādāta dokumentu projektu pakete arhitektu profesionālās pašpārvaldes ieviešanai Latvijā, tajā skaitā likums par arhitektu praksi, arhitektu ētikas un rīcības kodekss, arhitektu pakalpojumu standarti u.c., kuru šobrīd nav, vai tie pastāv ļoti novecojušā un nepilnīgā formā. Tagad iepazīstinām kolēģus, institūcijas un sabiedrību ar mūsu iestrādnēm, un plānojam tālākās darbības kā ieviest Latvijā Arhitektu profesionālo pašpārvaldi, kas pēc būtības ir instruments kvalitatīvu arhitekta pakalpojumu nodrošināšanai, līdz ar to kvalitatīvas dzīves vides radīšanai, kas, protams, ir sabiedrības interesēs. Ieguvēji būs, pirmkārt, valsts un pašvaldības, kas tiks atslogotas no dažām pārvaldes funkcijām, savukārt arhitekti un viņu darba pasūtītāji – sakārtotu, saprotamu un prognozējamu profesionālo vidi.
Jūsu viedoklis par ilgtspējīgas un videi draudzīgas arhitektūras projektu virzību Latvijā.
No informācijas, kas ir manā rīcībā, varu teikt, ka pēdējā laikā ir daudz darīts lai celtu speciālistu kompetenci šajā aktuālajā jautājumā un arī LAS ir šajā procesā piedalījusies. Tajā pat laikā rodas iespaids, ka valsts un pašvaldību līmenī visumā atbalstītajam organizatoriskajam procesam ir daudz trūkumu. Itin bieži nākas dzirdēt, piemēram, par ēku ilgtspējas uzlabošanas būvdarbu izsolēm bez izstrādāta projekta uz kura pamata varētu prognozēt veiksmīgus rezultātus un līdz ar to efektīvu līdzekļu ieguldījumu. Domāju, ka šajā jomā vēl daudz kas būtu uzlabojams, lai ilgtspējīgas vides filozofija pa īstam iesakņotos.
Paldies par sarunu!