Arodslimības būvniecībā bieži rodas nezināšanas un vieglprātības dēļ

Lai gan Latvijā statistiski reģistrēto arodslimību ziņā būvniecības nozare atpaliek no citām jomām, tas ir izskaidrojams ar specifisko situāciju, kad Latvijā būvniecībā pārsvarā strādā gados jauni, fiziski stipri cilvēki, daudzi no kuriem pēc kāda šajā nozarē nostrādāta laika un/vai veselības problēmu rašanās gadījumā maina darbu un izvēlas citu, vieglāku arodu. Taču darbs būvniecībā ir smags, un ne katrs spēj atrast citu darbu, nozarē kopumā ir nodarbināts liels skaits ļaužu, un tādēļ no būvniecībā iegūtajām arodslimībām cieš diezgan daudz cilvēku. Par biežāk sastopamajām arodslimībām būvniecībā, to veidiem, rašanās iemesliem un pretpasākumiem cīņai ar tām pastāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Būtiskākās arodslimības būvniecībā izraisa trīs galvenās riska faktoru grupas – smagumu pārvietošana, putekļi un ķīmiskās vielas

No tām būvniecības arodslimībām, kas jau ir konstatētas, un tām, kuras varētu būt, kā arī tām, kuras ir sagaidāmas, kā biežāk konstatētos gadījumus var izdalīt trīs slimību grupas. Pirmajā no šīm slimību grupām ietilpst tās, kas var rasties saistībā ar lielu smagumu celšanu, visvairāk saistītas ar muguras un roku problēmām – tas var būt jau minētais karpālā kanāla sindroms, kas saistās ar roku nerva nospiešanu. Tāpat tās var būt dažādas mugurkaula traumas, kas radušās ilgstošas stāvēšanas, kā arī smagumu pārvietošanas dēļ. Tā kā Latvijā vēl joprojām mehanizācija ir krietni zemākā līmenī nekā Eiropā, un dažādu smagumu pārvietošana bieži notiek ar roku darba palīdzību, šādas arodslimības ir bieži sastopamas.

Otrajā arodslimību grupā ietilpst elpošanas ceļu un plaušu kaites, kuras saistītas ar dažādu putekļu negatīvās iedarbības sekām. Tā kā būvniecība nav iedomājama bez putekļu rašanās (cements, ģipsis, krīts, dažādas špakteļmasas, akmens, smilšu u.c. putekļi), rodas bīstamība cilvēka elpošanas ceļiem – sākot ar augšējiem elpošanas ceļiem (deguna, rīkles dobuma iekaisumi), bet smagākos gadījumos – līdz pat plaušu bojājumiem. Vienā vārdā visi dažādu putekļu radītie plaušu bojājumi tiek dēvēti par pneimokoniozēm. Dažādiem putekļiem iedarbība var būt nedaudz atšķirīga, bet būtībā rezultāts vienmēr ir ļoti līdzīgs – plaušās ieaug saistaudi, un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi elpot, rodas elpas trūkums, un galarezultātā rodas tas, ko ārsti dēvē par obstruktīvo plaušu slimību. Tās rezultātā plaušās normālu alveolu vietā putekļu dēļ ir saauguši saistaudi.

Šādu slimību rašanos lielā mērā noteic fakts, ka joprojām tiek izmantoti veci instrumenti un iekārtas, kas nav aprīkotas ar atsūces sistēmām, lai gan tādas ir pieejamas. Tāpat bieži būvlaukumos netiek pietiekami kopts un tīrīts, netiek izmantoti industriālie putekļu sūcēji, kā arī respiratori. Diemžēl Latvijā tāda joprojām ir ikdiena daudzos būvniecības uzņēmumos. Protams, ir arī labi piemēri, kur tas viss tiek darīts, tomēr kopumā šīm lietām netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Rezultātā arī rodas sabojāti elpošanas ceļi un plaušas.

Tāpat pie celtniecības putekļiem noteikti jāpiemin arī azbesta radītās problēmas, kas īpaši raksturīgas vecu objektu demontāžā un remontdarbos. Azbesta putekļi šajā ziņā ir viskaitīgākie, jo tie izraisa dažādas bīstamas plaušu slimības, ieskaitot plaušu vēzi.

Trešajā grupā ietilpst dažādu ķīmisko vielu radītās arodslimības. Būtībā jebkurš būvmateriāls ir ķīmiska viela vai ķīmisks produkts, un būvniecībā tiek izmantots vesels lērums šādu veselībai potenciāli kaitīgu vielu. Pie visbīstamākajām no tām var minēt dažāda veida gruntis, tepes, krāsas, šķīdinātājus u.tml. produktus, uz kuru absolūtā vairuma iepakojuma jau ir norādīts balts rombiņš ar sarkanu malu, kas norāda uz vielas bīstamību. Un, ieelpojot to izgarojumus, vai tiem nonākot uz ādas, arī rodas dažādas veselības problēmas.

Katram no tiem iedarbība var būt nedaudz atšķirīga, bet kopumā tās rezultātā rodas dažādas ādas kaites, piemēram, dermatīti, kā arī jau minētās plaušu slimības, tikai šajā gadījumā tās jau ir ķīmisku vielu izraisītas. Arī plaši pazīstamā astma var būt viena no šādām, ķīmisku vielu izraisītām, arodslimībām. Ir veikti aprēķini, kas rāda, ka aptuveni trešā daļa no visiem astmas gadījumiem var būt iegūta darba vietās, strādājot nepiemērotā darba vidē. Tā kā būvniecībā šādi bīstami produkti tiek daudz izmantoti, riski saslimt ir augsti.

Arodslimību iegūšanas riskus var samazināt ar atbildīgu pieeju un noteikumu ievērošanu

Minētās trīs slimību grupas ir vislielākās un prioritārās, no kurām būtu jāuzmanās un par kurām jārunā visvairāk. Zināmā mērā jārunā arī par darba drošības noteikumu ievērošanu, lai gan, kā uzskata I. Vanadziņš, vairāk būtu jārunā par darba aizsardzību, kas ietver ne tikai drošību, bet arī veselību. Jo nereti ir ļoti grūti novilkt robežu starp vienkāršu darba negadījumu un arodslimību, kas var rasties šī negadījuma rezultātā.

Pēc definīcijas nelaimes gadījums ir veselības stāvokļa pasliktināšanās, kas notiek vienas darba dienas vai darba maiņas laikā. Piemēram, saindēšanās vai ķīmisks apdegums būtībā ir gan nelaimes gadījums, gan – pēc tam – arodslimība (teiksim, rodas alerģiska reakcija vai ilgstošs ādas iekaisums). Tur, kur viss ir vienkārši (uzkrīt, nokrīt, salauzta kāja, cita trauma), ir skaidrs, ka tas ir nelaimes gadījums. Bet bieži šī robeža izplūst.

Cīnīties ar būvniecībā sastopamajām arodslimībām var un vajag. Atbrīvoties no tām pilnībā – tas ir kā sapnis, uz ko vajadzētu tiekties, bet ir arī reāli mehānismi saslimšanas risku mazināšanai. Latvijā pašlaik valda nepietiekama informētība par arodslimību ierobežošanas iespējām, trūkst kopīgas izpratnes un apziņas par to, ka, nepareizi strādājot, cilvēki bojā savu veselību.

Un šīs izpratnes trūkst no pašas augšas, no darbu pasūtītājiem un vadītājiem, līdz pat apakšai, vienkāršajiem strādniekiem, kas arī tiek visvairāk pakļauti arodslimību iegūšanas riskam. Visiem būtu jāapzinās, ka ne tikai nepieciešams ievērot visus esošos darba drošības noteikumus, bet arī jāievēro visas ražotāju sniegtās norādes pie darbiem ar ķīmiskām vai citādi kaitīgām vielām, jālieto dažādi aizsardzības līdzekļi – respiratori, aizsargbrilles, aizsargcimdi u.c.

Tādēļ, kad informētība visos līmeņos un izpratne par visām lietām būs līmenī, un katram cilvēkam būs apziņa, ka jāstrādā atbildīgi, pareizi, nevis vieglprātīgi, kaut ko neizdarot vai darot nepareizi (ar atrunām – tā vieglāk, tā pierasts, viss tāpat labi utt.), galu galā sev pašam tādi ieriebjot, tad problēmu būtu daudzreiz mazāk. Ja tiktu ievēroti visi nepieciešamie noteikumi dažādu darbu veikšanā, problēmu būtu par 80 – 90 % mazāk. Realitātē gan ļoti bieži diemžēl tā nav, līdz ar to šajā jomā veicamo darbu vēl daudz.

Nobeigumā varētu arī atgādināt, ka uz katru arī būvniecībā strādājošo attiecas Darba aizsardzības likums, kas paredz veikt riska novērtējumus, lai apzinātos, kas ir bīstams un kā to bīstamību mazināt. Tāpat uz būvdarbu veicējiem attiecas obligātās veselības pārbaudes – piemēram, ja strādā pastāvīgā troksnī, regulāri veic dzirdes pārbaudi; ja strādā ar ķīmiskām vielām – pārbaudi, vai nav kaut kādu negatīvu izmaiņu plaušās vai zarnās, u.c. Bet, ja radušies kaut kādi nepatīkami simptomi, šādas pārbaudes jāveic obligāti. Nedrīkst savas negatīvās sajūtas turēt tikai pie sevis, jo, neko nedarot, paliks tikai sliktāk, un kādā brīdī ielaisto kaiti pat labākie ārsti vairs nevarēs izārstēt. Un to taču neviens normāli domājošs cilvēks negrib pieļaut.