Arodslimības būvniecībā – reālā situācija izskatās labāka nekā ir

Lai gan arodslimības pazīstamas jau sen, nereti cilvēkiem trūkst informācijas par šīm slimībām, to cēloņiem un iespējamajām sekām. Mēdz būt dažādu veidu arodslimības, taču bieži tās mēdz tapt sajauktas ar citām kaitēm, kas neietilpst arodslimību grupā, bet tiek dēvētas par "ar darbu saistītām slimībām". Robeža starp tām nereti ir ļoti plāna, tomēr esošie noteikumi paredz, ka konstatētas arodslimības gadījumā cilvēkam pienākas kompensācija, kamēr ar darbu saistītu slimību gadījumā likums tādu neparedz.

Arodslimības var definēt kā atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori, kurpretī ar darbu saistītu slimību gadījumā darba apstākļi ir tikai viens no slimības rašanās cēloņiem. Viss augstāk minētais attiecas arī uz būvniecības sfēru. Vairāk par būvniecībā sastopamajām arodslimībām, to atšķirībām no ar darbu saistītajām slimībām, kā arī reālo šībrīža situāciju ar arodslimībām būvniecības nozarē Latvijā pastāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Iespējamo arodslimību skaits būvniecībā ir diezgan liels

Viena no būvniecībā biežāk sastopamajām arodslimībām ir vājdzirdība, kuras rašanos provocē pastāvīga, ilgstoša atrašanās skaļos darba apstākļos, kas, kā zināms, būvniecībā nav retums. Taču tikpat labi vājdzirdības vai kurluma iemesls var būt arī ar darbu nesaistīts faktors, piemēram, pārāk skaļas mūzikas klausīšanās vai medikamentu izraisītas blaknes rezultātā radīti dzirdes nervu bojājumi. Lai šādā vai līdzīgā gadījumā noteiktu konkrēto saslimšanu kā arodslimību, speciāla komisija izvērtē konkrētos darba apstākļus, lai noteiktu to ietekmi un atzītu saslimšanu kā arodslimību.

Otrs piemērs – karpālā kanāla sindroms. To mēdz dēvēt arī par pārstrādāto roku sindromu, un tā arī ir bieži sastopama kaite, galvenokārt saistīta ar to, ka cilvēks ļoti bieži strādā smagu fizisku darbu. Taču nereti tas var rasties arī ar darbu nesaistītu apstākļu dēļ, tostarp kā izpausme kādām citām – nopietnākām – slimībām, kuras var konstatēt tikai pēc padziļinātu izmeklējumu veikšanas un asins analīžu izvērtēšanas. Tādēļ par arodslimībām tiek atzītas tikai tādas, par kuru galveno iemeslu tiek atzīts darbs un darba apstākļi konkrētajā vietā (troksnis, putekļi, smagumu celšana, darbs ar ķīmiskām u.c. kaitīgām vielām). Un kopumā būvniecībā šādu slimību var būt diezgan daudz.

Bet ir svarīgi nodalīt arodslimības no ar darbu saistītām slimībām. Arodslimību gadījumā jāatceras, ka tām ir liela sociāla nozīme, jo ar arodslimībām slimo cilvēki darbspējīgā vecumā, nereti tās norisinās smagi un ir invaliditātes cēlonis.

Eksistē vairākas atšķirības starp arodslimībām un ar darbu saistītām slimībām

Latvijā arodslimību skaits būvniecībā ir salīdzinoši neliels

Būvniecībā sastopamo arodslimību rašanos veicina pārmērīga slodze, neveselīga darba vide, nepietiekama izpratne par slimību rašanās riskiem, kā arī darba drošības noteikumu neievērošana. Latvijā gan ir mazliet īpatnēja situācija, kura, protams, pamazām mainās, bet aizvien ir aktuāla. Proti, Latvijā būvniecībā nospiedošā pārsvarā strādā gados jauni cilvēki. Būvniecība ir nozare, kurā vēl joprojām pārsvarā ir slikta darba organizācija, liels roku darba īpatsvars un attiecīgi maza mehanizācija un automatizācija. No visa rodas fiziski smags darbs, un vairums strādājošo pēc kāda laika strādāšanas būvniecībā (vidēji – pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas), kad sāk just sāpes mugurā, rokās un citur, vai kādas citas veselības problēmas, izvēlas nozares un profesijas maiņu. Turpretī Eiropā būvlaukumos regulāri var redzēt arī padzīvojušus cilvēkus, bet Latvijā vismaz šobrīd, kopumā ņemot, tas ir retums.

Līdz ar to Latvijas arodslimību statistikā nav sastopams pārāk daudz būvnieku arodslimību. Ja vērtētu tikai pēc šī rādītāja, sanāk, ka veselības aprūpe ir trīsreiz bīstamāka nekā būvniecība. Iemesls ir tāds, ka būvniecībā strādājošie cilvēki vienkārši nesūdzas par savām veselības problēmām vai vienkārši nomaina darbu. Tāpēc arī reģistrēto gadījumu skaits nav sevišķi liels, ir mazāks nekā citās nozarēs, taču tas nenozīmē, ka būvniecībā arodslimību un ar tām saistīto problēmu nav.

(turpinājums sekos)