AS “Gaso” aicina VARAM atcelt Rīgas domes lēmumu par gāzes apkures katlu aizliegumu
AS “Gaso” vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025. gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.
““Gaso” klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes,” uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
Rīgas domes “Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020. gadā” liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020. gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.
“Saistošo noteikumu izdošana pozicionēta kā vides aizsardzībai un gaisa kvalitātes uzlabošanai nepieciešams regulējums, vienlaikus veicinot biomasas izmantošanu kā kurināmo. Vēlos atgādināt, ka dabasgāze ir videi draudzīgākais kurināmais, jo tai ir augsta siltumspēja, sadegot tā nerada pelnus un sēra savienojumus un dabasgāzei ir mazākie CO2 izmeši. Iegūstot vienu kWh enerģijas no dabasgāzes, atmosfērā nonāk vien 0,2 kilogrami CO2, kas, salīdzinot ar koksni, rada par 49% mazākus izmešus,” norāda Ilze Pētersone-Godmane.
“Gaso” vērš uzmanību, ka Eiropas Savienība jaunākajā vides klimata politikā “Fit for 55” ir noteikusi pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamo un zema oglekļa enerģiju, nevis fosilās enerģijas automātisku vai terminētu izskaušanu. Gāzes tirgus jaunās direktīvas projekts skaidri paredz, ka ilgtermiņa fosilās dabasgāzes piegādes ir pieļaujamas līdz pat 2049. gadam. Nekādu citu fosilās dabasgāzes ierobežojumu nav.
“Kā jebkurš sociāli atbildīgs uzņēmums, mēs jau šodien strādājam pie ilgtspējīgiem risinājumiem, lai samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Piemēram, ap 100 automašīnu no mūsu autoparka ir darbināmas ar saspiesto dabasgāzi CNG. Pasaule strauji vēlas samazināt izmešus, un CNG ir salīdzinoši tīra un videi draudzīga degviela. Mēs gatavojamies zaļākai gāzei un nākotnes perspektīvā redzam pakāpenisku pāreju no fosilās dabasgāzes uz atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, biogāzi jeb biometānu. Gāzes infrastruktūra būs gatava biometānam un ūdeņradim, taču jāsaprot, ka zaļie risinājumi pilnībā neaizstās dabasgāzi,” skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.
Rīgas domes 2021. gada 29. decembra saistošo noteikumu Nr.112 “Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei” 10. un 11. punktā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto dabasgāzi (biometānu), ir pretrunā ar spēkā esošo Enerģētikas likuma redakciju. Arī Ekonomikas ministrijā saskaņošanas stadijā esošajā likumprojektā par grozījumiem Enerģētikas likumā pašvaldībai nav paredzētas tiesības ierobežot ēku un būvju īpašniekus izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu.
Tiesības pašvaldībai noteikt savos saistošajos noteikumos konkrētus siltumapgādes veidus vai pienākumu pieslēgties centrālajai siltumapgādes sistēmai būs tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Enerģētikas likumā un tikai gadījumos, ja tas būs ekonomiski un tehniski pamatoti. Turklāt netiks izslēgta iespēja izmantot citu atjaunojamo energoresursu, kāds var būt biometāns.
“Gaso” kā Latvijā vienīgajam dabasgāzes sadales sistēmas operatoram galvenais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību visā Latvijas, tostarp Rīgas pilsētas, teritorijā. “Gaso” brīdina, ka Rīgas domes gāzes apkures katlu aizliegums veicinās nesankcionētu gāzes katlu nomaiņu vai novecojušo un neefektīvo gāzes katlu vairākkārtēju renovēšanu. Pagrīdes meistaru piesaiste radīs reālu apdraudējumu iedzīvotāju dzīvībām un īpašumam, savukārt ar vecu, videi un veselībai kaitīgu katlu vairākkārtēju atjaunošanu vides uzlabošanas jomā tiks panākts tieši pretējs efekts.