Ašeradens: sākam būvēt modernu ekonomiku

Lemjot par valsts budžetu 2017. gadam un tam pakārtotajiem likumprojektiem, Saeima atbalstījusi visus Ekonomikas ministrijas izstrādātos likumprojektus, starp kuriem kā nozīmīgākie jāuzsver Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kā arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā un Būvniecības likumā.  

"Lai panāktu straujāku ekonomikas izaugsmi jau tuvākajos gados, izšķiroša nozīme ir tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai. To lielā mērā noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar modernajām ekonomikām, kas ir Ekonomikas ministrijas politikas iniciatīvu mērķis. Saeimā atbalstītie EM virzītie likumprojekti ir solis modernas ekonomikas attīstības virzienā," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 Atbalsts jaunuzņēmumiem

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums izstrādāts ar mērķi veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu (inovatīvu ideju, produktu vai procesu) komercializāciju.

"Strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb start-up ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Jaunuzņēmumu likums būs pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai, kā rezultātā ceram, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs," norāda ministrs.

 Atbalsts ražošanas uzņēmumu konkurētspējai

Viens no galvenajiem stūrakmeņiem Latvijas ekonomikas konkurētspējai ir zemas enerģijas cenas un enerģētiskā drošība. Šodien atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018. gada 1. janvāra mainīt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeli, kas ļaus nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas Latvijas ražotājiem, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā.

"Apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā šobrīd ir kritiski zems - aptuveni 12%. Fundamentāla problēma, kas to ietekmē, ir elektroapgādes izmaksas rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumu konkurētspēju – lai tie var darboties ar pilnu jaudu, nodrošināt biznesa attīstību, eksportu un darba vietas, izveidots modelis, kas ražošanas uzņēmumiem samazinās maksājumu par OIK," uzsver A.Ašeradens.

 E-pakalpojumi un tipveida līgumi būvniecībā

Grozījumi Būvniecības likumā izstrādāti ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu.

"Sekmējot kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, vēl tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks publisko būvdarbu līgumā un publisko pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. Noteikumos būs apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinās strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmēs būvniecības procesa paredzamību," skaidro ministrs.

Tāpat tiks pilnveidota Būvniecības informācijas sistēma (BIS), paredzot, ka visus tehniskos un īpašos noteikumus, kā arī nepieciešamos valsts un pašvaldību institūciju un inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņojumus varēs veikt BIS sistēmā, ja persona tīmekļvietnē www.bis.gov.lv elektroniski būs iesniegusi būvniecības ieceres iesniegumu un nepieciešamos būvniecības dokumentus. "Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, piedāvājot jaunu e-pakalpojumu - būvniecības pasūtītājam vairs nevajadzēs iesniegt un pieprasīt dažādus dokumentus minētajās iestādēs, bet dokumentu aprite notiks BIS, tādējādi taupot pasūtītāja laiku dokumentu iesniegšanai," turpina A.Ašeradens.

 Atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

"Akceptējot likumprojektu Par valsts budžetu 2017.gadam, Saeima atbalstījusi ministrijas rosinājumu piešķirt papildu finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā mājokļu galvojumu programmas turpināšanai nākošgad, kas sniegs iespēju izsniegt galvojumus vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

 Svarīgi atzīmēt, ka papildu finansējumu mājokļu galvojumu programmai vēl varēs gūt no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai – budžeta kopējie ieņēmumi šajā sadaļā plānoti 3 miljonu eiro apmērā, no kuriem daļu varēs piešķirt mājokļu galvojumu programmas īstenošanai.

2014. gadā uzsāktās mājokļu galvojumu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem tikt pie savām mājām, atvieglojot iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai.

 Nākotnes prioritātes

Lai panāktu straujāku un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, kā arī mazinātu plaisu ar attīstītajām ekonomikām, jau tuvākajā laikā jāstiprina tautsaimniecības konkurētspēja. Latvijā jāattīsta uz eksportu orientēta uzņēmējdarbība, kas konkurē ar augstu produktivitāti un inovācijām. Šādai uzņēmējdarbībai nepieciešama moderna valsts pārvalde un starptautiski konkurētspējīgs cilvēkkapitāls.

"Ekonomikas ministrijas mērķis ir izveidot reģionā konkurētspējīgāko regulējumu ar mazāko administratīvo slogu. Birokrātijas mazināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un tiesiskās vides sakārtošana ir nozīmīgākās problēmas, ko pastāvīgi aktualizē uzņēmēji, tādēļ saredzu tās kā prioritārās jomas, kas jāsakārto jau tuvākajā laikā, koordinēti sadarbojoties valsts institūcijām. Patlaban notiek intensīvs darbs, lai attīstītu e-pārvaldes risinājumu plašāku pielietošanu un nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību un vienkāršību. Modernas ekonomikas attīstībai ir jākļūst par visas valdības darba mērķi," uzsver ekonomikas ministrs.

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un kopējo labklājības palielināšanos.

em.gov.lv