Asociācija: Ik gadu Rīgai iet secen daudzu miljonu investīcijas no nekustamo īpašumu attīstīšanas
Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā.
Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. To nekustamo īpašumu konferencē "Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015" norādīja jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.
Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt.
Guntars Grīnvalds, NNĪAA valdes loceklis: "Attīstītāju mērķis ir panākt, ka jauna projekta realizāciju var uzsākt jau tehniskā projekta stadijā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pirmo dokumentu iesniegšanas Rīgas pilsētas būvvaldē. Šobrīd tā no līdzšinējiem 9 – 12 mēnešiem ir ieilgusi līdz pus otra un diviem gadiem. Rīgas Būvvalde ir pārslogota smagnējā un birokrātiski sarežģītā būvniecības valsts regulējuma dēļ. Tas rada situāciju, ka netiek ievēroti lēmumu pieņemšanas termiņi, savukārt investoriem tas rada neuzticību par investīciju drošību."
Šobrīd neadekvāti liels laiks tiek veltīts panākot projekta atbilstību Rīgas apbūves noteikumiem un dažādiem juridiskiem, piemēram, zemes apvienošanas vai sadalīšanas jautājumiem. Nepieciešams būtiski revidēt Rīgas Pilsētas Apbūves noteikumus, samazinot to apjomu. Jādod iespēja pilsētbūvnieciskos jautājumus atrisināt konkrētās ēkas būvprojekta stadijā, kā arī būtu jālemj par papildu būvvaldes kapacitāti dokumentu izskatīšanā un komunicēšanā ar attīstītāju.
Attīstītāji atzīst par nesaprotamu pilsētas noteikto infrastruktūras nodevu, kas mazina vēlmi ieguldīt, jo vienlaikus attīstītājam pašam ir jāanodrošina infrastruktūras izveide. Turklāt neatrisinātas ir problēmas ar pieslēgšanos "Rīgas Ūdens" tīkliem, kas ir birokrātiski sarežģīts, neparedzami dārgs process ar bezierunas prasībām segt kapitālsabiedrības visus izdevumus, neskatoties, ka šo izbūvēto tīklu drīkstēs izmantot arī citi.
NNĪAA atgādina, ka jaunu projektu attīstīšana nozīmē ļoti lielu investīciju ieguldīšanu valsts un pilsētas attīstībā. To lielākā daļa tiešā veidā tiek ieguldīta saistīto nozaru attīstīšanā un darba vietu nodrošināšanā, infrastruktūrā un nodokļos valstij, kas veicina valsts un pilsētas labklājību.