Atjaunot vai mainīt? 4 pazīmes, kas liecina par parketa neatgriezeniskiem bojājumiem 

Nenoliedzami – veca koka parketa grīda mājoklim piešķir siltumu, raksturu un ilgmūžību. Taču pat visizturīgākais parkets laika gaitā sāk zaudēt savu šarmu un izturību, mājokļa īpašniekam liekot aizdomāties: atjaunot vai tomēr mainīt?  

Parketa slīpēšana un lakošana/vaskošana padara pat 20+ gadus vecu parketu vizuāli pievilcīgu un funkcionāli lietojamu. Bieži vien šāda grīdas atjaunošana ir ekonomiski izdevīgāka nekā tās nomaiņa, taču ir situācijas, kad tomēr nopietni jāapsver parketa nomaiņa. Ja bojājumi ir pārāk lieli, tad parketa atjaunošana būs tikai lieks laika un finanšu patēriņš, kā rezultātā tāpat būs jāveic grīdas seguma maiņa. 

1. Pārāk plāna virsējā kārta 

Viena no pazīmēm, ka parkets jāmaina, ir tā virsējās kārtas biezums. Tiek uzskatīts, ka parketu tā kalpošanas laikā var slīpēt 3–5 reizes. Ja atjaunošana veikta jau vairākas reizes, tad parketa virsējā kārta ir kļuvusi pārāk plāna un vairs nebūs “apstrādes materiāla”.   

Autors: Shutterstock.com

2. Mitruma bojājumi vai deformācija 

Mitrums ir ienaidnieks lielākajai daļai grīdas segumu, tostarp arī parketam. Ūdens ietekmē parkets var uzbriest, izliekties, starp dēļiem var uzrasties spraugas vai arī tie ir pacēlušies – šīs pazīmes norāda uz mitruma iedarbību. 

Šādos gadījumos parketu vairs nav iespējams atjaunot, jo mitrums dēļu konstrukciju ir ietekmējis pārāk stipri. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc koka parketa grīdu uzkopšana ikdienā prasa īpašas rūpes, piemēram, jālieto speciāli grīdas mazgāšanas līdzekļi, mitrā uzkopšana jāveic ar kārtīgi izgrieztu grīdas uzkopšanas drānu u.c. 

Autors: Shutterstock.com

3. Plaisas, kustīgi dēļi un estētiski defekti 

Ja tiek novērota parketa dēļu čīkstēšana vai kustēšanās, tas var nozīmēt, ka bojāta pamatne. Ja bojājums ir lokāls, visbiežāk to var salabot. Taču, ja šie defekti ir plaši, atjaunošana vairs neglābs situāciju un parkets, lai arī skaisti izskatīsies, turpinās čīkstēt, radot neērtības ikdienā.  

Vēl viena pazīme, kas liecinās par nepieciešamību mainīt grīdas segumu, ir spraugas starp dēļiem. Ja to ir daudz un vairs nav aizpildāmas, tās veicinās parketa kustēšanos un plašākus bojājumus. 

Vecākos īpašumos, kas kādu laiku nav bijuši apdzīvoti vai bijuši pakļauti mitruma apstākļiem, var novērot pelējumu uz parketa grīdas. Tas ir nopietns signāls grīdas maiņai, jo visticamāk pelējums būs ne tikai virspusējs.  

Savukārt, ja ticis ieklāts zemas kvalitātes parkets, tam ātrāk radīsies estētiski defekti, kuru labošana būs ļoti dārga, nesniedzot garantiju, ka rezultāts būs vizuāli skaists. Pēc slīpēšanas parkets tāpat var izskatīties neviendabīgs un vizuāli nepievilcīgs.  

Autors: Shutterstock.com

4. Atjaunošana ir dārgāka par nomaiņu 

Reizēm ekonomiski izdevīgāka ir parketa maiņa. Plaši bojājumi, kuru labošana prasa lielus laika un materiālu ieguldījumus, ir signāls, ka laiks dot vietu jaunam, modernākam un vizuāli pievilcīgākam grīdas segumam.  

Vecs parkets noteikti nenozīmē, ka tam ir pienācis gals. Šim grīdas segumam pavisam noteikti ir sentimentāla vērtība, kuru gribas saglabāt pēc iespējas ilgāk.  Ja parkets ir tikai virspusēji nolietots, tad tā atjaunošana ir loģiska izvēle, kas telpā atgriezīs mājīgumu un eleganci.  

Savukārt, ja bojājumi ir pārāk plaši un dziļi, atjaunošana vairs tehniski nav iespējama vai arī prasa lielus ieguldījumus. Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas ieteicams profesionāls novērtējums – tas ļauj pieņemt racionālu lēmumu un izvairīties no liekiem tēriņiem. Pareiza izvēle palīdzēs saglabāt mājas vērtību un komfortu ilgtermiņā.