Atklāts jaunuzceltais Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā
Pirmdien,7.septembrī, klātesot valsts augstākajām amatpersonām, Rīgā, Torņakalnā, Jelgavas ielā 1, tika atklāts jaunuzceltais Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, kurā vienuviet mājos aptuveni 1500 studenti, pārstāvot piecas fakultātes – Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas un Medicīnas fakultāti, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļu.
Svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās un simbolisko ēkas atklāšanas lentu pārgrieza valsts augstākās amatpersonas – Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Jaunbūves atklāšanā piedalījās Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra (DAC) būvniecības projekta vadītāja Kitija Gruškevica, kā arī būvkompānijas LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs. Atklāšanas pasākuma laikā ar savu jauno mājvietu iepazinās arī fakultāšu studenti un pasniedzēji, bet pasākuma izskaņā klātesošajiem viesiem ar muzikālu priekšnesumu Abonementa orķestra pavadībā uzstājās Intars Busulis.
LU DAC celtniecība tika sākta 2014. gada 28. februārī, kad saņemta būvatļauja ēkas celtniecības uzsākšanai. Kopš tā brīža, teju sprinta disciplīnām atbilstošā tempā, tika uzsākta ēkas būvniecība – jau martā Torņakalnā darbojās būvtehnika, bet maijā iecementēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pērnā gada oktobrī tika svinēti spāru svētki, bet šodien, nedaudz vairāk kā pēc pusotra gada kopš būvdarbu uzsākšanas, ēka ir nodota dabaszinātņu studentu rīcībā.
Pēc ēkas apskates prieku par jaunuzcelto LU DAC pauda Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis, īpaši uzsverot moderno laboratoriju nozīmi, jo "laboratorijās, kur mēs varam piemērot teoriju reālajā dzīvē un gūt jaunas iemaņas, top jauni zinātniski atklājumi. Un šādās vietās veidojas cilvēki, kas rada paliekošas vērtības ne tikai zinātnē, bet arī Latvijas attīstībā kopumā." Valsts prezidents novēlēja gan studentiem, gan pasniedzējiem, lai jaunās telpas kalpo par pamatu zināšanu apguvei un lai tajās rastos jauni un talantīgi zinātnieki.
LU DAC būvniecība iespējama, pateicoties Latvijas valsts un LU finansējumam 5 miljonu eiro apmērā, kam izdevies piesaistīt 30 miljonus eiro lielu līdzfinansējumu no Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārvaldītajām Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apakšaktivitātēm, realizējot līdz šim vērienīgāko izglītības infrastruktūras projektu Latvijā.
"Šī arhitektūras pērle Latvijas kontekstā simbolizē vērtības, kas mums ir svarīgas – izglītību, zinātni un inovācijas. Vēlu, lai izdodas šajā mājā sadarbība un dzīva, radoša atmosfēra, kur kopā strādā dažādu fakultāšu studenti, kur tiek aicināti arī citu fakultāšu viesi un uzņēmēji. Un esmu pārliecināta, ka šī sinerģija būs labs piemērs daudzām jomām Latvijā – kā sadarboties un gādāt, lai Latvija ir patiesi veiksmīga un konkurētspējīga valsts," savā uzrunā norādīja Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
LU DAC ir pirmā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kur laika posmā līdz 2023. gadam paredzēts izveidot jaunu, modernu un harmonisku studentu pilsētiņu. LU DAC ēka kalpo kā uzskatāms piemērs, ka izvirzītos mērķus iespējams sasniegt arī ierobežotā laika sprīdī, saglabājot pamatuzdevumu, izmantot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus. Piemēram, ēkas fasāde veidota ar dubultās sienas principu, bet gar LU DAC dienvidrietumu sienu izvietotas betona žalūzijas, kas kalpos kā dabīgs termoregulators, neļaujot iekštelpām sakarst dienas laikā, bet uzturot tās siltas diennakts tumšajā laikā. Tāpat ēka aprīkota ar "gudrajiem" gaismas slēdžiem – telpās izvietoti sensori spēj noteikt, vai telpā kāds atrodas, un apgaismojums gan ieslēdzas, gan izslēdzas automātiski.
LU DAC ēkā akcentēti dabas motīvi. Lai gan šobrīd tas vēl nav redzams, gar ēkas ārsienu izvietotajā metāla režģu sistēmā iestādīti vīteņaugi, kas augot mainīs savu un līdz ar to ēkas ārējās fasādes krāsu, piemērojoties sezonālajām izmaiņām Latvijas dabā. Tikmēr ēkas iekšienē atrodas 420 kvadrātmetrus plašs ātrijs, kura jumta konstrukcija izveidota ar paaugstinātu stiklojumu, tādējādi saglabājot dabīgo gaisa pieplūdi. Viscaur septiņiem stāviem jaunceltnes sienas atdzīvina mākslinieces Luīzes Avotiņas sienas gleznojumi, kas uzskatāmi par mākslinieces līdz šim lielāko darbu, kopumā teju 700 kvadrātmetru platībā.
"Pārcelšanās uz jauno LU Dabaszinātņu akadēmisko centru dos vēl līdz šim nebijušas iespējas zinātnes nozaru un studiju programmu sadarbībai. Tās jāattīsta, veidojot nākamajos sešos gados Torņakalnu par pilnvērtīgu universitātes kampusu," turpmāko attīstības vīziju ieskicē LU rektors prof. Indriķis Muižnieks.
LU DAC izvietotas 138 studiju un pētniecības laboratorijas, kas aprīkotas ar mūsdienu prasībām atbilstošām mēbelēm un tehnoloģisko aprīkojumu, tajā skaitā 78 Waldner ražojuma velkmes skapjiem, kādi Latvijas augstākās izglītības iestādē uzstādīti pirmo reizi. LU DAC lielākā auditorija Magnum spēs uzņemt līdz pat 300 studentu. Tāpat ēkā izveidota lasītava ar 130 sēdvietām, vairākas amfiteātra tipa auditorijas, un pat individuālas darba kapsulas, kas steidzīgajā dzīves ritmā ļaus norobežoties no apkārtējās vides, lai apkopotu domas jauniem zinātnes atklājumiem. Visbeidzot, LU DAC augšstāvā izvietotas četras siltumnīcas, tādējādi nodrošinot dabaszinātņu studentiem visu veiksmīgām studijām nepieciešamo infrastruktūru.
Projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apakšaktivitātes "Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem" projekta "Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstībai" Nr. 3DP/3.1.2.1.1./09/IPIA/VIAA/029 un ERAF apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" šādu projektu ietvaros: Nr. 2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/001 "Farmācijas un biomedicīnas Valsts nozīmes pētniecības centra zinātniskās infrastruktūras attīstība"; Nr. 2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/002 "Mūsdienīgas zinātnes materiāltehniskās bāzes pilnveide Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas Valsts nozīmes pētniecības centra ietvaros"; Nr. 2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/003 "Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centra izveide un tā infrastruktūras modernizācija"; Nr. 2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/004 "Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centra zinātniskās infrastruktūras attīstīšana"; Nr. 2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/005 "Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētījumu centra zinātnes infrastruktūras attīstība" un Nr. 2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/007 "Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību)".
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs