Atšķirības mājsaimniecību izdevumos par elektrību Baltijā saglabājas
Elektroenerģijas vairumtirgus cenas Baltijas reģionā pastāvīgi samazinās un aizvadītā gada laikā ir kritušās gandrīz par piektdaļu, neliels kritums ir novērojams arī mājsaimniecību kopējos rēķinos. Vienlaikus būtiskas cenu atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju uztur atbalsta maksājumi atjaunojamo energoresursu atbalstam. Arī sadales tīkla tarifu politika katrā valstī ir izvēlēta atšķirīga, kas kopumā nosaka gandrīz pusi no elektrības cenas. Šādi secinājumi izdarāmi, analizējot maksu par elektrību mājsaimniecību tirgū, kas vistiešākajā veidā atspoguļo katras valsts izvēlēto taktiku tirgus attīstībai.
Lietuva joprojām vilcinās ar tirgus atvēršanu mājsaimniecībām un kombinācijā ar parlamenta vēlēšanu tuvošanos, tās regulētais tarifs ir ievērojami zemāks nekā Latvijā un Igaunijā. Lietuvas mājsaimniecībām gada laikā elektroenerģijas cena ir samazinājusies par 23%. Vienlaikus Lietuvā ir izdevies būtiski samazināt atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām, tādejādi samazinot Obligāta iepirkuma komponentes (OIK) kopējos izdevumus. Papildus zemākajai elektroenerģijas cenai un samazinātam OIK maksājumam Lietuvā vēsturiski ir zemākais sadales pakalpojumu tarifs, kas kopsummā nosaka to, ka mūsu dienvidu kaimiņiem šobrīd elektroenerģijas cenas ir pat aptuveni 30% zemākas nekā Latvijā un 20% zemākas nekā Igaunijā, kas ir objektīvi ļoti dīvaina situācija ņemot vērā, ka vairumtirgus cena Lietuvā ir visaugstākā Baltijā.
Salīdzinot Igaunijas mājsaimniecību izdevumus šī gada vasarā ar situāciju gadu iepriekš, jāsecina, ka mājsaimniecību lietotāji nav piedzīvojuši būtiskas izmaiņas, pamanāms ir vien 5.4% lielais elektroenerģijas cenu kritums.
Savukārt Latvija notur pozīcijas ar augstāko elektrības kopējo cenu, ko galvenokārt nosaka OIK maksājumi, kas gandrīz divkārt pārsniedz kaimiņvalstīs spēkā esošo OIK maksu. No 1. augusta situācija Latvijā nedaudz mainīsies, jo stāsies spēkā jaunie Sadales tīkla tarifi, kas no vienas puses samazinās tarifu par piegādāto elektroenerģijas vienību, bet ieviesīs fiksētu maksu par pieslēgumu. Jaunajiem Sadales tīkla tarifiem gan ietekme uz elektroenerģijas izdevumiem mājsaimniecību segmentā būs neliela, ievērojami lielākas pārmaiņas būs izjūtamas uzņēmumu segmentā.
Šogad darbu ir sākuši jaunie Lietuvas starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju, tomēr tas nav palīdzējis pilnībā likvidēt atšķirības elektroenerģijas vairumtirgus cenās starp Latviju un Igauniju. Līdzīgi arī piedāvājumā gala lietotājiem ir redzams, ka Latvijas tirgus līdera piedāvājums mazākajiem mājsaimniecību lietotājiem ir par 5% augstāks nekā Igaunijas tirgus līdera piedāvājums līdzīgai patērētāju grupai.
Vislielākās atšķirības Baltijas valstu starpā saglabājas OIK jomā jeb tajā kā katras valsts likumdošana paredz subsidēt dazādus elektroenerģijas ražošanas projektus. Latvija atrodas līderpozīcijās dēļ dāsnā atbalsta lielajām gāzes koģenerācijas stacijām. Visas Baltijas valstis strādā pie tā, lai OIK slogu gala lietotājiem katru gadu samazinātu. Latvija OIK izdevumu iegrožošanai no valsts budžeta kompensē OIK maksājumus virs noteiktajiem griestiem 0.02679 EUR/kWh. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu ir pieņemtas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas regulē atbalsta apmēru atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijas stacijās. Nākotnē tas varētu mazināt ne tikai valsts budžeta līdzekļu līdzdalību, bet arī OIK apmēru gala lietotājiem. Tiesa šobrīd nav rasts risinājums lielo gāzes koģenerācijas staciju atbalsta ierobežošanai, kas dotu vislielāko atspaidu.
Vērtējot gaidāmās izmaiņas nākotnē, Baltijas mājsaimniecību cenu salīdzinājumā vislielākās korekcijas ieviestu Lietuvas regulēto elektroenerģijas cenu likvidēšana. Jāatzīst, ka šobrīd nav noteikts konkrēts datums šim notikumam, visdrīzāk lielāka skaidrība sekos pēc Lietuvas parlamenta vēlēšanām un tai sekojošās valdības izveides. Latvijā būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar OIK izdevumu līmeni, 2018.gada 1.aprīlī būs redzama faktiskā tikko apstiprināto izmaksājamā atbalsta grozījumu izmaiņu ietekme uz OIK. Tad valdībai būs jālemj, vai turpināt dāsni atbalstīt lielās gāzes koģenerācijas stacijas un vai arī Subsidētās elektroenerģijas nodoklis beigs pastāvēt 2017.gada decembrī, kā šobrīd plānots.