Automatizējot notekūdeņu izlaides kameru Voleros, izdevies samazināt notekūdeņu izplūdi Daugavā
Notekūdeņu izlaides kameras Voleros automatizācija, sinhronizējot kanalizācijas sūkņu stacijas Ilzenes ielā un Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" darbību notekūdeņu plūsmas izlīdzināšanā, devusi iespēju atkušņa laikā februāra nogalē nenovadīt Daugavā neattīrītus notekūdeņus.
Pie situācijas vides jomā uzlabošanas darbs turpināsies, jau tuvākajā laikā uzsākot kanalizācijas sūkņu stacijas Daugavgrīvas ielā 101 rekonstrukciju. Nepārtraukti tiek analizēta un pilnveidota arī automātika sūkņu staciju un attīrīšanas iekārtu mijiedarbības uzlabošanai, lai samazinātu avārijas izlaižu lietošanu līdz minimumam.
Ja līdz šim paaugstinātu nokrišņu daudzuma nokļūšanas kanalizācijas tīklā gadījumā SIA "Rīgas ūdens" bija spiests izmantot avārijas izlaides kameras Voleros un vēl dažās vietās Rīgā, tad pēc notekūdeņu izlaides kameras Voleros automatizācijas šāda nepieciešamība ir samazināta līdz minimumam. Ieplūstot kanalizācijas sistēmā vienmērīgam paaugstinātam notekūdeņu daudzumam, sūkņu stacijā Ilzenes ielā ieplūstošo notekūdeņu kontrole daļēji tiek pārņemta ražošanas dispečeru vadībā, tas ir, notiek manuāli. Palielinātais notekūdeņu daudzums tiek uzkrāts tīklos, ar elektroiekārtu palīdzību regulējot ienākošo un arī izejošo notekūdeņu plūsmu. Šādā veidā tiek uzturēta maksimāli pieļaujamā plūsma, lai novērstu risku Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" darbībai, pārsniedzot tās kapacitāti.
Lietusūdens notekūdeņu plūsmai īsā laika periodā strauji palielinoties vai arī iestājoties ilgstošam intensīvam lietus periodam, diemžēl ne vienmēr ir iespējams garantēt notekūdeņu nenokļūšanu Daugavā caur avārijas izlaides kamerām. SIA "Rīgas ūdens" nosūtījis vēstuli Rīgas pilsētas pašvaldībai, informējot par pastāvošo situāciju SIA "Rīgas ūdens" piederošās kopsistēmas uzturēšanā un vēršot uzmanību uz nepieciešamību radīt jaunu regulējumu lietus notekūdeņu apsaimniekošanas jomā, lai nodrošinātu lietus notekūdeņu infrastruktūras sakārtošanu un samazinātu vides piesārņojumu.
Atsevišķās Rīgas pilsētas daļās joprojām pastāv kanalizācijas kopsistēma, līdz ar to SIA "Rīgas ūdens" centralizētajā kanalizācijas sistēmā nonāk arī lietus notekūdeņi. Lai izvairītos no Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" pārslodzes un bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas procesa apdraudēšanas, spēcīgu lietusgāžu laikā caur avārijas izlaidēm vidē tiek novadīti notekūdeņi, kuri gan par 70% sastāv no lietus ūdeņiem, tomēr rada vides piesārņojuma risku. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība turpināt lietus notekūdeņu sistēmas nošķiršanu no kopsistēmas, kā arī veicināt šīs sistēmas koordinētu rekonstrukciju un attīstību. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums piešķir vietējai pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus par lietus ūdeņu apsaimniekošanu, taču Rīgā šādi saistošie noteikumi joprojām nav izdoti.