Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā - piesardzīgs optimisms
Makroekonomiskās izaugsmes perspektīvas, kas Baltijas valstīs šobrīd ir diezgan labas, uzlabojusies mājsaimniecību finansiālā situācija, kā arī potenciāls piesaistīt gados jaunus, pirktspējīgus pircējus, ko apliecina demogrāfijas analīze, ir pamats piesardzīgam optimismam. Šādi uz nākotnes perspektīvām Baltijas valstu īpašumu tirgū raugās projektu attīstītāji, kuri 29. septembrī bija pulcējušies Rīgā notikušajā pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā.
Forumu organizēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācija LANĪDA, Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju asociācija LNTPA un Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas (FIABCI) Baltijas nodaļa sadarbībā ar NORDEA bankas atbalstu. Tallink Hotel Riga telpās pulcējās nekustamā īpašuma (NI) jomas profesionāļi no trim Baltijas valstīm, lai pirmajā attīstītāju forumā spriestu par nozarē aktuāliem jautājumiem. Forumā bija iespēja vienuviet satikt un izzināt gan triju Baltijas valstu, gan augstas raudzes ārvalstu ekspertu, veiksmīgu un ietekmīgu investoru, NI projektu attīstītāju, kā arī ekonomistu pieredzi, kā arī dibināt kontaktus, lai nākotnē veidotu kopīgus projektus.
Forumu atklājot, Antonio Kampanjoli (Antonio Campagnoli), FIABCI Eiropas un Tuvo Austrumu reģionālais prezidents, attīstītājiem novēlēja domāt plaši un darīt ierastas lietas citādāk, kā arī minēja tendenci, ka līdztekus banku finansējumam arvien nozīmīgāki kļūst alternatīvie ieguldījumu instrumenti NI attīstībai un investīcijām, kā piemēru minot pēdējā laikā ieguldītos 2 miljardus eiro t.s. pūļa finansējuma (crowdfounding). Telmans Abasovs (Telman Abbasov), FIABCI Pasaules nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru padomes priekšsēdētājs, aicināja Baltijas attīstītājus piedalīties 2016. gadā Dubaijā paredzētajā pasaules FIABCI forumā, kurš būs veltīts globalizācijas tēmai. "FIABCI forumos nozares profesionāļi var smelties biznesa pieredzi, iepazīstot izcilu, inovatīvu sniegumu. Mēs ticam, ka sadarbība var būt ļoti veiksmīga arī starptautiskā līmenī," teica viņš. Ardi Rosimā (Ardi Roosimaa), FIABCI Baltijas nodaļas prezidents, foruma sākumā piebilda, ka attīstītāji projektos Eiropas reģionā nule kā ir ieguldījuši 1.7 miljardus eiro, bet Arvīds Avulis (Arvydas Avulis), Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas (LNTPA) valdes loceklis, novēlēja attīstītājiem spēt veiksmīgi darboties dažādos tirgus apstākļos, piebilstot, ka novērots: NI jomā arvien vairāk ienāk citu jomu pārstāvji, piemēram, degvielas tirgotāji, pārtikas ražotāji u.c., kuri iegulda īpašumos kā nākotnes investīcijās.
Kristaps Soms, Latvijas Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietnieks, klātesošos iepazīstināja, kā vairāk nekā 10 gadu laikā ir mainījies Latvijas tautsaimniecības modelis, šobrīd akcentu liekot uz eksporta attīstību un ārējā pieprasījuma nodrošināšanu iepretim tiem gadiem, kad ekonomikas attīstība tika balstīta lielāko tiesu uz iekšējo patēriņu. "Izejot cauri vairākām krīzēm esam guvuši noderīgu mācību, un šobrīd esam starp ES izaugsmes valstīm. 2-3% IKP izaugsme nav liels apjoms, bet stabils," piebilda ierēdnis, skaidrojot, ka turpmākajos gados, NI projektiem būs pieejams ES fondu finansējums, kas tiks izlietots energoefektīviem projektiem, tostarp dzīvojamām ēkām, ražošanai, attīstot industriālās zonas.
Baltijas attīstītāju forumā par vispārējo situāciju attīstītāju jomā Baltijā un nākotnes izaicinājumiem no ekonomikas analītiķu skatupunkta runāja Pēteris Strautiņš (DNB banka, Latvija), Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas, Nordea Bank Lithuania) un Tenu Mertsina (Tõnu Mertsina, Swedbank Estonia). Pēteris Strautiņš atzina, ka eksporta izaugsme trijās Baltijas valstīs paātrinās, jo bizness ir spējis pielāgoties norisēm un politiskajai situācijai Krievijas tirgū, savukārt izaugsme ES valstīs izskatās stabila, lai gan diezgan pieticīga. Analizējot NI tirgus izaugsmes iespējas, Latvijas eksperts paredz, ka Igaunijas tirgū sagaidāma neliela izaugsme, ko veicinās algu pieaugums un patēriņš, kurš kaimiņzemē ir diezgan spēcīgs. Latvijā potenciāls augšupejai ir lielākais starp Baltijas valstīm, jo mājsaimniecību un uzņēmējdarbības parādu samazināšanās bija visilgākā un smagākā, bet Lietuvas nekustamā īpašuma tirgus atrodas pa vidu šīm abām galējībām.
Eksperts no Lietuvas - Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas, Nordea Bank Lithuania) iepazīstināja ar demogrāfiskiem datiem Baltijas valstīs, aicinot klātesošos aizdomāties par to, vai demogrāfija var būt laba vai slikta Baltijas NI tirgum. Interesanti, ka Baltijas valstīs maksātspējīgākie iedzīvotāji ir vecumā no 25 līdz 39 gadiem, tikmēr citviet Eiropā – tādi ir 40-59 gadīgie. Turklāt Tallinā no trim Baltijas valstīm ir straujākais populācijas pieaugums, kam seko Viļņa un Latvijas galvaspilsēta, kurā savukārt ir liels skaits cilvēku pirmspensijas vai pensijas vecumā. "Rīga, mosties," aicināja eksperts, sakot, ka jādomā, kā Rīgai piesaistīt jaunākus iedzīvotājus, kas vistiešākajā mērā var palīdzēt NI tirgus attīstībai.
Igaunijas vadošās bankas Swedbank Estonia eksperts Tenu Mertsina (Tõnu Mertsina) skāra jautājumu, cik labi vai slikti sagatavotas iespējamiem ekonomiskajiem satricinājumiem ir mājsaimniecības Baltijas valstīs, kā arī cik ilgi saglabāsies zemas procentu likmes un kā tās var ietekmēt NI tirgu. Eksperts ir novērojis, ka mājsaimniecību finansiālā situācija Baltijas valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies: neto finanšu aktīvi ir palielinājušies, bet zemas procentu likmes veicina mājsaimniecību kredītportfeļa un ieguldījumu mājokļos pieaugumu. "Mājsaimniecības Baltijā kļūst bagātākas un ir gatavas pirkt un ieguldīt vairāk," teica igauņu eksperts.
Interesanti bija attīstītāju un investoru pieredzes stāsti. Arvīds Avulis (Arvydas Avulis), no attīstītājuzņēmuma Hanner, stāstīja par uzņēmuma pieredzi, gan attīstot energoefektīvus mājokļu un biroju ēku projektus, gan arī par Hanner piedāvājumu jaunajām ģimenēm pirmo mājokli izpirkt īrējot, kur par izpirkumu mēnesī jāmaksā vien 100 eiro vairāk nekā ir vidējā īres maksa tirgū. Ardi Rosimā (Ardi Roosimaa), Igaunijas kompānijas Uus Maa Property Advisors pārstāvis, dalījās pieredzē, kā renovēt un modernizēt un mūsdienu pilsētvides, cilvēku ieradumiem pielāgot bijušās padomju laiku ēkas. Vitas Zabilis (Vytas Zabilius, Ober-Haus) stāstīja par jaunu tendenci Lietuvā: veidojas iedzīvotāju kopienas telpas gan ciematu, gan daudzdzīvokļu māju projektos, kur kopīgi tiek izmantotas rekreācijas zonas, sporta infrastruktūra, bērnu rotaļlaukumi u.c. Emilis Gustainis, Akropole group direktors, dalījās pieredzē, kā viņa pārstāvētais uzņēmums veido tirdzniecības centrus, kuros līdztekus veikaliem ir visplašākās atpūtas iespējas, ar pietāti izturoties pret vēsturisko mantojumu. Viņš norādīja, ka Rīgā, bijušās Kuzņecova porcelāna rūpnīcas teritorijā iecerētā Akropoles centra būvniecība varētu sākties nākamgad. Pauļus Gebrausks (Paulius Gebrauskas, Baltic Sotheby`s International Realty), iepazīstināja ar Viļņas centrā atjaunoto Count Pliater’s Palace Apartaments: unikālu premium klases vairāku vēsturisko ēku kompleksu, piebilstot, ka "tirgus ir gatavs šādiem, ekskluzīviem projektiem, jo novērojām lielu pieprasījumu un apartamenti tika izpārdoti jau projekta pirmajā kārtā".
Foruma noslēdzošajā daļā - paneļdiskusijā tika diskutēts gan par jaunu komercobjektu attīstīšanu, gan arī par banku attieksmi un finansējuma pieejamību. Jeļena Gavrilova (SEB), runājot par banku nostāju projektu attīstīšanā, uzsvēra, ka tās allaž lūkojas uz labiem, kvalitatīviem, garantētiem projektiem, kas nesīs atdevi arī ilgtermiņā, ar nosacījumu, ka attīstītāji ir gatavi piedalīties to finansēšanā.
Diskusijas dalībnieki ieskicēja, kuros segmentos katrā Baltijas valstī novērojama lielāka aktivitāte un kādi tam ir iemesli. Piemēram, Lietuvā ļoti aktīvs ir A klases biroju tirgus segments, bet Latvijā nevaram lepoties ar daudziem jauniem projektiem, tāpēc šādu biroju attīstībai Rīgā varētu būt laba perspektīva. Rīgā un Jūrmalā pēdējos gados īpaši attīstījusies augstas klases apartamentu būvniecība, bet Igaunijā (Tallinā) liela aktivitāte novērojama tirdzniecības platību segmentā, kas nākotnē mazināsies, savukārt Rīgā jaunus tirdzniecības centrus nebūvē, tikai tiek solīta atsevišķu centru paplašināšanās. Diskusijas dalībnieki atzina, ka Rīgā būtu vieta vēl kādam tirdzniecības centram, bet ar jaunu, interesantu, kvalitatīvu koncepciju un piedāvājumu.
Diskusijas noslēgumā NI jomas eksperti bija vienisprātis, ka Baltijas valstīs jaunu projektu attīstībai dažādos segmentos ir perspektīva, ko sekmē gan makroekonomisko rādītāju uzlabošanās, gan iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās, bet skats uz nākotnes izredzēm ir piesardzīgi optimistisks.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA dibināta 1994.gadā. Tā ir patstāvīga, brīvprātīga sabiedriska organizācija, kura apvieno nekustamā īpašuma tirdzniecības aģentus. Tās biedru rindās šobrīd ir Latvijā pazīstamas un nekustamo īpašumu darījumu tirgū sevi pierādījušas nekustamā īpašuma firmas un virkne individuālo aģentu. LANĪDA vienmēr ir atvērta profesionāļiem, kas vēlas strādāt godīgi un ievērot savā darbā asociācijas Ētikas kodeksu. Asociācija LANĪDA pieņēma Eiropas standartu "Prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai". Tā kā nekustamā īpašuma tirdzniecības aģentu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir viena no profesionālā standarta prasībām, tad no 2007.gada visi LANĪDA biedri tiek apdrošināti centralizēti. Viens no LANĪDA darbības pamatvirzieniem ir maksimāla nekustamo īpašumu tirgus sakārtošana, ko var panākt, veicinot savu biedru zināšanu un profesionālā līmeņa paaugstināšanu, kā arī standartizējot to darbību. LANĪDA aktīvi dibina starptautiskos kontaktus, konsultējas ar citu valstu profesionālām nozares apvienībām un ir kļuvusi par starptautisko apvienību CEPI, FIABCI un ICREA biedru.
International Real Estate Federation FIABCI — Starptautiskā nekustamā īpašuma tirgus profesionāļu federācija — pasaules mēroga apvienība, kas tika dibināta 1948.gadā, tā apvieno nekustamā īpašuma profesionāļus no gandrīz visiem kontinentiem. FIABCI pārstāvniecības strādā vairāk nekā 60 pasaules valstīs, apvienojot vairāk nekā 120 dažādu profilu speciālistu nacionālas profesionālas asociācijas, kas darbojas nekustamā īpašuma tirgū, pārstāvot miljonu profesionāļu – mākleru, nekustamā īpašuma attīstītāju, vadītāju, vērtētāju, juristu, finansistu, apdrošinātāju, arhitektu un cita profila nekustamā īpašuma speciālistu intereses. 2011.gadā nekustamā īpašuma asociācijas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apvienojās lai izveidotu Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas FIABCI Baltijas nodaļu - FIABCI Baltic.