Baltijas valstu galvaspilsētās atšķirīgs redzējums par turpmāko attīstību

Pirmo reizi vienkopus triju Baltijas valstu galvaspilsētu galvenie arhitekti - Enriks Mands (Endrik Mand) (Tallina), Gvido Princis (Rīga) un Mindaugs Pakalns (Mindaugas Pakalnis) (Viļņa) septembra beigās Rīgā notikušajā otrajā Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju forumā iepazīstināja ar galvaspilsētu attīstības perspektīvām un prioritātēm.

Rīga uzsvaru liek uz megaprojektu attīstību ar vēlmi kļūt vēl "zaļākai" pilsētai, Viļņa - uz apkaimju un bijušo industriālo zonu attīstību, bet Tallina vēlas atjaunot aktivitāti pilsētas centrā, iedvest dzīvību kādreiz aktīvajā ostas rajonā un pārdomāti veido ērtu ielu infrastruktūru.

Rīga: megaprojekti un "zaļa" metropole

Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis, iepazīstinot ar Latvijas galvaspilsētas attīstības prioritātēm, akcentēja, ka Rīga ir daudzu gadu simteņos veidojusies pilsēta, un "vēstures liecības ik dienu mēs varam vērot mūsu ielās". Tāpēc pilsētai attīstoties, ir būtiski, kā saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaikus, veidojot jaunus attīstības projektus, paaugstināt pilsēttelpas kvalitāti. G. Princis kā vienus no pilsētai svarīgākajiem attīstības projektiem minēja topošo Rail Baltica multimodālo dzelzceļa staciju, kas būs viens no būtiskākajiem Rīgas centra pilsēttelpas pārveidojumiem pēdējo gadsimtu laikā, kad, saglabājot Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtības, līdz 2020. gadam paredzēts veikt Rīgas Centrālās stacijas pārbūvi un paplašināšanu, dzelzceļa uzbēruma transformāciju, izveidojot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, kā arī uzbūvējot jaunu tiltu pāri Daugavai. 

Tika minēts arī pēdējo desmitgažu lielākais transporta infrastruktūras projekts Rīgā - Ziemeļu koridora izbūve, kas ļaus iekļaut Rīgas ostu Eiropas nozīmes ceļu tīklā un uzlabos Rīgas un Pierīgas transporta infrastruktūras sistēmu. Tā ietvaros līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru.

Saskaņā ar pilsētas attīstības stratēģiju Skanstes rajona attīstība uzskatāma par prioritāru teritoriju, skaidroja Rīgas galvenais arhitekts, stāstot, ka šai rajonā paredzēta komerciāla rakstura nekustamo īpašumu attīstība, kurai ir multifunkcionāls raksturs un kur tiek attīstīti vairāki dzīvojamo, darījumu un sabiedrisko būvju projekti, kā arī ir iecere par tramvaja līnijas izveidi, kas apkaimi savienos ar pilsētas centru. Tāpat kā būtiski attīstības projekti forumā tika pieminēts arī Latvijas laikmetīgās mākslas centrs un Zaķusala.

"Rīgas attīstības plāns 2018.-2030. gadam būs noderīgs instruments pozitīvām pārmaiņām Rīgā. Jau pašlaik Rīgu varam dēvēt par zaļu pilsētu, bet mūsu mērķis ir Rīgai kļūt vēl "zaļākai", un, lai labākie attīstības projekti tiktu balstīti izpratnē par Rīgas attīstības prioritātēm," konferencē teica G. Princis. 

Runājot par pilsētas mērķiem, Rīgas galvenais arhitekts norādīja, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņas, galvaspilsētai ir vēlme minimizēt riskus iedzīvotāju veselībai un īpašumiem, tādēļ tiks atbalstīta tāda attīstības politika, kas paredz vairāk dabisko resursu izmantošanu, veicinot vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā piemēru minot kokrūpniecības produktus un pakalpojumus. "Tādēļ pilsētas arhitekta birojs vēlas palielināt inovatīvo attīstības projektu kvalitāti, aktivizējot sadarbību ar nozaru pārstāvjiem un mācībspēkiem," savu uzstāšanos pabeidza G. Princis.

Tallina: lai centrā atgriežas dzīvība!

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas galvenais arhitekts Enriks Mands (Endrik Mand) skaidroja, ka Tallina lielu uzsvaru liek uz dzīvības atgriešanos pilsētas centrā, mēģinot apstādināt iedzīvotāju migrāciju uz nomalēm un piepilsētu, un aicinot atgriezties dzīvot Tallinas centrā. Tāpēc prioritāra esot arī publiski pieejamās ārtelpas kvalitātes paaugstināšana, rekonstruējot parkus un skvērus, kā arī ielu infrastruktūras pilnveide, veidojot labāku pilsētas sasniedzamību un atslogojot pilsētas centru no privātā transporta. Tādēļ drīzumā tikšot sludināts ideju konkurss, kā galveno centra ielu padarīt gājējiem un riteņbraucējiem draudzīgāku, notiek arī citu pilsētas ielu rekonstrukcija un tiek veidotas jaunas ielas un sabiedriskā transporta līnijas (piem., tramvaja līnijas izbūve uz lidostu, ostas rajonu). Liels, nozīmīgs projekts būs arī Rail Baltica termināla un līnijas izbūve.

Jūras krastā, kur līdz šim bija plaša industriālā zona, Tallina plāno jauna rajona attīstīšanu gan ar atpūtas un sporta vietām (gājēju promenāde u.c.), gan arī ar citiem objektiem (radošais kvartāls u.c.). 

Drīzumā Tallinā tiks īstenoti dažādi attīstības projekti 1,5 milj. m² platībā: tie paredz gan dzīvojamo kvartālu, jahtu ostu, gan vairāku kultūras objektu izveidi, teica E. Mands. 

Runājot par lokālo centru attīstību, kas arī ir viena no pilsētas prioritātēm, kā vienu no labākajiem piemēriem Tallinas galvenais arhitekts minēja Ülemiste City projektu.

Viļņa: apkaimju un veco industriālo zonu attīstība

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas galvenais arhitekts Mindaugs Pakalns (Mindaugas Pakalnis) lepojās ar kaimiņvalsts galvaspilsētas attīstības tempiem, sakot, ka jau pavisam drīz tā savā izaugsmē apsteigšot Rīgu un pēc divdesmit gadiem būšot Baltijas valstu lielākā galvaspilsēta, to pamatojot gan ar iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, gan ar investīciju ieplūdi.

Jau ziņojām, ka Lietuvas galvaspilsētā tiek realizēti daudzi finanšu ziņā apjomīgi projekti (piem., daudzas globālās firmas pārceļ savus birojus uz Viļņu), bet akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja vairāk nekā pusi no visām Lietuvā apgūtajām investīcijām un jau pirms trim gadiem pārsniedza Rīgas rādītājus. 

M. Pakalns stāstīja, ka mājokļu segments Viļņā pēdējo astoņu gadu laikā palielinājies no 16 m² līdz 25 m² uz iedzīvotāju, kopš 2010. gada privātmāju apjomam Viļņā pārsniedzot daudzdzīvokļu māju apjomu. Jaunākās paaudzes (vidējais vecums ap 35 gadiem) ekonomiski aktīvās ģimenes izvēlas dzīvot Viļņas nomalēs. Tādēļ atbilde uz pilsētas izplešanos ir policentriska Viļņas attīstība, līdztekus pilsētas centra attīstībai, vērību pievēršot arī sešas apkaimju attīstībai, teica galvenais arhitekts. Tāpēc tiek veidota ērtāka satiksmes infrastruktūra līdz šīm apkaimēm, ieviesta "gudrāka" satiksmes organizācija pilsētas centrā (piemēram, ir īpašas satiksmes joslas gan sabiedriskajam transportam, gan eletromobiļiem un arī auto, kas pārvadā vairāk nekā 4 cilvēkus). 

M. Pakalns akcentēja, ka Viļņa piedāvā potenciālu attīstībai vismaz 500 ha bijušajās industriālajās zonās, 120 ha no tām – pilsētas centrā. Kaimiņvalsts galvaspilsēta 2017. gadam paredz arī būtisku biroja telpu pieaugumu (47 500 m²), kā arī prognozē, ka Viļņā turpināsies tirdzniecības centru invāzija (pašlaik uz 1000 iedzīvotājiem pieejami 1000 m²  šo platību) un sabiedrisko vietu, t.sk. parku renovācija un jaunu izveide. Kopumā Viļņā (ieskaitot gan pašvaldības, valsts, privāto investoru un ES naudu) līdz 2020. gadam plānots ieguldīt gandrīz pusmiljardu eiro.

M.Pakalns minēja arī dažus, pilsētai nozīmīgākos projektus kā jauno pilsētas debesskrāpju rajonu centrā, topošo daudzfunkcionālo rajonu - "Arhitektūras parku", un kā labu piemēru minot starptautiskos arhitektu konkursus, kas pilsētvidē ienes jaunas, modernas vēsmas. Kā lielākos izaicinājumus Viļņa saskata turpmāko pilsētas izplešanos,  lokālo apkaimju identitātes meklējumus un padomju mantojuma – blokēku uzturēšanu un atjaunošanu.

Pēc Baltijas valstu galveno arhitektu uzstāšanās notika diskusija, kurā piedalījās lielu Baltijas valstu NĪ projektu attīstītājuzņēmumu pārstāvji, kuri pauda savu redzējumu par lielu pilsētas teritoriju attīstīšanu, uzsverot, ka svarīgi ņemt vērā ne tikai to, kā šīs vietas "aizpildīt" ar dažādu funkciju ēkām, bet arī domāt par tā lietotāju.

Tā, piemēram, Roberts Dargis (Robertas Dargis), lietuviešu uzņēmuma SIA Eika īpašnieks, uzsvēra pilsētu vadītāju svarīgo lomu attīstības prioritāšu noteikšanā un nākotnes vīzijas izveidē, saskaņā ar kuru attīstītājiem turpmāk darboties. "Mūsu uzņēmums izvēlas patiešām lielas teritorijas, kurās var attīstīt multifunkcionālus objektus, tāpēc ļoti būtiski ir sadarboties ar pilsētas vadību, lai šos projektus varētu pilnībā realizēt, un to potenciālajiem lietotājiem piedāvāt arī sakārtotu ielu infrastruktūru, rekreācijas zonas. Šiem mērķiem Baltijas valstīm lieti noder ES finansējums, kas palīdz lielu projektu attīstīšanā," teica viņš. 

Paolo Vitorio Mikeloci (Paolo Vittorio Michelozzi), Pro Kapital Grupp vadītājs, diskutējot par to, kā laika u.c. faktoru ietekmē transformējas jeb pārveidojas lielo pilsētu teritorijas, teica: "Piemēram, tirdzniecības centri sen vairs nav tikai iepirkšanās vieta. Daudz svarīgāka ir to lokācija un serviss, ko tas sniedz. Nesenā aptaujā, izzinot, kas ir galvenie iemesli, kāpēc klienti izvēlas tirdzniecības centru, kā viens no galvenajiem tika minēts, lai tajā ir restorāns. Dodiet vairāk izklaides, vairāk zaļu vietu, vairāk servisa!" 

Teikto, ka vietu attīstīšanā svarīga ir apkaime un serviss, ilustrēja Tanels Oleks (Tanel Olek), Technopolis Ülemiste pārdošanas direktors, iepazīstinot ar Tallinā izveidoto Ülemiste rajonu, kur desmit gadu laikā bijušās rūpnīcas Dvigatel 36 hektāru teritorijā izveidots multifunkcionāls rajons ar birojiem 70 000 m²  platībā, 120 000 m² industriālām platībām, kur ir pieejami arī dažādi papildu servisi (piem., bērnudārzs, sporta zāles, doktorāti, dažādi veikaliņi, dienesta viesnīca u.c.), kā arī tiek attīstīta dzīvojamā zona. Investors labākai apkaimes sasniedzamībai izveidojis jaunas autobusu līnijas un pieturas, un, sadarbībā ar pašvaldību, tiks arī atklāta jauna tramvaja līnija, kas savienos šo pilsētas daļu ar centru. 

Ruslans Miroņenko,  Saliena Group Biznesa attīstības nodaļas vadītājs, stāstīja par Salienas projektu: pilnīgi zaļā vietā (green field investment), kur netālu no Jūrmalas kādreiz pletās lauksaimniecības zemes, izveidota jauna, saliedēta apkaime gan ar jauniem mājokļiem, gan skolām un atpūtas objektiem.

Jau ziņots, ka 26. - 27. septembrī Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvja telpās notika jau otrais Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju forums, kas pulcēja nozares profesionāļus: projektu attīstītājus, investorus un citus ar NĪ nozari saistīto jomu pārstāvjus, lai spriestu par nozarē aktuāliem jautājumiem un dalītos labākajā pieredzē. 

Forums tika organizēts, sadarbojoties Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijai LANĪDA ar Starptautisko nekustamo īpašumu federāciju FIABCI un ar attīstītāju kompānijas ORDO GROUP atbalstu, sniedzot iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu pasaulē vadošajās tendencēs.