Bezbarjeru būvniecība nodrošina vides pieejamību ikvienam

Mūsdienās Eiropā arvien vairāk tiek domāts par vides pieejamības nodrošināšanu visiem, tostarp cilvēkiem ar ierobežotām iespējām un invaliditāti. To mēdz dēvēt dažādos vārdos, saucot gan par universālo dizainu, gan dizainu visiem, gan bezbarjeru būvniecību, gan arhitektūru visiem u.tml.

Taču termini var būt dažādi atkarībā no konkrētās sistēmas vides pieejamības līmeņa nodrošinājuma un arī citiem aspektiem, galvenā ir pati būtība, un ideja ir viena – nepieciešamība  nodrošināt vides pieejamību ikvienam. Tā ir svarīga lieta visos līmeņos – sākot no atsevišķa dzīvokļa, mājas vai iestādes iekštelpu dizaina veidošanas līdz pilsētu plānošanai un būvniecībai. Universālais dizains paredz veidot tādus pieejamības risinājumus, kas ir domāti ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti vai cilvēkiem ratiņkrēslā, bet ko izmanto VISI cilvēki. Tā ir šī dizaina galvenā atšķirība.

Bezbarjeru būvniecība paredz iespējamo šķēršļu likvidēšanu un atbalsta punktu izveidošanu iekštelpās
Dzīves gaitā jebkuram cilvēkam var rasties situācijas, kad paša dzīvokļa vai mājas iekārtojums var kļūt par nepārvaramu šķērsli pilnvērtīgai dzīvei. Šādos gadījumos nevis vecums vai kustību ierobežojumi apdraud patstāvīgu, pilnvērtīgu dzīvi, bet gan – nepārdomāti dzīves telpas apstākļi, kas prasa pastāvīgu palīdzību no ārpuses un rada negadījumu risku: sliekšņi, pakāpieni, dzīvokļa (kāpņu telpas, koridora) šaurība. Problēmas var radīt arī grūti sasniedzami vai nesasniedzami gaismas slēdži un sanitārais aprīkojums, slidenas grīdas vannas un dušas telpās, slidena vanna, papildu paklāji, nenosegti, nesakārtoti vadi, vadu mudžekļi, aiz kā var paklupt, liekas mēbeles, un galvenais – stabilu, ērtu atbalsta punktu trūkums, pie kā pieturēties ikdienas darbībās.

Svarīgi, ka termini "bezbarjeru būvniecība" un "bezbarjeru dzīve" ir jāaplūko sociālā dimensijā, jo bezbarjeru būvniecība nozīmē ne tikai netraucētu piekļuvi dzīves telpai un sadzīves aprīkojumam bez sliekšņiem un pakāpieniem, bet apzināti akceptētu visu cilvēku sociālo vienlīdzību, neatkarīgi no viņu vecuma, iespējamiem kustību traucējumiem vai citām īpašām vajadzībām.

Bezbarjeru dzīve nozīmē, ka visas ierīces ir droši izmantojamas visiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma vai dažādiem kustību ierobežojumiem bez tehniska vai sociāla ierobežojuma; katrs cilvēks var piekļūt (ar kājām vai ratiņkrēslā) visiem dzīvei nepieciešamajiem elementiem – patstāvīgi un vienmēr, neatkarīgi, bez citas personas palīdzības un neapdraudot sevi.

Bezbarjeru būvniecība būtu jāsaprot ne tikai kā "maigāks" apzīmējums vārdiem "senioru", "invalīdu" utt., bet jau kā sistēma ar skatu uz priekšu, kas nozīmē, ka tiek paredzētas ikviena cilvēka vajadzības jebkurā situācijā, un tādēļ arī savs dzīvoklis, māja un apkārtne tiek iekārtota tā, lai cilvēks tajā varētu arī bez problēmām novecot.

Bezbarjeru risinājumi sniedz arī morālu atbalstu
Bezbarjeru risinājumi nav tikai fiziska piekļuve telpām vai aprīkojumam. Tas ir arī morāls, psiholoģisks atbalsts. Ar atbilstošu aprīkojumu aprīkotās telpās gados vecāki cilvēki un cilvēki ar kustību traucējumiem jūt atbalstu savai patstāvībai. Bezbarjeru aprīkojums nodrošina cilvēkiem iespēju pašiem sev palīdzēt ikdienas gaitās, negaidot citu cilvēku palīdzību, un līdz ar to nodrošina viņiem augstāku sociālo komfortu, veicina aktivitāti, rada drošības sajūtu un paaugstina dzīves kvalitāti. Īpaši svarīgi tas ir sanitārajās telpās, kur cita cilvēka klātbūtne ir psiholoģiski neērta un kur pārsvarā nevar izmantot personīgos pārvietošanās palīglīdzekļus.

Un tas attiecas ne tikai uz cilvēku dzīvesvietām – bezbarjeru būvniecības risinājumi paaugstina komfortu klīnikās, sanatorijās un pansionātos. Ja vide ir piemērota ikdienas vajadzībām, tas ļauj justies labi un pilnvērtīgi, neskatoties uz problēmām, kuru dēļ cilvēks atrodas šādā iestādē. Ne mazāk svarīgi tas ir dažādās sabiedriskās ēkās, jo iespēja cilvēkam pašam doties uz tām (piemēram, izglītības un medicīnas iestādēm, bankām, veikaliem, citām sociālo pakalpojumu ēkām) sniedz lielu atvieglojumu viņa ikdienas dzīvē un ļauj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tiesa, jāpiebilst, ka šādos gadījumos bieži vien nepietiek ar visu ēku padarīšanu par pieejamām; šādos gadījumos jāņem vērā arī pilsētvides faktora nozīmība un tā iespējamie radītie ierobežojumi. Bet tagad tiek meklēti un rasti risinājumi arī šajā līmenī.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar SIA "SB un Partneri" un apvienību "Apeirons".


Lasīt tēmas turpinājumu - Bezbarjeru būvniecība paredz konkrētu nosacījumu ievērošanu