BIM tehnoloģijas palīdz samazināt kļūdas būvniecībā
Būvju informācijas modelēšanas jeb BIM pielietošana būvniecībā ļauj ietaupīt nozīmīgus finanšu līdzekļus. Viens no piemēriem ir pērnā gada nogalē uzsāktais valstiski nozīmīgais BIM pilotprojekts – topošās centralizētās prokuratūras ēkas (Aspazijas bulvārī 7, Rīgā) būvniecība. Šobrīd veiksmīgi noslēdzies pirmais lielais šī pilotprojekta posms un izdarīti pirmie secinājumi.
BIM pilotprojetu realizē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Republikas Prokuratūru. BIM izstrādi pilotprojekta ietvaros veic Būvniecības Industrijas Digitalizācijas asociācija (BŪVID), un tā realizācijā kopā iesaistīti 11 biedri – dažādi uzņēmumi un vairāk nekā 25 nozares speciālisti.
Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības nozares digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu, informē Māris Slaidiņš, VNĪ biroju un uzturēšanas projektu portfeļa daļas vadītājs. "Ja gribam veidot modernu, caurspīdīgu un izmaksu ziņā efektīvu būvniecības procesu, tad BIM ir nepieciešamība, nevis iegriba. BIM sniedz iespēju mums kā pasūtītājam iespējamos riskus novērst jau sākuma stadijā, veicot procesus efektīvāk un labāk," uzsver speciālists.
Pilotprojekta ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta dažādu problēmu un trūkumu fiksēšanai būvprojektā, modeļu izstrādes laikā un veicot to savietošanu un analīzi, kas pēc tam ļāva aplēst arī potenciālos ietaupījumus, kādi varētu rasties, ja ēka būtu projektēšanas laikā "uzbūvēta" digitāli.
Jānis Berķis, BŪVID valdes priekšsēdētājs, vērtē, ka visā šajā periodā tika konstatētas vismaz 100 rasējumu neprecizitātes, informācijas iztrūkumi utt.: "Tipiskākās problēmas bija dažādas informācijas trūkumi un nepietiekamas atsauces uz citām rasējuma sadaļām, respektīvi, nebija pilnībā atainota ēka kā vienots veselums. Praksē šādas situācijas gadās nereti, jo 2D rasējumos nav iespējams iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par risinājumiem. Tā ir BIM priekšrocība – katrs objekts tiek skatīts vienotā modelī, līdz ar to ir iespējams savietot atsevišķas sadaļas ar augstu precizitāti."
Igors Adlersbergs, BŪVID valdes loceklis piebilst: "Mūsdienās projektēšanai lielākoties ir jānotiek ātri, līdz ar to kļūdas ir sistemātiskas, tās vērojamas visā nozarē kopumā. Projektētājiem un citiem iesaistītajiem nepietiek laika, lai koncentrētos uz visām sīkajām detaļām, tāpēc projekti tiek nodoti līdz galam nenoslīpēti. Jo vairāk dažādu rasējumu ir, jo vairāk neprecizitāšu tajos iespējams. Ja ēkai netiek izveidots 3D modelis, daudzas lietas nemaz nav iespējams pamanīt, jo ir pieejams pārāk maz griezumu vai plānu, kuros uz ēku paskatīties.
Koordinēšanas gaitā tika pielietotas divas galvenās kontroles metodes. Pirmā – veiktas vizuālās pārbaudes, dodoties virtuālajās pastaigās pa ēku un veicot tā saucamos dinamiskos griezumus, objektu iekrāsošanu u.c. 3D modelī ēku iespējams "sagriezt" jebkurā vietā un ieraudzīt potenciālās problēmas. Otra metode – automatizētā. Ar speciālas datorprogrammas palīdzību pēc noteiktiem kritērijiem automātiski tika meklētas potenciālās sadursmes vietas. Ar vizuālo pārbaužu metodēm atklātas 42 problemātiskās vietas, bet automatizēti – 180.
Rezultāti parāda, ka laicīga šādu problēmu risināšana var pozitīvi ietekmēt tālākos procesus un atļaut projektus realizēt efektīvāk un arī lētāk. Pieņemot, ka katras problēmas risināšanai nepieciešami vismaz divu cilvēku komunikācija un vismaz viena līdz divas darba dienas laika, tās kopā ir vairāk nekā 7000 darba stundas un optimistiskā gadījumā – ap 140 000 eiro ieguvumi. Tas ir tuvu būvprojekta izstrādes kopējām izmaksām.
Jau šobrīd BŪVID eksperti ir izdarījuši vairākus būtiskus secinājumus:
- BIM tehnoloģijas pielietošana ļauj samazināt cilvēkfaktoru un tā pieļautās kļūdas;
- BIM modeļi ir strukturētas informācijas kopums (atbilstoši standartiem definēta modeļa struktūra ļauj tāpat strukturēt arī tāmes informāciju);
- strukturēto datu pieejamība ļauj pielietot datu zinātnes paņēmienus informētu lēmumu pieņemšanai;
- tāmētāja uzdevums ir skaidri saprotams, taču būvobjekta dalībniekiem jābūt iespējai ne tikai paļauties uz viena vai vairāku būvspeciālistu viedokļiem, bet arī pašiem pārliecināties par informācijas precizitāti;
- BIM tehnoloģijas nodrošina virkni ieguvumu, taču to izmantošanai jābūt skaidri definētam mērķim no pasūtītāja puses un BIM procesu vadība jānodrošina atbilstošā līmenī.
Līdz ar to arī ir skaidrs, ka mūsdienās neizmantot projektēšanas un būvniecības procesos BIM ir ļoti dārgi, jo vecās metodes vairs nestrādā atbilstoši šī laika prasībām un tempam.
Šobrīd pilotprojektā darbi turpinās. Noslēgumā tiks izveidoti izpildmodeļi, kas realizēto projektu ļaus izmantot arī ēkas pārvaldīšanā, labāk pārzinot ēkas kopējo uzbūvi un spējot risināt iespējamās problēmas ekspluatācijas laikā. Arī tas ir viens no BIM pielietošanas veidiem.