BKC secina: situācija nozarē neuzlabojas, Zolitūde nemāca

2015. gada 12. novembrī notikušajā Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra sēdē piedalījās 18 nozares profesionālo organizāciju pārstāvji, lai izvērtētu nozares attīstību, arī līdzšinējās Būvniecības padomes darbu, kura pēc viena darba gada tiks pārvēlēta 16. novembrī.

Būvniecības Padomei, kura uz pirmo sēdi sanāca 2014. gada novembrī, gada laikā tika likts pamats sadarbības modelim ar Ekonomikas ministriju (EM). EM vairākkārt lūdza LBP viedokli par iecerētajiem grozījumiem normatīvajos aktos, un tas pārsvarā arī tika ņemts vērā.

Diemžēl LBP darbības noslēdzošajā posmā parādījās jauna tendence EM attieksmē pret būvniecības nozari, proti, nozare vairs netiek iepriekš  informēta par EM iecerēm, konsultācijas nenotiek. Vērojama ministrijas darbības pakļaušana Būvniecības valsts kontroles biroja iecerēm, un viedokļi, kas nesakrīt ar BVKB pozīciju, tiek ignorēti, savukārt institūcijas, kas atļaujas paust kritiku – izslēgtas no informācijas aprites.
   
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darba metodes – pārņemt nozares politikas veidošanu un virzīšanu, nerēķinoties ar nozares viedokli, ignorējot objektīvo būvniecības procesu, šobrīd  sašķel būvniecības jomu.
Šobrīd nav radīta jauna, droša  sistēma, kas nepieļautu jaunu Zolitūdi un tendence, lai to mainītu, pašlaik nav novērota. BKC brīdina, ka valsts pārvaldes norobežošanās no nozares organizācijām, it sevišķi apstākļos, kur par būvniecības nozari atbildīgajās institūcijās reti vai nemaz nav sastopamas amatpersonas, kas orientējas būvniecības nozares specifikā, tajā notiekošajos procesos, rada risku, ka tiks atkārtotas iepriekšējā perioda kļūdas – sistēmiski neanalizējot situāciju, nedentificējot problēmas, nenosakot to cēloņus un nevērtējot vairākas risinājumu alternatīvas, tiks ieviesti primitīvi jauninājumi, koncentrējoties vien uz atsevišķiem, otršķirīgiem aspektiem.

Nozīmīgākās LBP uzsāktās iniciatīvas:

• Lemts par nepieciešamību izstrādāt jaunu būvinženiera profesijas standartu, kā arī atbilstošu studiju programmas saturu, kuru virzīt tālāk apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā. Profesijas standarta projekts tapis RTU un Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) sadarbībā, apstiprināts LBP, šobrīd tiks nodots Labklājības ministrijai.
• Izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādāšanai jaunajam Publisko iepirkumu likumam. LBP nostāja – nepieciešami atsevišķi MK noteikumi par būvdarbu iepirkumiem. Diemžēl Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja nostāja - šādi MK noteikumi nav nepieciešami, arī EM nav aktīvi iestājusies par LBP priekšlikumu virzīšanu.
• LBP darba grupa piedalījās būvkomersantu klasifikācijas sistēmas izstrādē. Sadarbība ar EM šajā jautājumā vērtējama kā konstruktīva un racionāla, līdzīgi sadarbības principi būtu attīstāmi turpmākajā laika periodā.
• LBP lēma par nepieciešamību mainīt būvkomersanta nodevas aprēķina kritērijus, pamatojoties uz kopējo apgrozījumu būvniecībā, nevis uz pašu spēkiem veikto darbu apjomu kā iepriekš, kā arī saistīt nodevas apjomu ar būvkomersantu klasifikācijas sistēmu.
• LBP vērsa ministriju uzmanību uz iepriekšējā perioda kļūdām, kavējoties ar ES finansējuma apgūšanai nepieciešamo MK noteikumu izstrādi, savukārt pēc tam atvēlot nesamērīgi īsu laiku finansējuma pretendentiem nepieciešamo iepirkumu sagatavošanai, būvprojektu izstrādei un to īstenošanai. ES fondu uzraudzības padomē deleģēts LBP pārstāvis, taču ierēdņi ne vienmēr ieklausās LBP pārstāvja izteiktajos priekšlikumos par reālistiskiem būvniecības procesa termiņiem.
• LBP rosināja EM uzsākt darbu pie vidēja termiņa nozares stratēģijas izstrādes, kā arī pārdomātas Latvijas Būvnormatīvu pārveidošanu atbilstoši šodienas un nākotnes vajadzībām, taču EM šie jautājumi iestrēguši vai arī sākotnējās pamatnostādnes izkropļotas.
  .
  
  
  Pēc pirmā Būvniecības padomes pirmā darba gada radušies secinājumi, kā turpmāk organizēt padomes darbu, lai tiktu izmantots šīs institūcijas potenciāls: 
• Jaunās Būvniecības padomes darbs, kuru ievēlēs 16. novembrī būtu jāsāk ar darba grupas izveidošanu, kura pārstrādātu nolikumu par Būvniecības padomi atbilstoši nozares vajadzībām.
  
  
  1. Būvniecības padomes darba laiks jāparedz uz trīs gadiem, nevis uz vienu kā līdz šim.
  2. Padomē jādarbojas tikai tām  NVO, kas cieši saistītas ar nozari un sabalansējot intereses,: iesaistot, arhitektus un inženierus, būvniekus, būvmateriālu ražotājus.. 
  3. Pārvēlot padomi un pieaugot NVO skaitam, jāparedz, ka padomē nemainīgi paliek vadošās  konkrēti ar nozari saistītās NVO.
  4. Padomei jāizvēlas 3- 4 stratēģiski mērķi gadam, savukārt EM jānodrošina to realizācijai nepieciešamos resursus.
  5. Būvniecības padomei no konsultatīvas padomes jākļūst par rīcībspējīgu institūciju ar lemšanas un rīkošanās tiesībām (Padomes pieņemtajiem lēmumiem jābūt veto statusam, kā obligāti ieviešamiem. To nevar mainīt ministriju ierēdņi).
  Nepieļaut bīstamu tendenci – politikas veidotāji apvienojas ar kontroles funkciju veicējiem.
  Ekonomikas ministrijai izvēloties Būvniecības un mājokļu departamenta direktoru, komisijā jāiekļauj arī nozares eksperts.
  
  Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības  līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības  starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome  informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.
  
  Būvindustrijas nevalstisko  organizāciju koordinācijas centra dalībnieku vārdā,
  BKC Prezidija priekšsēdētājs Valdis Birkavs