Būves informācijas modelēšana jeb BIM paver plašas iespējas ēku projektēšanā
Arvien vairāk dažādu būvju projektēšanā tiek izmantota būves informācijas modelēšanas sistēma jeb BIM, ko sākotnēji mēdza dēvēt arī par ēku 3D projektēšanu. Tas būtībā ir kvalitatīvi jauns lēciens nekustamo īpašumu un būvniecības nozaru attīstībā, un eksperti prognozē, ka tuvākajā nākotnē arvien vairāk arhitektu un projektētāju savā darbā sāks izmantot virtuālo būvēšanu, uz kuru balstīta BIM. Vairāk par BIM būtību, iespējām un priekšrocībām pastāstīja Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa.
Būves informācijas modelēšana ietver sevī daudzas lietas
Speciālisti nelabprāt runā par "3D ēku projektēšanu", jo uzskata, ka korektāk lietot terminu "būves informācijas modelēšana" (tulkojumā no angļu val. – building information model). Apzīmējums, kas saistīts ar 3D projektēšanu, šeit īsti nav vietā, jo arī agrāk tāpat tika būvēti dažādi 3 dimensiju modeļi, veidotas vizualizācijas, savukārt būves informācijas modelēšana ir pavisam kas cits.
Būves informācijas modelēšana (BIM) sevī ietver ne tikai trīs dimensijās virtuāli uzbūvētu būvi, bet šis modelis satur arī ļoti daudz citas informācijas. Tostarp – par visu to veidojošo elementu tehniskajām īpašībām, un visa šī informācija ir nevis ar roku pierakstīta specifikāciju lapās, bet ir nolasāma no katra atsevišķā uzbūvētā elementa. Tāpat tiek dotas iespējas iesaistīto speciālistu komandai komunicēt uz šī modeļa pamata.
Galvenās atšķirības no parastās, līdz šim izmantotās projektēšanas ir tāda, ka mēs nevis zīmējam, bet būvējam. Būvējam virtuālā vidē, izmantojot dažādas programmas, maksimāli pietuvināti tam, kā ēka vēlāk tiks būvēta realitātē – būvējam ēku no elementiem (sienas, grīdas, logus, jumtus utt.), līdz vismazākajiem konstrukcijas sīkumiem. Reizē katram modeļa elementam tiek pievienota daudzveidīga informācija, kas beigās no modeļa tiek apkopota un izdota rasējumu veidā. Izmantojamās programmas ir daudzas un dažādas, vienas izmanto arhitekti, otras – būvkonstruktori, citas – inženiertīklu projektētāji. Tas viss ļauj objektu uzbūvēt virtuālajā vidē, kur tas būs tieši tāds, kāds vēlāk tiks būvēts realitātē.
BIM izmantošana nodrošina ērtu un vienkāršu projekta kontroli
Latvijā pagaidām nav datu par to, cik daudz projektētāju, arhitektu un citu speciālistu izmanto BIM, tomēr aptuvenas aplēses liecina, ka pagaidām vairums speciālistu projektēšanā vēl turpina izmantot ierasto metodi (zīmēt ar līnijām, nevis modelēt). Eiropā BIM izmantošanā līderē Lielbritānija un Ziemeļvalstis, kurām mēs noteikti nelīdzināmies, bet neesam arī atpalicēju grupā – Latvija varētu būt viducī.
Galvenās priekšrocības, ko dod BIM izmantošana, ir daudz vienkāršāka, vieglāka un ērtāka projekta kontrole, kā arī daudz uzticamāka dažādu projekta sadaļu sadursmju pamanīšana un novēršana. Tāpat arī pasūtītājam rodas iespēja iegūt sev saprotamu priekšstatu par būvi, jo rasējumos spēj orientēties vien retais, un BIM šādā gadījumā dod ļoti labu vizuālo priekšstatu par gaidāmo būvi.
Jāpiemin arī milzīgas iespējas jebkurā procesa posmā (sākam strādāt ar vienu modeli, ko darba gaitā turpinām detalizēti pārveidot, arī būvdarbu laikā) to kontrolēt. Pasūtītājs turklāt saņem pilnīgu informāciju būves ekspluatācijai, ko viņš varēs izmantot. Tāpat BIM sniedz iespēju pasūtītājam būvdarbu laikā kontrolēt darbu izpildes apjomus un būves atbilstību būvprojektam. Izmantojot BIM, to var paveikt daudz vienkāršāk un uzticamāk.
Prognozes liecina par BIM uzvaras gājienu
Trūkumi šādas sistēmas izmantošanai praktiski nav konstatēti, vienīgi var apsvērt (vai ir ekonomiski pamatoti), vai nepieciešams izmantot BIM esošām būvēm, kurās tiek plānotas salīdzinoši nelielas pārbūves, kā arī to izmantot vienkāršu, maza izmēra ēku projektēšanā. Šādos gadījumos ekonomiski lietderīgāk būs (vismaz pašreizējā brīdī) izmantot līdzšinējās metodes.
Tomēr ir jāņem vērā, ka BIM jau pieder pie nākamās paaudzes ēku projektēšanas sistēmas, tas ir kārtējais tehnoloģiju lēciens šajā jomā (tāpat kā savulaik visi pārgāja no rasēšanas ar roku uz rasēšanu ar AutoCAD datorā), un nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk, ņemot vērā BIM sniegtās iespējas, priekšrocības un ieguvumus visām pusēm, būves informācijas modelēšanas sistēma pārņems visu tirgu. Un nav aiz kalniem tas brīdis, kad, līdzīgi kā mēs šobrīd rasēšanu ar roku uzskatām par tādu marginālu parādību, par tādu tiks uzskatīta arī pašreizējā rasēšana ar AutoCAD, jo tirgū dominēs BIM.
Cik ilgs laiks paies, to pašlaik grūti teikt, bet jaunām tehnoloģijām ir tendence ienākt arvien straujāk. Turklāt tās attīstās, jau esot lietošanā, nepārtraukti pilnveidojas, piemēram, ja pirms gada dažas lietas BIM nešķita tik ērti izdarāmas, jo trūka atsevišķu rīku, tad šobrīd jau šie trūkumi ir novērsti. Gan jau paliks arī vecās sistēmas piekritēji, jo tā bijis no laika gala, bet, jo vairāk tiks ievērots ekonomiskais izdevīgums strādāt ar BIM, jo ātrāk, turklāt ģeometriskā progresijā, BIM visu pārņems.