Būvgružu savākšanu jāieplāno un jānoorganizē savlaicīgi

Būvgružu savākšanu jāieplāno un jānoorganizē savlaicīgi

Visiem cilvēkiem, kas vēlas veikt sava dzīvokļa vai mājas remontu, jārēķinās ar zināma daudzuma būvniecības atkritumu jeb būvgružu rašanos. Tā kā likums aizliedz izmest būvgružus kopā ar sadzīves atkritumiem tiem paredzētajos atkritumu konteineros, daudziem rodas neizbēgams jautājums – kur tad vēl tos likt? Šādiem gadījumiem ir paredzēta speciāla būvgružu savākšanas sistēma, ko nodrošina uzņēmumi, daudzi no kuriem veic arī sadzīves atkritumu savākšanu. Vairāk par situāciju ar būvgružu savākšanu un to saistītajām problēmām pavēstīja SIA "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Kādi atkritumi ietilpst būvgružu kategorijā? Ja tos nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteineros, tad kur tos likt?

Būvgruži ir visi tie atkritumi, kas rodas ēkas būvniecības, pārbūves vai remontdarbu laikā – sienas, logi, durvis, ķieģeļi, būvniecības materiālu pārpalikumi, u.tml. Par būvgružiem uzskatāmi arī dažādi keramikas izstrādājumi, piemēram, flīzes un santehnika. Tajā pašā laikā ir svarīgi būvgružos nelikt būvniecības procesā radušos bīstamos atkritumus, piemēram, šīferi, krāsas un eļļas spaiņus, šķīdinātājus.

Būvgruži nekādā gadījumā nedrīkst nonākt sadzīves atkritumu konteinerā, jo tie nav sadzīves atkritumi un tiek apsaimniekoti pavisam atšķirīgi. Būvgruži lielākoties tiek nodoti pārstrādei, tiek drupināti un izmantoti atkārtoti.

Tāpēc iedzīvotājiem, kuri ir ieplānojuši remontdarbus vai būvniecības darbus, jau savlaicīgi ir jāpadomā, kur tiks likti būvgruži. Atbildīgs par to pareizu apsaimniekošanu un nodošanu ir būvdarbu veicējs. Tas attiecas gan uz daudzdzīvokļu ēku, gan uz privātmāju iedzīvotājiem. Būtībā vienīgais pareizais veids ir nodot būvgružus legālam apsaimniekotājam, kurš šos atkritumus likumam atbilstoši un droši nogādās uz poligonu vai pārstrādes vietu.

Savukārt, iedzīvotājs pats var izvēlēties, kuram pakalpojuma sniedzējam uzticēt šos darbus. Atšķirībā no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, kur katrā novadā un pilsētā darbojas tikai pašvaldības konkursā izraudzīti pakalpojuma sniedzēji, būvgružu apsaimniekošanā darbojas brīvais tirgus. Proti, pakalpojumu var izvēlēties visā Latvijā no jebkura pakalpojuma sniedzēja.

Pie kā šādos gadījumos griezties – gan Rīgā, gan reģionos? Vai ir atšķirības maza un liela apjoma būvgružu nodošanā?

Daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem vispareizāk būtu jau iepriekš informēt ēkas apsaimniekotāju par būvdarbiem un būvgružu savākšanas nepieciešamību. Daudzi ēku apsaimniekotāji jau ir paredzējuši iespēju nodrošināt būvgružu konteinerus un/vai maisus iedzīvotājiem, un to ātri arī palīdzēs izdarīt. Ja ēku apsaimniekotājs nevarēs palīdzēt tieši, tas, visticamāk, ieteiks uzticamu, kvalitatīvu un, galvenais, legālu pakalpojuma sniedzēju.

Privātmāju iedzīvotājiem visērtāk ir vērsties pie sava sadzīves atkritumu apsaimniekotāja, kurš par atsevišķu samaksu nodrošinās šo pakalpojumu vai arī ieteiks citu risinājumu. Iedzīvotāji var vērsties arī savā pašvaldībā un lūgt padomu, kā vislabāk un uzticamāk atrisināt šo jautājumu.

Parasti būvgružu savākšanu nodrošina ikviens sadzīves atkritumu savācējs kā "Clean R", bet ir arī mazāki uzņēmumi, kuri specializējas tieši būvgružu savākšanā. Arī apjoms, ko piedāvā savākt, ir atšķirīgs. Iedzīvotājam var būt nepieciešami tikai daži maisi nododamajiem materiāliem, bet var būt nepieciešams arī speciāls būvgružu konteiners ilgstošākai lietošanai. Būvgružu apsaimniekošanā darbojas brīvā tirgus principi, un tāpēc ir pieejami dažādi komercpiedāvājumi gan nelieliem darbiem, gan apjomīgiem būvdarbiem. To visu iedzīvotājs varēs saprast, aprēķināt un izplānot, sazinoties ar pakalpojuma sniedzēju.

Protams, iedzīvotāji var meklēt pakalpojuma sniedzēju arī sludinājumos, tādu ir ļoti daudz ikvienā pakalpojumu sludinājumu portālā. Tomēr šādos gadījumos ir jāapzinās arī risks – nelegālie pakalpojumu sniedzēji. Latvijas meži ir pilni ar būvgružiem, kurus tajos nogādā šādi darboņi. Proti, viņi paņem zemāku samaksu par būvgružu izvešanu, bet tālāk nenodod tos likumā paredzētā veidā, bet izgāž kaut kur mežā. Mēs aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un pasekot, pārliecināties, kas ar būvgružiem notiks pēc tam, kad tie tiks aizvesti prom no jūsu mājvietas. Pirmie signāli, kas var liecināt par šādu nelegālu darbību, ir – diennakts izvešana, čeku/kvīšu par pakalpojumu neesamība, būtiski zemākas cenas nekā citiem konkurentiem.

Kādi ir iespējamie sodi par būvgružu neatļautu izmešanu sadzīves atkritumu konteineros vai brīvā dabā? Ko iedzīvotājiem būtu svarīgi zināt, lai līdz šādām situācijām nenonāktu?

Sods par būvgružu izmešanu mežā fiziskām personām ir līdz 1000 eiro, bet juridiskām – līdz 2100 eiro. Arī pilsētās, ja būvgruži tiek izmesti nepiemērotās vietās, tostarp sadzīves atkritumu konteineros, par to pienākas administratīvais sods. Protams, pilsētvidē pārkāpumu konstatēt ir visgrūtāk, un vēl grūtāk noteikt vainīgo, tomēr ir skaidrs, ka situācijā, ja būvgruži būs nonākuši sadzīves atkritumu konteinerā, tos vienkārši neizvedīs. Ikviens operators sazināsies ar ēkas apsaimniekotāju un, visticamāk, konteiners tiks izvests par citu cenu, kas atbilst būvgružu savākšanai, bet papildu summa būs jāapmaksā vainīgajam iedzīvotājam vai visai ēkai.

Varbūt daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir iespējas vienoties ar attiecīgā nama pārvaldnieku par būvgružu aizvākšanu? Ar kādām izmaksām jārēķinās? Vai būvgružu sašķirošana var palīdzēt tās samazināt?

Vienoties ar ēkas apsaimniekotāju būtu vispareizākais ceļš. Lielākoties ēkas apsaimniekotāji arī piedāvās šādu iespēju, un izmaksas tiks iekļautas iedzīvotāja rēķinā. Tās var būt ļoti dažādas, atkarībā no operatora cenu piedāvājuma, būvgružu daudzuma u.tml. Protams, var būt situācijas, kad ēkas apsaimniekotājs nav atsaucīgs un nenodrošina šādu pakalpojumu. Tad iedzīvotājs var vērsties pa tiešo pie sava sadzīves atkritumu apsaimniekotāja vai cita pakalpojuma sniedzēja.

Būvgružu šķirošana arī palīdzēs samazināt izmaksas. Ir lietas, piemēram – vannas, čuguna izstrādājumi u.c. būvgruži, kuri dažādu nozaru uzņēmējiem ir nepieciešami kā izejmateriāls. Un bieži vien to izvešanu varēs noorganizēt vispār bez maksas. Tāpat var šķirot arī pārējos būvgružus, bet tad ir svarīgi jau sākumā vienoties ar izvedēju – kā un ko šķirot, lai vēlāk nav jāviļas.

Ko iesākt ar bīstamajiem atkritumiem? Kas savāc tos?

Ir pašvaldības, kurās ir izveidoti speciāli laukumi, kur var nodot bīstamos atkritumus. Iedzīvotāji paši var tajos nogādāt bīstamos atkritumus. Iepriekš gan ir vērts sazināties ar pašvaldību un saprast, vai šāds laukums ir, kur tas ir un kad strādā, un kādi bīstamie atkritumi tajos tiek pieņemti. Ja pašvaldībā nav šādu laukumu, iedzīvotājiem ir jāvēršas pie bīstamo atkritumu apsaimniekotāja un vai nu jānoorganizē to nogāde pie viņiem, vai savākšana no mājvietas. Bīstamos atkritumus apsaimnieko tie, kuriem ir atļaujas to darīt. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas to dara, bet, lai saprastu, kurš būs vispiemērotākais, jānoskaidro, kādā kategorijā iekļaujami nododamie bīstamie atkritumi. Daži no vadošajiem pakalpojumu sniedzējiem – BAO, Lautus D u.c.

Pie kā iedzīvotāji Latvijā var griezties, lai noskaidrotu labākos risinājumus, kā tikt vaļā no būvgružiem, kas radušies būvniecības un remontdarbu laikā?

Atkarībā no ģeogrāfijas un dzīvesvietas, visuzticamākie avoti būs pašvaldība, namu apsaimniekotājs, sadzīves atkritumu apsaimniekotājs.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.