Būvmateriālu ražošanas attīstības stūrakmeņi – likumdošanas sakārtošana un konkurētspējīga energoresursu cena

Būvmateriālu ražotāju esošās jaudas, kā uzskata SIA Bauroc valdes priekšsēdētājs Māris Cimmermanis, Latvijā šobrīd ir pilnīgi pietiekošas vai pat par lielu, vērtējot kaut vai bloku segmentu. Tehnoloģijas ir modernas, būvmateriāli pēc tehniskajiem parametriem ir diezgan augstā, ja ne pašā augstākajā kvalitātē. Vērtējot tirgu, aprēķini rāda, ka arī tam būtu vismaz mēreni jāpalielinās. Bauroc cer, ka tuvākajā nākotnē varēs atsākt ražošanu arī savā Latvijas ražotnē, jo arī viņi, tāpat kā citi lielie uzņēmumi, strādā arī uz eksportu (produkcija pieejama Baltijā, Skandināvijā, Polijā), un tirgus pieaugums ir gaidāms arī tur.

Situāciju būvniecībā var uzlabot likumdošanas sakārtošana
Situāciju būvmateriālu ražošanā un būvniecības nozarē kopumā, pēc M. Cimmermaņa domām, var būtiski uzlabot likumdošanas sakārtošana. Piemēram, šobrīd eksistē jaunais Būvniecības likums, bet zem tā ir līdz galam nesakārtoti būvnormatīvi un standarti. Galvenais uzdevums šajā jomā būtu mazināt birokrātiju un vienkāršot procesus, kas būtu veicams valsts pārvaldei kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām, kas aktīvi darbojas būvniecības nozarē. Būtu nepieciešams izstrādāt precīzākus un vienkāršākus regulējumus pašam būvniecības procesam, jo tas ļautu nozarei kļūt efektīvākai.

Straujāku nozares attīstību bremzē energoresursu cenas
Tajā pašā laikā Bauroc vadītājs nenoliedz, ka būtu mērķis ražot vēl vairāk, jo šobrīd no 3 uzņēmuma Bauroc International AS rūpnīcām divas Igaunijā esošās rūpnīcas aktīvi strādā, bet Latvijā esošā ražotne, diemžēl, stāv dīkstāvē. To nosaka fakts, ka Latvijā šobrīd ražošanas izmaksas ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, un viens no tā galvenajiem cēloņiem ir energoresursu – elektroenerģijas un gāzes – cenu starpība. Šajā jomā Latvija, diemžēl, ir mazāk konkurētspējīga par kaimiņvalstīm, un šīs problēmas risināšana jau ir valstiska mēroga jautājums.

Runājot par būvniecības nozari kopumā, M. Cimmermanis uzsver, arvien biežāk parādās vēl viena problēma – kvalificēta darbaspēka trūkums. Tas liek prognozēt, ka tuvākajā nākotnē var celties būvdarbu izmaksu cenas. Un, ja vēl ceļas arī energoresursu cenas, tas neizbēgami novedīs pie būvmateriālu ražotāju produkcijas pašizmaksas cenu celšanās, kam sekos arī mērens būvmateriālu cenu kāpums. Tādu šībrīža situāciju un tuvākās nākotnes vīziju redz Bauroc vadītājs.

Elektroenerģijas cena tieši ietekmē būvmateriālu ražošanu, kā arī būvniecības nozari un visu tautsaimniecību kopumā. SIA Vincents Polyline valdes loceklis Andris Plociņš uzsver, ka ir nepieciešams apstādināt elektrības cenu pieaugumu uz OIK rēķina, un pie šī jautājuma tiek intensīvi strādāts Būvmateriālu ražotāju asociācijā, un daudz kas jau ir arī paveikts, taču darāmā tāpat vēl daudz. Kā saka A. Plociņš, "ja nebūtu nekas darīts, tad pie mums pēc pāris gadiem elektrības cena dubultotos".

Elektroenerģijas cena – Latvijas ražotāju un visas tautsaimniecības Ahilleja papēdis
Savukārt Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons elektroenerģijas cenu uzskata par vienu no galvenajiem konkurētspēju ietekmējošajiem un attīstību veicinošajiem vai bremzējošajiem faktoriem. Lai Latvijas būvmateriālu ražošanas uzņēmumi varētu veiksmīgi konkurēt ar citu valstu uzņēmumiem, daudz kas atkarīgs no energoresursu cenas, jo lielās ražotnes patērē ļoti daudz enerģijas. Tādēļ asociācija turpina risināt šo jautājumu, zināms līmenis jau ir sasniegts, taču, pēc BRA izpilddirektora domām, tas vēl nebūt nav pietiekams.

To uzskatāmi nodemonstrē viens piemērs – ja mūsu elektroenerģijas cena ir par 20 % augstāka nekā kaimiņvalstīs, kaut vai Igaunijā un Lietuvā, nerunājot par Poliju u.c. valstīm, nav iespējams paaugstināt darba samaksu Latvijas ražošanas uzņēmumu darbiniekiem tik daudz, lai varētu apmierināt visas šo cilvēku vēlmes. Vidēji algas pieaugums par 5 – 8 % gadā notiek, tomēr elektroenerģijas cena ir tik augsta, ka strādā kā bremzējošais faktors, kas neļauj veikt lielāku darba algas pielikumu uzņēmumos strādājošajiem cilvēkiem. Tas palicis par vienu no būtiskākajiem vēl neatrisinātajiem jautājumiem.

Iemesls, kādēļ Latvijā ir tik augsta elektroenerģijas cena, ir visnotaļ triviāla – savulaik pa labi un pa kreisi politiskajai elitei tuvāk stāvošajiem tika dalītas atļaujas ražot elektrību no atjaunojamajiem energoresursiem. Tādēļ ir radušies daudzi vēja parki, biomasas un biogāzes elektrības ražotnes, kuru ražotās elektroenerģijas cenas bija krietni augstākas, un to apjoms pieauga tik liels, ka beigās mēs vairs nespējām par to visu samaksāt. Tolaik netika veikti pietiekami aprēķini, cik tas viss izmaksās, bija tikai mērķi sasniegt 40 % AER līmeni un parādīt Eiropai, cik daudz elektrības mēs no tiem varam iegūt, tādēļ sanāca tā, ka visas pārējās nozares ar OIK starpniecību subsidēja vienu nozari.

Un tas viss tika darīts, neraugoties uz to, ka Latvija jau tajā laikā bija 2. vietā pasaulē aiz Zviedrijas AER izmantošanas ziņā. Neviens nenoliedz, ka atjaunojamā enerģija ir vajadzīga, bet ir rūpīgi jāizvērtē, cik daudz mums to vajag un cik mēs varam atļauties. Citas valstis to neuzskatīja par tik būtisku faktoru, bet mēs līdz ar to bijām sevi iedzinuši strupceļā, un tagad par šiem AER ar OIK palīdzību itin visi – rūpniecība, mājsaimniecības, pensionāri, visi, kas vien Latvijā patērē elektroenerģiju, maksā šai vienai nozarei, kas, pēc BRA izpilddirektora domām, nav normāli.

Tagad sadarbībā ar Ekonomikas ministriju vismaz ir panākts, ka ir noteikts līmenis (28 €/MWh), virs kura šos tarifus augstāk vairs nedrīkstēs celt. Taču, lai šo līmeni noturētu, tagad papildus līdzekļus no budžeta spiesta maksāt klāt valsts. Tādēļ tiek aktīvi meklēti risinājumi šai sasāpējušajai problēmai, ministrijā ir radušies vairāki priekšlikumi, lai mazinātu šo slogu. Un tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jāatrisina tuvākajā laikā.

Lasīt tēmas iepriekšējo daļu ES fondu naudas ienākums ļauj būvmateriālu ražotājiem pozitīvi vērtēt tuvāko gadu perspektīvas

Lasīt tēmas sākuma daļu Būvmateriālu ražošanas nozare attīstās, ražotāji nākotni redz pozitīvās krāsās, taču darāmā vēl daudz

building.lv