Būvmateriālu ražošanas jomā sākti vērienīgi sistēmas sakārtošanas darbi

Foto: Būvmateriālu ražošanas jomā sākti vērienīgi sistēmas sakārtošanas darbi; autors: Būvmateriālu ražošanas jomā sākti vērienīgi sistēmas sakārtošanas darbi

Šogad augustā paiet pusgads, kopš dibināta biedrība "Būvmateriālu ražotāju asociācija", kurā apvienojušies lielākie Latvijas būvmateriālu ražotāji, patlaban kopumā desmit uzņēmumi. Lai arī reālais darbības laiks ir salīdzinoši īss, jaunā asociācija jau paspējusi sevi pierādīt, ka ir vērā ņemams, ietekmīgs spēks un tās izveide bija loģiska nepieciešamība. Par to Building.lv saruna ar Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektoru Leonīdu Jākobsonu, vienu no profesionālākajiem savas nozares speciālistiem. Piebildīsim, ka iepriekš Jākobsona kungs ilgus gadus vadīja pērn likvidēto Valsts Būvinspekciju.

Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ tika izveidota šī asociācija?

Būvmateriālu ražošana ir tā nozare, kura nodrošina būvniekus ar viņu darbības pamatnosacījumu - izejmateriāliem, nozare, kura nodrošina darba vietas un ieņēmumus arī daudzām citām nozarēm – transporta pārvadājumu, loģistikas, būvmateriālu tirdzniecības, kā arī apkalpojošās sfēras uzņēmumiem, kas caur nodokļu maksājumiem nodrošina līdzekļus sociālajai sfērai un galu galā liek pamatu ekonomikas atspirgšanai. Būvmateriālu ražošanas nozare vienmēr bijusi vērsta uz vietējo izejvielu izmantošanu un importa mazināšanu. Taču Latvijā valstiskā līmenī vietējie būvmateriālu ražotāji netiek nopietni atbalstīti – viņu veiksmes vai neveiksmes vairāk ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, tai skaitā personīgās iniciatīvas. Veiksmīgo būtu vairāk, ja valsts tomēr pievērstu uzmanību ražotājiem, ja ieklausītos asākajās problēmās un sniegtu atbalstu to risināšanā.

Dažādu iemeslu dēļ bija izveidojusies situācija, kad būvmateriālu ražotājiem vairs nebija vienojošas institūcijas, kas pārstāvētu un aizstāvētu ražotāju intereses un sekmētu stabilu nozares attīstību. Trūka informācijas par to, kas vispār notiek tirgū, cik un kādi būvmateriālu ražotāji vispār darbojas Latvijā, kāds ir viņu īpatsvars no kopējā ienesuma valsts kopproduktā. Šādas statistikas vispār nav. Atsevišķas nozares būvmateriālu ražotājus mēs varam atrast pie ķīmijas ražotājiem, citus vēl pie citām jomām, bet vienojošu datu nav.

Apzinot Latvijas ražotājus, mēs varējām savākt un apkopt to informāciju, cik mums cilvēku nodarbināti, kāds ir produkcijas apjoms, kāds ir īpatsvars, kas tiek eksportēts uz ārvalstīm utt. Tas ir arī viens no aktuālākajiem pamatuzdevumiem, ar ko arī nodarbojamies.
Līdztekus mēs visi ļoti labi apzināmies, ka uzņēmums viens pats nevar atrisināt tos jautājumus, kas saistītu ar valsts attieksmi pret nozari. Konkrēti tās ir dažādas ar likumdošanas aktiem saistītas aktivitātes, ko pārstāvēt vai aizstāvēt var tikai kopā nevis katrs atsevišķi.

Vai ir jau kādi konkrēti panākumi tieši attiecībā uz valsti?

Jā, viens no uzdevumiem, pie kā esam aktīvi strādājuši šajā pusgadā un kam iegūts pozitīvs rezultāts, ir saistībā ar valsts iecerēto plānu ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei. Asociācija gāja ar saviem priekšlikumiem un mums izdevās pierādīt, ka šāds nodoklis ievērojami mazinās būvmateriālus ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā mūsu uzņēmumi tika atbrīvoti no akcīzes nodokļa piemērošanas. Tiesa, patlaban jau rit diskusijas, ka šo nodokli varētu vispār neieviest arī citās tautsaimniecības nozarēs.

Esam gan mazliet vīlušies citā aspektā. Dīvaini, bet valsts, veidojot īpaši atbalstāmo nozaru sarakstu, tajā nav iekļāvusi būvmateriālu ražošanu. Pārsteidz, ka tiek izvirzīta nozare, kur visas izejvielas tiek ievestas un uz vietas tikai liktas kopā, bet nozare, kur ir viss - gan darbinieki, gan tehnoloģijas, gan vietējās izejvielas, atliek tikai ražot, nav uzskatāma par atbalstāmu nozari.

Viens no aktuālākajām problēmām valstī ir cīņa ar ēnu ekonomiku. Kā zināms, tās īpatsvars ir visaugstākais visā ES – 41.6% no visa IKP. Vai asociācija strādā arī pie šī jautājuma?

Pilnībā atbalstām valsts politiku šajā ziņā. Būtībā valsti uztur lielie ražošanas uzņēmumi, kas investējuši lielus līdzekļus savā attīstībā, modernizējuši ražotnes un strādā atbilstoši spēkā esošajām likumdošanas normām un maksā visus nodokļus. Šādi uzņēmumi ir visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai būvmateriālu ražošanā. Tikmēr tepat līdzās ir atsevišķi ražotāji, kas vai nu, lai saglabātu savu ražošanu vai kādu citu apsvērumu dēļ, izvairās no nodokļu maksāšanas un neveicina veselīgu darba vidi arī strādājošo vidū. Asociācija ir tikusies ar VID un citām organizācijām un esam vienojušies par tālāku sadarbību, pretējā gadījumā, esošais tirgus tiks vēl vairāk izkropļots. Ir saprotams, ka ražotājam ir izdevumi, kas nepieciešami produkcijas realizēšanai, bet, ja šī cena, par kādu produkts tiek pārdots, ir zemāka par tās pašizmaksu, tad kaut kas nav īsti kārtībā. Šajā virzienā arī mēs vēlamies kopā strādāt.

Ko esat paredzējuši veikt būvmateriālu kontroles sistēmas sakārtošanā? Arī šī joma pēdējā laikā tikusi aizlaista pašplūsmā.

Tieši tā. Būvniecības kontroles sistēma kā tāda ir likvidēta, visas kontroles funkcijas atdotas pašvaldību pārziņā. Savukārt pašvaldība ir institūcija, kas arī izdod būvniecībai nepieciešamās atļaujas un sanāk paradokss – pats atļauj un pats sevi kontrolē. Attiecībā uz būvmateriālu kvalitāti, šis pienākums uzticēts pašvaldību būvinspektoriem, kam fiziski nav laika ar to nodarboties un, ja arī viņi to cenšas darīt, tas lielākoties tiek darīt formāli. Turklāt inspektoriem bieži trūkst profesionālo zināšanu par materiāliem un kopumā šis "lauciņš" ir vāji attīstīts.

Mūsu asociācijai sistēmas sakārtošanai plāno piedāvāt īpaši izstrādātu uzņēmumu novērtēšanas sistēmu. Pamatideja varētu būt kaut kas līdzīgs "zaļajai karotītei", ko piešķir pārtikas ražotājiem. Līdz šim pārbaudot materiālus, tiek paņemti pāris paraugi no viens sērijas un, ja tie atzīti par labiem, tad tiek pieņemts, ka visa šīs produkcijas sērija atbilst šiem parametriem. Bet garantēt to tik un tā nevar.

Mēs gribam novērtēt visu ražošanas procesu, vai tas ir stabils, pastāvīgs un vai produkts, kas galarezultātā tiek iegūts, ir identisks un nepārtraukti saglabā savas kvalitatīvās īpašības. Būtu jāvērtē ne tikai izmantotās tehnoloģijas, bet arī speciālistu zināšanas, arī apstākļi, kādos tie strādā. Uzņēmumi, kas atbilstu izstrādātās kvalitātes pārbaudes sistēmas kritērijiem, varētu saņemt apliecinājuma zīmi. Tiesa, to gan vēl neesam izdomājuši.

Kā Jūsuprāt būtu paaugstināma būvniecības speciālistu kvalifikācija un profesionālo zināšanu līmenis?

Viens no asociācijas plāniem ir sadarbības ar mācību iestādēm veidošana. Krīzes dēļ gan šis plāns nesokas tik labi kā bija cerēts, jo bijām iecerējuši jaunajiem speciālistiem piedāvāt apmācību ciklu un praktizēšanās iespējas asociācijas uzņēmumos radot papildu darba vietas, ko tagadējos apstākļos grūti īstenot. Sadarbības līgumi ar RTU un Celtniecības koledžu jau ir noslēgti, veidojas sadarbība ar Lauksaimniecības universitāti.

Runājot par kopējo profesionalitātes līmeni – piedāvājums mācīties, apmeklēt kursus, seminārus, ir pietiekams. Ražotāji labprāt piedāvā informāciju par jauniem produktiem, tehnoloģijām, bet cilvēki ir dažādi. Vieni ir tādi, kas cenšas sekot visam līdzi, aktīvi meklē informāciju, paši griežas pie ražotāja, bet ir būvniecības uzņēmumi, kur vadība neuzskata to par vajadzīgu. Pietiek, ja darbinieks prot iedzīt naglas un ieskrūvēt skrūves un viss. Tas mūs uztrauc visvairāk un jādomā, kā veicināt šo cilvēku ieinteresētību un vēlmi pilnveidoties savā profesijā.

Kāds šobrīd ir Latvijas būvmateriālu ražošanas tirgus? Vai varam jau piesardzīgi spriest par situācijas atveseļošanos?

Par to, vai šo gadu varēsim vērtēt ar plus zīmi, secināsim nākamgad, kad būs apkopoti rezultāti, taču pozitīvi atkopšanās signāli tirgū ir nepārprotami jūtami. Tai pat laikā bažīgi esam par to, kas mūs sagaida rudenī – kāps cenas energoresursiem, kā tas ietekmēs ražošanas cenas un kopējo bilanci, grūti teikt.

Visi asociācijas biedri ir uzņēmumi, kas eksportē. Aptuveni 70%no saražotā ir paredzēts ārvalstu tirgiem. Krīzes dēļ kopējie ražošanas apjomi, protams, ir sarukuši, taču eksports, rēķinot procentos, ir saglabājies iepriekšējā līmenī. Šovasar sācis aktivizēties pieprasījums vietējā tirgu, minimāli, bet to var just.

Līdztekus gan turpinās ļoti nepatīkama tendence attiecībā uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Ir noteikts, ka, slēdzot līgumu, valsts vai pašvaldība samaksā materiālu piegādātājam daļu avansa. Arvien biežāki kļūst gadījumi, kad tiek pieprasīts slēgt līgumus vispār bez avansa maksājuma. Sanāk tā – materiālu piegādās principā par velti, jo kad par to samaksās, neviens nevar prognozēt. Lielākā daļa ražotāju strādā tikai ar avansa apmaksu, pretējā gadījumā tas var novest uzņēmumu līdz bankrota situācijai. Valsts laikam to vairs nespēj saprast.

Vai varam cerēt arī uz jaunu investīciju parādīšanos būvmateriālu ražošanas tirgū un jaunu uzņēmumu ienākšanu?

Interese par mūsu tirgu ir, taču, ņemot vērā visu to, kas noticis pēdējo gadu laikā, tā ir ļoti piesardzīga. Ārvalstu uzņēmēji un investori brauc, pēta tirgu, interesējas par dažādām iespējām, bet pagaidām konkrētu projektu vēl nav. Jāņem vērā, ka Latvijas tirgus ir mazs un strādāt tikai uz to nav izdevīgi, taču Latvija varētu kalpot par labu platformu, no kuras tālāk iziet uz visu Baltiju, paņemot klāt arī kaut ko no Austrumeiropas, piemēram, Baltkrieviju, Krieviju.
Viens interesants projekts gan sāk veidoties. Ir izveidota asociācija kaņepju audzēšanai un pielietošanai būvmateriālu ražošanā. Kaņepes ir labs materiāls, ko izmantot siltumizolācijas vates ražošanā, savukārt auga skaras izmantojamas kā piedevas cementam vai arī, tās presējot, var iegūt siltumizolācijas blokus. Pagaidām gan viss ir idejas līmenī, vispirms ir jāsāk ar audzētāju apzināšanu, jo tur nepieciešamas lielas platības rūpnieciskiem apjomiem. Piebildīšu, ka te runa ir par tām kaņepju šķirnēm, no kurām nevar iegūt narkotiskās vielas.

Ar būvniecību saistītās izmaksas ir ievērojami kritušās un patlaban ir labs laiks ieguldīt, jo tas maksās daudz lētāk nekā maksāja iepriekš un arī tuvākajā laikā cenas vēl nekāps tik strauji uz augšu. Tādā ziņā mēs tikai priecātos par kāda jauna investora ienākšanu, tas nāktu par labu gan nozares, gan visas ekonomikas attīstībai.