Būvmateriālu ražošanas nozare attīstās, ražotāji nākotni redz pozitīvās krāsās, taču darāmā vēl daudz
Lai apzinātu reālo situāciju Latvijas būvmateriālu ražošanas nozarē, tās attīstību laika gaitā un perspektīvām nākotnē, nolēmām griezties pie vairākiem Latvijas būvmateriālu ražotājiem un uzzināt viņu viedokli par dažādiem aktuāliem jautājumiem.
Uz sarunu atsaucās Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons, SIA Bauroc valdes priekšsēdētājs Māris Cimmermanis, SIA Vincents Polyline valdes loceklis Andris Plociņš un Tenax grupas uzņēmuma SIA Tenapors valdes loceklis Marats Ņeverovskis. Galvenie jautājumi, uz kuriem izvēlējāmies likt akcentus, ir saistīti ar šībrīža situāciju būvmateriālu ražošanas nozarē, kā arī pēdējā laikā novērojamajām izmaiņām ražošanā un tirgū. Tāpat mūs interesēja nozares attīstības tendences un uzņēmēju nākotnes vīzijas, kā arī esošās problēmas un galvenie veicamie darbi, kas visvairāk nodarbina ražotāju prātus – gan šobrīd, gan perspektīvā.
Lielākie nozares uzņēmumi ir apvienojušies Būvmateriālu ražotāju asociācijā
Kā stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons, agrāk šī organizācija bija zināma zem nosaukuma Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācija, taču laika gaitā radās zināmas domstarpības interešu ziņā starp lielajiem un mazajiem ražotājiem, un šī organizācija praktiski izjuka. Tādēļ 2010. gadā tika dibināta jauna asociācija, un, lai tai nebūtu identisks nosaukums kā vecajai, tā tika izveidota kā Būvmateriālu ražotāju asociācija.
Sākotnēji tajā apvienojās lielie būvmateriālu ražotāji, kas arī veidoja tās kodolu, bet pakāpeniski tiek piesaistīti jauni biedri. Sākotnēji bija 8 lielie uzņēmumi, kas dibināja šo asociāciju, t.s. "vecbiedri", bet šobrīd jau ir 23. Eksistē vairāki nosacījumi, lai asociācijā varētu iestāties, piemēram, uzņēmums nedrīkst darboties "pelēkajā" sfērā, algas līmenim jābūt augstākam par kādu konkrētu rādītāju, arī nodokļu nomaksai jābūt zināmās robežās (tā nedrīkst būt zemāka par noteiktu lielumu). Ja uzņēmums šos nosacījumus nespēj izpildīt, tas asociācijā netiek uzņemts.
Šībrīža situācija būvmateriālu ražotājiem ļauj būt optimistiskiem
Būvmateriālu ražošana ir viena no tautsaimniecības nozarēm, kas attīstās no gada uz gadu. L. Jākobsons norāda, ka, pēc organizācijas datiem, vidējais pieaugums gadā sastāda apmēram 5 %. Tāds pastāvīgs attīstības pieaugums nodrošināts ar to, ka pirmskrīzes gados lielie būvmateriālu ražotāji, atšķirībā no daudzu citu nozaru uzņēmumiem, peļņu investēja attīstībā. Līdz ar to krīzes gados (2008.-2009.) pamatā tika būvēti jauni uzņēmumi vai modernizēti esošie, kas šodien dod lielu atdevi. Tāpēc arī pēc krīzes būvmateriālu ražošanas nozare bija viena no pirmajām, kas visātrāk atkopās. Rezultātā šobrīd ir sasniegts tāds līmenis, ka būvmateriālu ražošanas uzņēmumi jau ne tikai attīsta savas rūpnīcas Latvijā, bet investē, iegādājas uzņēmumus ārvalstīs, līdz ar to vēl vairāk attīstot savu ražošanu.
Latvijas lielie būvmateriālu ražotāji mērķē uz pasaules tirgu
Būvmateriālu ražotāju asociācijā ietilpstošie uzņēmumi šobrīd 70 – 80 % Latvijā saražotās produkcijas eksportē, un tā tiek eksportēta uz vairāk nekā 60 valstīm visos kontinentos. Tāpat arī investīciju ziņā – piemēram, "Latvijas Finierim" šobrīd pieder ražotnes Igaunijā, Lietuvā un Somijā, kaimiņvalstīs ražotnes pieder arī "Sakret", Valmieras Stikla šķiedras rūpnīca ir iegādājusies rūpnīcu Anglijā un šī gada beigās plāno nodot otro kārtu jau Amerikā, un tie ir tikai atsevišķi piemēri, līdzīgi rīkojas arī citi lielie Latvijas būvmateriālu ražotāji.
Nozarē, pateicoties uzkrātajai pieredzei un pastāvīgajai attīstībai, saglabājas optimisms arī, raugoties nākotnē. Vienīgās neskaidrības un bažas raisa valsts jaunā nodokļu politika, kas izriet no nodokļu sistēmas reformas. Šis ir jautājums, uz kuru vēl pagaidām nevar dot viennozīmīgu atbildi – lai arī tā neapšaubāmi satur pozitīvus elementus, vēl ir daudz neskaidrību, kā nozari ietekmēs visas sistēmas izmaiņas kopā.
Runājot par nozares attīstību, BRA izpilddirektors norāda, ka Latvijas būvmateriālu ražošanas nozarei vietējais tirgus ir daudz par mazu, tāpēc tiek attīstīta un paplašināta arī eksporta daļa. Nozares uzņēmumi izmanto tās iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas un Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ostas, tādēļ šobrīd, piemēram, dzelzsbetona konstrukcijas tiek eksportētas uz Zviedriju un citām Skandināvijas valstīm, ko bija grūti iedomāties, piemēram, padomju laikos. Būtisks nosacījums dzelzsbetona konstrukciju eksportam ir pie uzņēmumiem izveidotie lielie un modernie konstruktoru biroji, kuros strādā daudz augsti kvalificētu speciālistu.
Kvalitātes kritēriju un standartu ievērošana nodrošina panākumus konkurences cīņā
Tā kā Latvijas tirgus Latvijas būvmateriālu ražotāju iespējām ir pārāk mazs, turklāt potenciāli iespējams ražošanas apjomus vēl vairāk palielināt uz lielo rezervju rēķina, tāpēc nepieciešams apgūt arī citus tirgus. Nenoliedzami, konkurence ir liela, un, tā kā mūsdienās būtiska nozīme ir produkcijas kvalitātei, vadošie būvmateriālu uzņēmumi ļoti lielu vērību pievērš tieši kvalitātes kritērijiem.
Tādēļ tie ir veikuši sertifikāciju atbilstoši dažādiem kvalitātes standartiem (ISO 5001, ISO 14 001 u.c.), jo visai produkcijai, kas tiek gan eksportēta, gan nonāk vietējā tirgū, jāatbilst visām ražotāju izsniegtajām deklarācijām. Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist no malas, jo runa nav tikai par cenu un produkcijas kvalitāti, bet arī par izmantojamo ražošanas tehnoloģiju drošību. Kā stāsta BRA izpilddirektors, daudziem ārvalstu pasūtītājiem ir svarīgi pārliecināties, ka ražošanas procesa laikā cilvēki ievēro drošības tehnikas jautājumus. Pasūtītājam ir svarīgs ne tikai gala produkts, bet arī process, kā tas tiek izgatavots, kā tiek nodrošināti strādnieku sadzīves apstākļi utt. Daudziem no mums tas var šķist nevajadzīgi un nesaprotami, bet pasaule attīstās, un, ja mēs gribam no tās neatpalikt, mums jāiet tai līdzi.
Lasīt tēmas turpinājumu ES fondu naudas ienākums ļauj būvmateriālu ražotājiem pozitīvi vērtēt tuvāko gadu perspektīvas