Būvnieku asociācijas prezidents: "Kvalificēts darbaspēks palīdzēs sakārtot nozari"
Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) darbojas jau kopš 1996. gada un šajā laikā pieredzēta gan nozares strauja attīstība, gan smagie krīzes gadi. Mainījusies arī pati asociācija un šobrīd var pamatoti teikt, ka LBA ir jauna attīstības posma priekšā un pirmie soļi jau sperti. Par to portāla Building.lv saruna ar LBA prezidentu Normundu Grinbergu.
Par LBA prezidentu Jūs ievēlēja šī gada martā. Kā Jūs vērtējat to, kas šobrīd notiek būvniecības nozarē?
Attiecībā uz būvniecības nozari Latvijā ir izveidojusies samērā interesanta situācija. Laikam ejot, nozare attīstās, tēlaini salīdzinot – pa spirāli uz augšu. Būtu loģiski, ja arī likumi un normatīvie akti tiktu līdz šai attīstībai. Ideālā gadījumā tiem pat būtu jāspēj apsteigt tos procesus, kas notiek nozarē, iepriekš paredzot potenciālās attīstības tendences un attiecīgi iestrādājot tās likumdošanā. Diemžēl pie mums viss ir otrādi – vispirms ir notikumi pašā nozarē un tikai tad, kad, kā saka "esam grāvī", ar normatīvajiem aktiem mēģinām no grāvja tikt laukā. Īsāk sakot, nozare iet uz priekšu, bet likumi tai netiek līdzi. Šobrīd situācija ir ļoti riskanta un, ja kaut kādu iemeslu dēļ jaunais Būvniecības likums ar 1. oktobri nestāsies spēkā, tad sekas var būt graujošas nozarei.
Kāds ir asociācijas pienesums jaunā likuma tapšanā?
Tas ir jautājums par būvniecības speciālistu sertificēšanas sistēmu. Attiecībā uz šo jautājumu joprojām valda pretēji viedokļi. Daudzi būvniecības procesa dalībnieki nevēlas saprast, ka, jo sīkāk notiek sertifikācija, jo vairāk tiek sadalīta atbildība un beigu beigās atbildīgs nav neviens. Šī sistēma jau pierādījusi, ka tā nestrādā. Asociācija uzskata, ka atbildība ir jākoncentrē uz vienu personu – uz atbildīgo būvdarbu vadītāju, kas ir ģenerāluzņēmēja pārstāvis. Viņam jābūt atbildīgam par to, kas notiek objektā un kādi speciālisti tiek pieņemti – sertificēti vai nesertificēti. Tad viss mehānisms darbosies daudz efektīvāk, tiesa, pie nosacījuma, ja ir izveidota būvniecības informācijas sistēma un visa, gan pozitīvā, gan negatīvā informācija, ir pieejama publiski. Negodprātīgi būvnieki pie šādas sistēmas tiks stumti no tirgus laukā. Attiecībā uz jauno Būvniecības likumu – tur ir atstāts kompromisa variants par vienreizēju sertifikāciju un pēc tam noteikta sertifikāta uzturēšanas sistēma.
Asociācija arī iestājas par kvalificēta darbaspēka izmantošanu.
Jā, šis arī ir viens no jautājumiem, kas ir manā un asociācijas uzmanības lokā. Līdz šim būvniecībā nav bijis noteikts, ka visi būvdarbi jāveic kvalificētam speciālistam. Pietika, ka cilvēks pateica, ka viņš māk un parādīja to praksē. Šobrīd Vispārīgajos būvnoteikumos ir iestrādāts termins "kvalificēts būvdarbu izpildītājs" – fiziska persona, kas ieguvusi valsts atzītu profesionālo izglītību un vismaz 2.kvalifikācijas līmeni būvniecības vai saistītā profesijā. Savukārt atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumos ir nodrošināt, lai objektā darbus veic kvalificēts būvdarbu izpildītājs. Šobrīd strādnieku ar praktiskajām iemaņām, kas apgūtas pašmācības ceļā vai kā citādi, nemācoties profesionālā izglītības iestādē, ir daudz vairāk nekā strādnieku, kam ir atbilstoša speciālā izglītība. Tāpēc izveidota sistēma neformālās izglītības iegūšanai - var pieteikties atbilstošā profesionālās izglītības iestādē, nedaudz atkārtot teoriju un bez pilna mācību kursa apmeklējuma nokārtot eksāmenu un saņemt vajadzīgo dokumentu.
Vai būs daudzi gribētāji, kas gribēs kārtot šos pārbaudījumus? Joprojām jau vēl var strādāt tāpat.
Tāpēc arī pagaidām valda haoss un objektos ir papilnam nekvalificētu strādnieku. Manis pieminētā sistēma būs pirmais solis haosa likvidēšanā, jo, kamēr netiks novilkta robeža, ka objektā nedrīkst atrasties nekvalificēts darbaspēks, mēs nesakārtosim apakšējo strādnieku līmeni. Motivēti būs tie strādnieki, kas vēlas strādāt pastāvīgā darbā nevis no objekta uz objektu. Viņi jau šodien ir spiesti apgūt vairākas specialitātes. Kad vajag krāsot, tad krāso, kad vajag riģipsi skrūvēt, tad skrūvē, kad vajag mūrēt – mūrē. Šie cilvēki ir konkurētspējīgāki darba tirgū, viņiem tikai jāsakārto izglītības dokumentācija.
Vēl viens aspekts – nekvalificēts darbinieks vienmēr būs ar mieru strādāt par mazāku samaksu un ilgtermiņā tas nozīmē, ka kvalificētais darbaspēks no tirgus tiek izspiests. Viņi aizbrauc prom. Jau tagad esam ieguvuši lielu strādnieku masu, kas ir maz kvalificēti. Šis process ir jāaptur un būvniecības tirgū durvis jāatver tikai kvalificētiem speciālistiem.
Kvalifikācijas neesamība droši vien ir izdevīga zemākās cenas piedāvājumam iepirkumu konkursos.
Protams, jo pretendents var piedāvāt zemāku cenu, ietaupot uz lēto darbaspēku. Tiesa, šobrīd gan ir vērojama pozitīva tendence, ka tās valsts institūcijas un pašvaldības, kam jau ir pieredze ar būvniecību, prot izveidot kvalitatīvus un detalizētus iepirkumu nolikumus. Zemākā cena var arī palikt, ja prasības ir aprakstītas ļoti sīki un kvalitātes latiņa uzlikta augsta.
Vēlos atgādināt arī, ka ir mainījušās Eiropas direktīvas publisko iepirkumu jomā. Šajā sakarībā šogad Latvijā tiks vērts vaļā Publisko iepirkumu likums un nākamā gada laikā tam jāizveido jauna redakcija. Tiks pārskatīts arī jautājums par zemāko cenu, un mēs noteikti sniegsim savus priekšlikumus, lai zemākās cenas princips vismaz būvniecībā netiktu uzskatīts par dominējošo.
Jūsu viedoklis par jauno Būvniecības valsts kontroles biroju.
Ļoti ceru, ka tā izveidošana būs sekmīga un tajā strādās patiešām profesionāli speciālisti, kas izprot nozari. Šāda biroja izveide gan ir sekas tam, ka visus iepriekšējos gadus nozare nav bijusi spējīga vienoties un izveidot stingru sistēmu, kas nodrošina skaidru un saprotamu darbību. Valsts bija spiesta iejaukties.
Cik biedru šobrīd ir Būvnieku asociācijā?
Šobrīd 82. Lielākoties tie ir mazie un vidējie uzņēmumi. Ir parādījusies interese par iestāšanos asociācijā.
Pēdējos gados gan asociācijas darbība bija stipri pieklususi.
Un tieši to es gribu mainīt. Mantojumā esmu saņēmis zemu būvniecības prestižu un visai negatīvu attieksmi pret asociāciju, jo cilvēki it kā neredz jēgu un labumu no asociācijas. Es šo attieksmi esmu sācis mainīt, esmu uzsācis skaidrot, ka neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, ir svarīgi būt vienā sabiedriskā organizācijā, jo tikai tā mēs varam iet ar savu prasību pie likumdevēja un pārliecināt, lai mūs ievēro. Jo šī pārstāvniecība būs sadrumstalotāka un mazāka, jo mazāk mūs kāds ņem vērā, jo mazāk mūsos ieklausīsies. Tā iepriekšējo gadu bagāža, kas man nāk līdz, nav viegla, man ir vajadzīgs laiks, lai to visu sakārtotu, bet esmu optimists, ka mums izdosies. Vismaz pirmie spertie soļi jau bijuši rezultatīvi.
Jūsu iegūtā izglītība nav tieši saistīta ar būvniecību.
Man ir augstākā izglītība uzņēmumu vadībā. 20 gadus esmu vadījis būvniecības uzņēmumu, pats sākot strādāt tajā "no nulles" un attīstot šo uzņēmumu līdz veiksmīgam, konkurētspējīgam vidējā uzņēmuma līmenim. Vēlāk ieguvu maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās un šīs prasmes man tagad lieti noder ikdienas darbā.
Kādi ir Jūsu vaļasprieki?
Brīvos brīžos dodos pie dabas vai ceļoju. Divas interesantākās vietas, ko līdz šim esmu apmeklējis, ir Jemena un Dienvidamerika no Kolumbijas līdz pat Ugunszemei.
Paldies par sarunu!