Ciemati bez infrastruktūras - problēma reģiona infrastruktūras attīstībā
Foto: Ciemati bez infrastruktūras - problēma reģiona infrastruktūras attīstībā
Jauno Pierīgas ciematu projekti, kuri celtniecības "buma" laikā tika attīstīti plašā Rīgas reģiona pašvaldību teritorijā, bez pienācīgas teritorijas plānošanas rada un tuvākajā nākotnē radīs vēl nopietnākas sekas reģiona infrastruktūras attīstībai, tā secinājuši Rīgas plānošanas reģiona (RPR) speciālisti pēc vairāku Pierīgas novadu jauno ciematu apsekojumiem.
Laikā, kad jauno ciematu būvniecība noritēja visstraujāk, netika veikta pietiekama vietējo pašvaldību uzraudzība un kontrole pār šiem projektiem, līdz ar to tika uzbūvēti vairāki tā sauktie "pļavu ciemati". Iedzīvotājiem, kuri tajos dzīvo, nereti ir apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam, bērnu dārziem un skolām, atsevišķos gadījumos ciematu projektu attīstītāji nav paredzējuši pat komunikāciju sistēmu izveidi vai brīvu teritoriju publiskai telpai. Šādi ciemati, bez attiecīgas infrastruktūras, visvairāk ir izveidoti Pierīgas rajonos.
Jānis Miezeris, Rīgas Plānošanas Reģiona administrācijas vadītājs: "Teritorijas plānošanas galvenais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu un valsts attīstību kopumā. Kaut arī teritorijas plānojuma izstrādāšana ir sarežģīts process, tomēr jāatzīst, ka lielāka daļa pašvaldību nav pietiekoši ievērojušas RPR Telpiskā plānojuma vadlīnijas."
RPR teritorijas plānošanas speciālisti kā visproblemātiskākos ciematus min Ķekavas novada Rāmavu un Katlakalnu. Pēc šo ciematu apsekojumiem secināts, ka ielas un iebraucamie ceļi ir veidoti neievērojot ceļu izveides normatīvus un prasības, līdz ar to var rasties situācijas, ka šie ceļi nav izbraucami ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī operatīvajiem dienestiem.
Lai šo problēmu risinātu, šobrīd vairāku pašvaldību teritoriju plānojumos tiek veidotas "sarkanās līnijas" – tiek paredzēta vieta ielu, ūdensvadu un citu komunikāciju izbūvei. Taču eksperti uzskata, ka, lai rastu risinājumu esošajai situācijai, iedzīvotājiem būtu vairāk jāsadarbojas ar vietējām pašvaldībām un jāatrod kopīga valoda, piemēram, par ceļu apsaimniekošanu ziemas periodā vai kopējas publiskās teritorijas izveidi.
RPR uzskata, ka par teritorijas plānošanas problēmām ir jārunā plašāk, pie viena diskusiju galda sēžoties gan atbildīgai ministrijai, gan pašvaldībām, savukārt ilgtermiņa risinājumiem jābūt visa Rīgas reģiona līmenī, nevis kādas atsevišķas teritorijas kontekstā.
