Cīņa par graustu sakārtošanu Rīgā turpināsies arī nākotnē

Lai motivētu māju īpašniekus sakārtot savas ēkas un nepieļautu to nonākšanu graustu kategorijā, tiek izmantoti vairāki stimulējoši mehānismi, viens no kuriem ir jau labu laiku graustu īpašniekiem piemērotā paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa summa 3% apmērā no lielākās kadastrālās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības. Lai nedarbotos tikai soda, bet arī atbalsta mehānismi, pašvaldība piedāvā arī nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus, ko regulē noteikumi "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā". Par esošo situāciju, ieguvumiem un nākotnes plāniem vairāk pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Esošie mehānismi darbojas pietiekami efektīvi

Pēdējo 6 gadu statistika rāda, ka piemērotie mehānismi cīņai ar graustiem darbojas pietiekami efektīvi. Palielinātais NĪN licis sarosīties tiem vidi degradējošo būvju īpašniekiem, kuri daudzus gadus nevēlējās sakopt savus īpašumus. To labi parāda iekasētā 3% NĪN summas dinamika šo gadu laikā:

Iekasēta paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa summa (3%)

2012 g. – 15 000 EUR

2013.g. – 235 000 EUR

2014.g. – 550 000 EUR

2015.g. ~  825 200 EUR

2016.g. ~  1 200 000 EUR

2017.g. ~  1 922 000 EUR

Tajā pašā laikā darbojas arī noteikumi "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā", kas pienākas personai par ēkām, kas atrodas:

• valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu – "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr.7442) teritorijā;
• Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Nr.852 "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā;
• "Mežaparks" (valsts aizsardzības Nr.7444) teritorijā;
• "Ķīpsalas vēsturiskā apbūve" (valsts aizsardzības Nr.8327) teritorijā;
• "Kalnciema ielas koka apbūve" (valsts aizsardzības Nr.8583) teritorijā un "Pārdaugavas apbūves fragments" (valsts aizsardzības Nr.7443) teritorijā.

Tāpat arī NĪN nodokļa atvieglojumi attiecas uz ēkām, kuras atrodas apbūves aizsardzības teritorijās, kas noteiktas Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 395. punktā – Āgenskalns, Bolderāja, Dzegužkalns – Nordeķi, Maskavas priekšpilsēta, Sarkandaugava (I, II, III), Teika, Torņakalns, Vecāķi, Vecmīlgrāvis (Emmas iela), Čiekurkalns, Pleskodāle (I un II), Jaunmīlgrāvis (Ezera iela), Vecdaugava (Airu iela), VEF rūpnieciskā apbūve, Ziemeļblāzmas kultūrvēsturiskais komplekss, kā arī par ēkām, kas ir iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ārpus šīm teritorijām, ja sabiedrībai šīs ēkas ir pieejamas no publiskās ārtelpas, un:

• ir izbūvēts šādas ēkas fasādes dekoratīvais apgaismojums – 25% apmērā;
• ir veikta šādas ēkas fasāžu pilna atjaunošana un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums – 50%;
• ir veikta šādas ēkas pilna restaurācija, atjaunošana vai pārbūve un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums – 70%;
• ir veikta šādas koka ēkas pilna restaurācija, atjaunošana vai pārbūve un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums – 90%.

Par to, ka arī šis mehānisms darbojas pietiekami efektīvi, rāda cita statistika, kas uzskaita sakārtoto objektu skaitu pēdējo 8 gadu laikā (ieskaitot šo gadu līdz 21.11.):

Sakārtoto objektu dinamika:

2011 – 16     

2012 – 68

2013 – 86

2014 – 107

2015 – 141 

2016 – 156

2017 – 205

2018 (uz 21.11.)  ~ 184 objekti

Tomēr darba vēl daudz, jo ar veco nojaukšanu nepietiek, rodas jauni grausti

Jāpiemin, ka Rīgas pašvaldībai ir arī speciāla programma, kurā piešķir līdzfinansējumu ēku atjaunošanai – par to visa informācija ir publicēta šīs programmas mājas lapā. Bet, lai apzinātu pēc iespējas vairāk vidi degradējošu būvju, Rīgas domes Īpašuma departaments ir  izveidojis citu mājas lapu, kurā aicina iedzīvotājus ziņot par vidi degradējošām būvēm: www.grausti.riga.lv.

Taču bieži graustos un to tuvumā radītā situācija ir tik bīstama, ka rada nopietnus draudus cilvēku drošībai. Tādēļ attiecīgās situācijās tiek veikta arī graustu piespiedu sakārtošana jeb nojaukšana, jo citi mehānismi vairs nedarbojas, bet gaidīt vairs nedrīkst. Runājot par paveiktajiem darbiem šajā jomā, jāatzīmē – lai novērstu nekustamā īpašuma objektu bīstamību un apdraudējumu cilvēku drošībai, kā arī Rīgas pilsētvides degradāciju, kopš 2014. gada sagatavoti 106 Rīgas domes un Rīgas domes Īpašuma departamenta lēmumi par nekustamā īpašuma objektu piespiedu sakārtošanu (nojaukšanu):

• 2014.gadā – 22 RD lēmumi,
• 2015.gadā – 20 RD lēmumi,
• 2016.gadā – 19 RD lēmumi,
• 2017.gadā – 12 RD lēmumi un 4 RDĪD lēmumi,
• 2018.gadā – 26 RD lēmumi  un 3 RDĪD lēmumi.

Lēmumu izpilde uz 21.11.2018.:

• izpildes procesā – 34 RD lēmumi,
• izpildīti – 70 lēmumi,
• zaudēja spēku – 2 lēmumi.

Ņemot vērā, ka RD un RDĪD lēmumu adresāti (būves īpašnieki) lēmumu noteiktajā termiņā labprātīgi neizpildīja ar lēmumiem noteiktos pienākumus (neveica būvju sakārtošanu vai nojaukšanu), RDĪD kā lēmumu izpildiestāde kopš 2014. gada veica 28 lēmumu piespiedu izpildi.

Nepieciešami efektīvāki līdzekļi cīņai ar graustiem

Tomēr, saliekot kopā visu statistiku, tā rāda, ka, par spīti pozitīvu ietekmi sniedzošajiem atbalsta mehānismiem, graustu skaits Rīgā pēdējos gados turpina pieaugt. Tādēļ, kā skaidro Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas un Vidi degradējošo būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, "Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija ir nolēmusi vērsties pie premjerministra Māra Kučinska ar lūgumu nodrošināt Krimināllikuma grozījumu izstrādi, kas nākotnē pašvaldībām palīdzētu veiksmīgāk cīnīties ar graustu īpašniekiem.

Rīgas domes Īpašuma departaments Latvijas Universitātē bija pasūtījis pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas iespējams veikt normatīvajos aktos, lai pastiprinātu pašvaldību pilnvaras cīņā ar bezatbildīgajiem graustu īpašniekiem. Izpēte veikta, raugoties no Krimināllikuma, Civillikuma un arī administratīvo tiesību puses. Pieaicinātie pētnieki pauduši nostāju, ka Krimināllikumā būtu jāiekļauj norma par būvju, būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas vai ekspluatācijas prasību ļaunprātīgu pārkāpšanu, kā rezultātā būve atrodas bīstamā tehniskajā stāvoklī un apdraud cilvēku drošību.

Kā norādīja pētnieki, paredzot Krimināllikumā šādu normu, nebūtu nozīmes tam, vai ēka ir kultūras piemineklis vai nē, jo noteikumi būtu saistīti ar vispārējās drošības un personu veselības vai drošības aizsardzību, nevis kultūras pieminekļu aizsardzību. Gadījumā, ja grozījumu izstrādātāji izšķirtos paredzēt kriminālatbildību par būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas noteikumu neievērošanu, ēku, kas atrodas bīstamā stāvoklī, varētu atzīt par ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu.

Saskaņā ar pašreizējo Krimināllikuma redakciju, ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu konfiscē, proti, atsavina bez atlīdzības par labu valstij. Tas nozīmē, ka ar šādiem grozījumiem pašvaldība patlaban būtu tiesīga atsavināt gan Marijas ielā 6 esošo graustu, gan vairākus Peitavas ielā esošos graustus, kā arī citus namus. Patlaban Krimināllikums paredz, ka par kultūras pieminekļu bojāšanu var sodīt tikai tīšu darbību veicējus. Piemēram, ja persona ir dedzinājusi, lauzusi vai kā citādi tīši bojājusi kultūras pieminekli. Par bezdarbību jeb ēkas nekopšanu un neuzturēšanu šādas atbildības patlaban nav."