CSP aptauja: Mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš ir nedaudz krities

2020. gadā viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 175 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 7 kWh mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību energoresursu aptaujas dati.

83 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei un karstā ūdens uzsildīšanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģijas iekārtās (ledusskapis, televizors, dators, veļas mašīna un citas iekārtas).

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā (39,4 % mājsaimniecību) patērēja elektroenerģiju, dabasgāzi (28,7 %) vai sašķidrināto naftas gāzi (19,8 %). Malku ēdiena pagatavošanai izmantoja 12,1 % mājsaimniecību.

Palielinās dīzeļdegvielas patēriņš, samazinās benzīna un sašķidrinātās naftas patēriņš

2020. gadā vairāk nekā pusei (54,3 %) mājsaimniecību Latvijā bija vismaz viens automobilis. Pēdējo piecu gadu laikā benzīna un sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš automobiļos samazinājies par attiecīgi 19 % un 59 %, savukārt dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 45 %.

Kopējais degvielas patēriņš 2020. gadā (tūkstošos litru)

Oficiālās statistikas portāls (tabula: EPM430)

Palielinās to mājsaimniecību skaits, kas saņem siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem

Siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem saņēma 58 % mājsaimniecību Latvijā. Rīgā apkuri saņēma 84 % mājsaimniecību, republikas pilsētās* – vidēji 71 %, pārējās pilsētās – 56 %, bet lauku teritorijās tikai 17 % mājsaimniecību. 2020. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu par 5 % jeb 23,3 tūkstošiem palielinājās to mājsaimniecību skaits Latvijā, kas saņēma siltumenerģiju no ārējiem piegādātājiem, Rīgā šādu mājsaimniecību skaits pieaudzis par 9 % jeb 20,6 tūkstošiem.

2020. gadā kopējā apkurināmā platība bija 58,4 milj. m2  jeb vidēji 70 m2 uz vienu mājokli. Vairāk nekā pusi (55,0 %) apkurināmās platības sastāda dzīvokļi, savukārt pārējo – savrupmājas (45,0 %). Kopējā apkurināmā platība 2020. gadā ir pieaugusi par 2,7 milj. m2, salīdzinot ar 2015. gadu. Lielākais apkurināmo platību pieaugums kopš 2015. gada ir novērojams Zemgalē (par 7,5 %) un Pierīgā (par 7,4 %).

Mājsaimniecību skaits un apkurināmā platība 2020. gadā pa reģioniem

Viszemākie siltumenerģijas izdevumi bija mājokļos, kas celti pēc 2000. gada

No visiem mājokļiem, laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam pilnībā nosiltināti tika 3,0%, veikts kāds no energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem (nomainīti logi, nosiltinātas ārsienas, nomainīts jumta segums) 8,9% mājokļu, un 80 % mājokļu nav veikti siltināšanas pasākumi. Savukārt 8,1 % mājokļu ir celti pēc 2000. gada, un tiem ir veikti siltināšanas pasākumi jau būvniecības laikā saskaņā ar būvniecības standartu.

Mājokļos, kas ir siltināti laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam, vidējie izdevumi par siltumenerģiju uz vienu m2 apkurināmās platības bija 6,04 eur/m2, kas ir par 20,5 % mazāk, nekā mājokļos, kuros netika veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi (7,60 eur/m2). Savukārt mājokļos, kas celti pēc 2000. gada, vidējie izdevumi par siltumu, ja saņem no ārējā siltuma piegādātāja, bija vismazākie – 4,26 eiro/m2 (par 43,9 % mazāk nekā mājokļos, kas celti pirms 2000. gada un nav siltināti).

Trešdaļa mājsaimniecību pašas sagatavo malku ziemai

2020. gadā 82,5 % no koksni patērējošo mājokļu skaita mājsaimniecību apkurei izmantoja malku, ko visbiežāk izmanto istabas krāsnīm un plītīm ēdiena pagatavošanai. Kopš 2015. gada ir nedaudz samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas malku pērk, un palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas malku gatavo paši. Malku pirka tikai 60,8 % no malku patērējošām mājsaimniecībām. Aptuveni trešdaļa mājsaimniecību (32,7 %) pašas gatavo malku no savām lauksaimniecības zemēm vai mežiem, 1,5 % malku saņem bez maksas kā sociālo palīdzību, bet pārējās mājsaimniecības (5 %) malku iegūst citādāk.

Kokskaidu briketes un koksnes granulas apkurei patērē 16 % no koksni patērējošo mājokļu skaita, lielākoties kombinētajos centrālās apkures un karstā ūdens katlos. Kokskaidu brikešu izmantošana istabas krāsnīs 2020. gadā (6,9 %), salīdzinot ar 2015. gadu  (2,8 %), ir palielinājusies par 4,1 procentpunktiem.

Samazinās stacionāro datoru īpatsvars, portatīvo – palielinās

2020. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija ledusskapis (98,9 %), televizors (92,8 %) un automātiskā veļas mazgājamā mašīna (92,4 %). Datori ir pieejami 72,9 % mājsaimniecību, taču būtiski audzis portatīvo datoru īpatsvars – no 48,1 % 2015. gadā līdz 60 % 2020. gadā –, bet stacionāro datoru īpatsvars samazinājies no 33,4 % līdz 26,3 %. Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, saldētavas, trauku mazgājamās mašīnas) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.

Mājsaimniecību energoresursu aptauja notiek ik pēc pieciem gadiem, un tās mērķis bija noskaidrot, cik energoresursu patērēja Latvijas mājsaimniecībās 2020. gadā un kādi bija to izdevumi. No aptaujātajām mājsaimniecībām 35 % atradās Rīgā, 21 % lielajās pilsētās, 15 % pārējās pilsētās un 28 % lauku teritorijās.

Plašāka informācija par Energoresursu patēriņa mājsaimniecībās pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās”

*atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam 2020. gadā