CSP: Pērn 6,1 % Latvijas iedzīvotāju ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem
2021. gadā 6,1 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem [1] (2020. gadā – 8,0 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kopš 2011. gada, kad naudas trūkuma dēļ kaut reizi parādi par komunālajiem maksājumiem bija 22,6 % mājsaimniecību, šādu parādnieku skaits ir pakāpeniski samazinājies.
2021. gadā visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām ar bērniem - ar vienu pieaugušo un bērniem (12,9 %), pāriem ar trim un vairāk bērniem (10,6 %), kā arī vienas personas mājsaimniecībām vecumā no 16 līdz 64 gadiem (10,0 %). Savukārt visapzinīgāk komunālo pakalpojumu rēķinus nomaksāja vientuļo senioru mājsaimniecības (vecumā no 65 gadiem) un pāri ar vienu bērnu, starp kurām bija vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem – 3,2 % .
Mājsaimniecību īpatsvars, kuras vismaz reizi ir bijušas parādā par komunālajiem maksājumiem 2021. gadā (%)
2021. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi [2] Latvijā bija vidēji 165 eiro mēnesī
2021. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 165 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par deviņiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām. 2021. gadā mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja 11,6 % no saviem ienākumiem (2020. gadā – 11,8 %).
Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to īpatsvars mājsaimniecības rīcībā esošajā naudas ienākumā 2014.–2021. gadā
Visaugstākie mājokļa uzturēšanas izdevumi bija Pierīgā (211 eiro mēnesī) un Rīgā (186 eiro mēnesī). Zemgalē mājsaimniecības par mājokli gada laikā maksāja vidēji 148 eiro mēnesī, Kurzemes mājsaimniecības – 141 eiro mēnesī un Latgales mājsaimniecības – 115 eiro mēnesī.
Pāri ar diviem bērniem mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 281 eiro mēnesī, pāri ar trim un vairāk bērniem – 265 eiro mēnesī, pāri ar vienu bērnu – 217 eiro mēnesī un viens pieaugušais ar bērniem – 198 eiro mēnesī. Vismazāk mājoklim tērēja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona. Mājsaimniecība, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16–64 gadu vecumam, mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 139 eiro mēnesī un vientuļo senioru (vecumā no 65 gadiem) mājsaimniecības – 99 eiro mēnesī.
Piektdaļu no ienākumiem vientuļie seniori tērē mājoklim
Vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai izdod 11,6 % no ienākumiem. Visvairāk mājokļa izmaksas ietekmēja vientuļos seniorus (no 65 gadiem) – viņi par mājokli tērēja 20,8 % no saviem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 18,7 % no ienākumiem, un persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai iztērēja 16,5 % no ienākumiem.
Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāri ar trim un vairāk bērniem, mājokļa izdevumi veidoja 11,6 % no ienākumiem, savukārt pāri ar vienu bērnu mājokļa izmaksām veltīja 9,9 % no saviem ienākumiem un pāri bez bērniem – 10,6 % no saviem ienākumiem.
Mājokļa uzturēšanas izdevumu datu avots ir CSP 2021. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 15. jūlijam. Aptaujā piedalījās 6,6 tūkstoši mājsaimniecību un 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
Plašāka informācija par mājokļa apstākļiem pieejama Oficiālās statistikas portālā sadaļā Iedzīvotāji - Mājokļi un Iedzīvotāji - Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība.
Metodoloģiskie skaidrojumi
[1] Komunālie pakalpojumi ietver maksājumus par ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu. Netiek iekļauti tie izdevumi, ko mājsaimniecība sedz, lai nodrošinātu sev papildu iespējas (piemēram, abonementa maksu par televīziju, internetu, telefonu, signalizāciju u.c.).
[2] Mājokļa uzturēšanas izdevumi ietver izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.