CSP: Tikai 36 % mājokļu pēdējo piecu gadu laikā ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi
Pēdējo piecu gadu laikā tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļai (36,1 %) mājokļu veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi – uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.
Energoresursu cenu kāpuma dēļ mājokļu energoefektivitātes jautājums joprojām ir ļoti svarīgs. Kopš 2019. gada pašu mājsaimniecību novērtējumā tikai 36,1 % mājokļu veikti dažāda veida energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. 20,5 % mājokļu tika veikts viens, 9 % – divi, bet 6,6 % mājokļu – trīs vai vairāk energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
No reģioniem visaktīvāk mājokļu energoefektivitāti uzlabo Kurzemē – tur pēdējo piecu gadu laikā 41,9 % mājokļu tika veikti dažāda veida ēku siltumizolācijas, logu vai apkures renovācijas darbi, vismazāk – Rīgā (34 %) un Latgalē (35 %).
Mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi reģionos 2019. – 2023. gadā (%)
Izvēli veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus bieži ietekmē iedzīvotāju finansiālā situācija, tomēr atšķirība starp trūcīgajām un turīgajām mājsaimniecībām nav liela. 32,7 % trūcīgāko (1. kvintiles) mājsaimniecību norādīja, ka viņu mājoklī pēdējo piecu gadu laikā ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Starp turīgākajām (5. kvintiles) mājsaimniecībām jebkāda veida energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tika veikti vien nedaudz vairāk – 36,2 % mājokļu. Visvairāk – 38,2 % mājsaimniecību renovējušas mājokli 3. kvintiļu grupā.
Mājsaimniecību īpatsvars, kuru mājokļos tika veikts vismaz viens energoefektivitātes uzlabošanas pasākums pēc ienākumu līmeņa, 2019. – 2023. gadā
Iegūto energoefektivitātes rādītāju datu avots ir CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstoši mājsaimniecībām. Aptaujā tika iekļauts jautājumu loks par mājokļu energoefektivitāti, kur respondentiem vajadzēja raksturot savas mājsaimniecības situāciju (mājokļu energoefektivitāti, apkures sistēmas enerģijas avotu u.c.) pēdējo piecu gadu laikā. Plašāk ar informāciju par mājokļu energoefektivitāti var iepazīties oficiālās statistikas portālā “Mājsaimniecību energoefektivitāte”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
Apdzīvots mājoklis ir nodalīta un neatkarīga uzturēšanās vieta, kas paredzēta dzīvošanai vienai mājsaimniecībai.