Daba ienāk pilsētā: urbānās dārzkopības tendences un padomi

Strauji augošā interese par dzīves kvalitāti pilsētvidē un vēlme dzīvot tuvāk dabai ir radījusi jaunu un ilgtspējīgu tendenci – urbāno dārzkopību. Balkoni, terases, palodzes un pat ēku jumti kļūst par daudzveidīgiem un košiem dārziem, kur cilvēki ne tikai audzē puķes un zaļumus, bet arī eksperimentē ar ēdamiem augiem, formu, krāsu un tehnoloģijām.

“Bonava Latvija” ainavu arhitekte Alise Damberga un agronome, mikrobioloģe, Instagram bloga @daarzniece izveidotāja Jūlija Vilcāne skaidro, kādas ir aktuālās tendences urbānajā dārzkopībā 2025. gadā. 

No saulespuķēm līdz tomātiem: kas aug urbānajos dārzos? 

“Dārzkopība šodien attīstās roku rokā ar tehnoloģijām un zinātni, un tā kļūst arvien pieejamāka arī tiem, kas dzīvo pilsētvidē ar ierobežotu telpu,” stāsta Jūlija Vilcāne. “Mūsdienās uz balkoniem un terasēm cilvēki audzē teju visu, ko agrāk asociējām tikai ar lauku dārziem – gan daudzgadīgos dekoratīvos augus, gan garšaugus un dārzeņus.” 

Lai gan urbānā dārzkopība nozīmē audzēšanu ierobežotā platībā, tas nenozīmē kompromisus attiecībā uz vizuālo efektu vai ražu. Jūlija uzsver, ka viena no veiksmīga rezultāta atslēgām ir pareizās šķirnes izvēle. “Īpaši iecienīti kļuvuši mazie gurķīši, kabacīši, puķuzirņi un balkonu tomāti, kas lieliski aug kastēs un podos. Pat saulespuķes iespējams audzēt uz balkona, ja izvēlas piemērotu šķirni – piemēram, ‘Sunspot’, kas sasniedz vien 40–50 cm augstumu,” stāsta Jūlija Vilcāne. “Tāpat ir pieejamas arī kompaktas puķuzirņu šķirnes, piemēram, ‘Villaroma’, kas aug līdz aptuveni 40 cm un ir piemērotas gan kastēm, gan nokarenajiem podiem.” 

Autors: Shutterstock.com

Cīņa ar sausumu un putniem jeb kā radīt izturīgu urbāno dārzu 

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, veidojot dārzu uz balkona vai terases, ir ne tikai ierobežotā platība, bet arī vējš un sausums, norāda “Bonava Latvija” ainavu arhitekte Alise Damberga. “Lai augi šādos apstākļos justos labi, būtiski izvēlēties piemērotus risinājumus – piemēram, modernus puķu podus un stādīšanas kastes ar pašlaistīšanas sistēmām. Papildu efektu sniedz arī mulča – tā palīdz saglabāt mitrumu augsnē pat karstās un vējainās dienās,” viņa skaidro. Savukārt agronome Jūlija Vilcāne papildina, ka mitruma saglabāšanai īpaši noderīgas ir mitrumu uzturošas granulas uz cietes vai hidrogela bāzes: tās uzsūc ūdeni un pēc tam lēnām to atdod augiem. Var izmantot arī māla granulas, kas palīdz substrātiem podos ilgāk saglabāt mitrumu, līdz ar to samazinot nepieciešamību pēc biežas laistīšanas. 

Arī putni, kas mēdz iekārot sēklas vai vēl nenogatavojušos tomātus, var radīt izaicinājumus. Tomēr šai problēmai ir atrasti radoši risinājumi, stāsta Jūlija Vilcāne. “Piemēram, uz balkona podiem novieto sarkanas krāsas oļus, kas vizuāli atgādina zemenes,” stāsta Jūlija Vilcāne. “Putni piezemējas, mēģina ieknābt un ātri saprot, ka tie nav ēdami. Tas viņus attur no atkārtotas vizītes, un ogas ir glābtas.”  

No stāda līdz augam  

Viena no izteiktākajām urbānās dārzkopības tendencēm ir vēlme pagarināt balkonu un terašu dārzu sezonu, kā arī sākt stādu audzēšanu jau agrā pavasarī, pasargājot augus no mainīgiem laikapstākļiem. Šim mērķim arvien vairāk cilvēku uz saviem balkoniem novieto mini siltumnīcas. Tās var būt gatavas mazas siltumnīcas ar polikarbonāta pārsegumiem, bet ne mazāk populāras ir radoši pielāgotas konstrukcijas, piemēram, veci skapji, kuros ērti iespējams izvietot augus vairākos stāvos, maksimāli izmantojot ierobežotu platību. 

“Mini siltumnīcās audzē sīpolus, tomātus, garšaugus un citus dārzeņu stādus, kurus vēlāk pārstāda ārā vai atstāj augt podos visu sezonu. Turklāt arvien vairāk cilvēku izvēlas sēt paši, nevis iegādāties gatavus stādus,” stāsta Jūlija Vilcāne. “Tas ļauj kontrolēt visu audzēšanas ciklu no sēklas līdz ražai un iegūt veselīgākus, videi labāk pielāgotus augus. Izaudzēt stādu no nulles vairs nav tikai dārzu dārznieku privilēģija – to veiksmīgi dara arī balkonu un terašu dārzkopji.”  

Autors: Shutterstock.com

Urbānā dārzkopība – vai pilsētnieka nākotnes ikdiena? 

Urbānā dārzkopība kļūst par nozīmīgu daļu no mūsdienu pilsētas dzīvesveida, un tās ieguvumi sniedzas tālu aiz stādīšanas prieka. Arvien biežāk daudzdzīvokļu māju pagalmos tiek ierīkoti koplietošanas dārzi – stādīšanas kastes, kur iedzīvotāji var ne tikai audzēt ziedus, garšaugus vai dārzeņus, bet arī stiprināt kopienas sajūtu. 

“Redzam, ka arī iedzīvotāji ļoti atzinīgi novērtē šādas iespējas un aktīvi tās izmanto – ne tikai praktiskai dārzkopībai, bet arī kā veidu, kā iepazīt kaimiņus, iesaistīt bērnus un baudīt kopā būšanas brīžus zaļā vidē,” stāsta Alise Damberga.  

Savukārt Jūlija Vilcāne paredz, ka interese par urbāno dārzkopību tuvākajos gados tikai pieaugs: “Tā ir iespēja izveidot savu zaļo stūrīti – mazu, personīgu oāzi, kas aug un mainās līdz ar cilvēku un sezonu, nezaudējot pilsētas ērtības.”