Jaunais Būvniecības likums, kas turpmāk regulēs būvniecības sfēru, uzstāda augstākas nepieciešamās izglītības prasības daudziem būvniecības speciālistiem.

Lai nodrošinātu Būvniecības likuma izpildi un būvniecības kvalitāti Latvijā, būvniecības speciālistu izglītība nevar būt zemāka par pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības studiju programmā (saskaņā ar iepriekšējo likumu, par būvdarbu vadītājiem varēja strādāt arī ar tehnikuma izglītību). Tas nozīmē, ka diezgan daudziem būvspeciālistiem, kas līdz šim ir strādājuši ar tehnikuma jeb vidējo speciālo izglītību, ir jādomā par nepieciešamā izglītības līmeņa iegūšanu, lai pēc pārejas perioda beigām (31.12.2020.) varētu turpināt patstāvīgu praksi.

Likuma izmaiņas skar daudzus pieredzējušus būvniecības meistarus

Ja uz jauno būvniecības speciālistu sagatavošanu būtisku iespaidu jaunais Būvniecības likums neatstāj, jo prasības ir zināmas un katrs var izvēlēties, kur un kādā studiju programmā mācīties un par kādu speciālistu kļūt, tad jau senāk tehnikuma izglītību ieguvušajiem būvspeciālistiem šādas prasības rada daudz galvassāpju. Likuma Pārejas noteikumu 3. un 4.punktā ir noteikts pārejas periods personām, kuras jau saņēmušas patstāvīgās prakses tiesības, bet kurām, saskaņā ar jauno regulējumu, iegūtā izglītība nav pietiekama.

Tas nozīmē, ka turpmāk, lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs, būs nepieciešama vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, bet inženierizpētes, projektēšanas vai būvekspertīzes specialitātēs – otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Minētās personas būs tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā vai būvekspertīzē ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Ir gan arī neliela atkāpe, kas varētu būt kā neliela pretimnākšana pirmspensijas vecuma būvniecības meistariem. Proti, likums nosaka – ja šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai būs atlikuši seši gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot likumā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības.

Tomēr, ja persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tās izglītības līmenim jāatbilst likuma prasībām. Un, ņemot vērā, ka daudzi būvspeciālisti turpina darbu arī pensijas gados, reāli šī "atlaide" labumu dod vien retajam, un vairumam nāksies domāt par likumā noteiktā izglītības līmeņa iegūšanu.

Lai noskaidrotu reālo situāciju ar likuma prasībām un iespējām pieredzējušajiem būvspeciālistiem iegūt nepieciešamo izglītības līmeni, kā arī noskaidrotu, cik veiksmīgi norit jauno speciālistu apmācība un vai viņu skaits būs pietiekams, lai aizvietotu pensijā dodošos meistarus un nodrošinātu būvniecības nozares pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem, kā arī par citiem iespējamiem šīs problēmas risinājumiem, griezāmies pie vairākām Latvijas augstskolām, kur tiek sagatavoti dažādi būvniecības speciālisti, kā arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamentā.

Lasīt tēmas turpinājumu Latvijas augstskolas piedāvā dažādas būvniecības speciālistu apmācības programmas