Dekoratīvais apmetums kā ēkas vizītkarte
Dekoratīvo apmetumu galvenās funkcijas ir virsmas izdaiļošana, pabeigtības iespaida radīšana un ēkas konstrukciju aizsardzība pret klimatiskajiem apstākļiem. Māja ar apmestu fasādi nenoliedzami izskatās pietiekami kārtīga un arī prestiža.
Fasāžu dekoratīvie apmetumi veido atsevišķu materiālu grupu, tie ir pietiekami komplicēti materiāli, papildināti ar dažādām saistvielām un komponentiem, ar dažādām tehniskajām īpašībām un pielietojuma iespējām. Būtībā dekoratīvais apmetums ir faktūra, kura pārklāj virsmu biezā kārtā. Seguma faktūru nosaka pievienoto irdeno daļu lielums un forma, izmantotie instrumenti un apmešanas tehnoloģiskās īpatnības.
Gatavo vai sauso maisījumu
Dekoratīvā apmetuma izveidei tiek piedāvāti sausie vai jau gatavie fasāžu maisījumi. Sausie maisījumi ir lētāki, taču tie vispirms ir jāsagatavo - rūpīgi jāsajauc ar ūdeni, un tikai tad tie ir gatavi apmešanai. Apmetumam jāļauj žūt vismaz dienas desmit, un tad fasāde ir jākrāso. Gatavie apmetuma maisījumi ir jau gatavas fasāžu javas, kas paredzētas dekoratīvā apmetuma slāņa uzklāšanai. To galvenā priekšrocība ir lietošanas ērtums, jo tiek iegūts uzreiz lietošanai gatavs apmetums, kas ietonēts vajadzīgajā krāsā. Šādi apstrādāta fasāde ātri iegūst vēlamo izskatu, nav nepieciešams ilgi gaidīt nožūšanu un vēl papildu krāsot.
Trīs apmetumu grupas
Visi dekoratīvie apmetumi galvenokārt sastāv no neorganiskiem elementiem kristālu vai pulvera formā – marmora, kvarca, kaļķakmens un smiltīm. Būtiskākais, ar ko atšķiras dažādi apmetumi, ir tiem pievienotā saistviela. Dekoratīvie apmetumi galvenokārt tiek iedalīti trīs lielās grupās: minerālie jeb dabīgie apmetumi, sintētiskie jeb polimēru apmetumi un silikona apmetumi, kas ietilpst sintētisko apmetumu grupā. Visām šīm grupām ir atšķirīgs pielietojums, atšķirīgas cenas un tehniskās īpašības. Viena no būtiskākajām materiāla īpašībām ir gaisa un tvaika caurlaidība jeb tas, cik materiāls ir elpojošs. Jo apmetums ir elpojošāks, jo ēkas konstrukcijām tiek nodrošināta labāka ventilācija un tiek arī uzlabots iekštelpu mikroklimats.
Labāka gaisa un tvaika caurlaidība ir minerālajiem apmetumiem, savukārt sintētiskie apmetumi, kuru sastāvā ir dažādas piedevas, ir izturīgāki un elastīgāki. Apmetumu pielietojums ir atkarīgs arī no ēkas ārsienu siltumizolācijas materiāla – ja fasāde siltināta ar minerālvati, tad ieteicamāk lietot tieši dabīgo minerālo apmetumu; savukārt, ar putu materiāliem siltinātas fasādes apdarē var vienlīdz labi izmantot arī citus apmetumu veidus (ievērojot atbilstošās ugunsdrošības prasības).
Minerālie apmetumi
Minerālie apmetumi ir būvniecībā plašāk izmantotā dekoratīvo apmetumu grupa. To galvenā saistviela ir kaļķis vai cements. Viena no minerālo apmetumu vērtīgākajām īpašībām ir ievērojami augstāka gaisa un tvaika caurlaidība nekā sintētiskajiem materiāliem, tiem ir zems ūdens uzsūkšanās līmenis, tie ir ilgmūžīgi un tādējādi šie apmetumi ir ļoti piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Minerālo apmetumu lielākais nosacītais trūkums - tie cietāki, trauslāki un drūpošāki par akrila vai silikona apmetumiem, kuri ir daudz plastiskāki un elastīgāki. Minerālie apmetumi vienmēr tiek piedāvāti sauso būvmaisījumu veidā.
Sintētiskie apmetumi
Sintētisko apmetumu grupu veido trīs apmetumu veidi – akrila, silikāta un silikona. Šie materiāli vienmēr tiek piedāvāti jau lietošanai gatavā veidā. Tie ir plastiski, ērti lietojami, tiem piemīt laba adhēzija un elastība, tie satur vielas, kas ierobežo pelējuma sēnīšu un netīrumu veidošanos. Pēc nožūšanas sintētiskais apmetums veido noturīgu, hidrofobu apmetuma apdari.
Akrila apmetums ir veidots uz polimēru sveķu bāzes, tādēļ izveido plēvei līdzīgu slāni. Šī iemesla dēļ akrila apmetumu neiesaka izmantot ēkās, kas siltinātas ar minerālvati. Šis apmetums ir arī pietiekami plastisks un elastīgs, var mazināt plaisu parādīšanos uz fasādes. Piemēram, akrila apmetumam "Knauf Addi" piemīt virkne labu īpašību, kā izturība pret ūdeni, klimatiskajām izmaiņām, pret mikrobiem un nodilumu.
Silikāta un silikona apmetumi ir ilgmūžīgi materiāli ar augstu noturību pret saules iedarbību. Silikāta apmetums ir tvaiku caurlaidīgs, tādēļ to var izmantot ēkām, kuru siltināšanai izmantota minerālvate. Arī silikāta apmetumu toņu gamma ir pietiekami plaša ikvienai gaumei. Jaunākās paaudzes apmetumi, kā, piemēram, "Knauf Kati", izceļas ar augstu ūdensizturību, ir izteikti elpojoši, ar augstu noturību pret laika apstākļu maiņu un mikrobioloģisko iedarbību. Šim apmetumam piemīt labas adhēzijas spējas, tam ir ilgs izstrādes laiks (to var ilgi uzglabāt) un pieejami vairāk nekā 275 krāsu toņi.
Vispiemērotākais materiāls ēkām tieši pilsētā ir silikona apmetums, kas līdz šim ir viena no jaunākajām dekoratīvo apmetumu tehnoloģijām, ko var izmantot gan ar minerālvati, gan putu polistirolu siltinātām fasādēm. Silikona apmetumi ir elpojoši, ar augstu noturību pret mitruma iedarbību (mitrums tiek "atgrūsts") un nodilumu, turklāt šie apmetumi ir arī izturīgi pret traipiem ar ilgmūžīgu krāsas toņa noturību un vismaz 275 piedāvāto krāsu toņu klāstu, kā arī produkts ir ilgi uzglabājams. Silikona apmetumu grupu pārstāv, piemēram, "Knauf" piedāvātais produkts "Knauf Conni".
Apmetuma faktūra
Dekoratīvais apmetums no atšķiras no tradicionālā gludā sienu apmetuma ar to, ka dekoratīvais piedāvā iespēju iegūt visdažādākās faktūras. To nodrošina apmetuma masā esošie dažādu frakciju marmora vai granīta graudiņi jeb šķembas gan ar asām, gan apaļām šķautnēm, kas ļauj iegūt dažādu virsmu variantus. Būvnieku valodā izšķir divu veidu galvenās faktūras – "lietutiņš" un "biezpiens". Graudu lielums "biezpiena" veida apmetumam ir no 1.0 līdz 3.0 mm, "lietutiņam" – no 2.0 līdz 3.0 mm un vairāk mm. Jo mazāks ir grauda frakcijas lielums, jo vairāk redzami defekti uz fasādes. "Lietutiņa" formu iegūst apmetuma masas iestrādes laikā to rīvējot ar rīvdēli vertikālām un apļveida kustībām, "biezpiena" veidu – rīvējot ar apļveida kustībām. Ja dekoratīvo apmetumu paredzēts krāsot, tas jākrāso 2 reizes. Starp kārtu uzklāšanu ir jāievēro vismaz 8 - 12 stundu pārtraukums.
Raksts tapis sadarbībā ar "Knauf"