Divkāršojies sadzīvisku iemeslu izraisītu ugunsgrēku skaits

Sveču gaisma un adventes vainagi, omulīgi sprakšķošs kamīns vai krāsniņa silda un izgaismo tumšus, drēgnus rudens un ziemas vakarus, taču liek cilvēkiem būt īpaši modriem. AAS BALTA (PZU grupa) pieredze rāda, ka strauji pieaug sadzīves negadījumu izraisītu ugunsnelaimju skaits fizisku personu privātīpašumos.

Tas nozīmē ne tikai lielus uztraukumus un risku dzīvībai un veselībai, bet arī ievērojamus finansiālus zaudējumus: šī gada deviņos mēnešos par katru ugunsnelaimi privātīpašumu segmentā atlīdzībās izmaksāti vidēji 10 200 eiro, bet pavisam – 1,78 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 2021. gada visos 12 mēnešos kopā.

Šogad lielākā atlīdzība 78 000 eiro apmērā izmaksāta par ugunsgrēku, kas izcēlās dzīvojamā ēkā, no dūmvada niedru jumtā ielecot dzirkstelei. Tāpat konstatēta virkne gadījumu, kad izmaksas sasniegušas 50 000 eiro –galvenais ugunsnelaimes cēlonis bijis elektroinstalācijas īssavienojums.

Ja 2021. gadā īssavienojums bija visbiežākais ugunsgrēka cēlonis, šogad priekšplānā izvirzījušies sadzīves negadījumi, kuru dēļ izceļas 35% ugunsgrēku. Lielākoties tas notiek cilvēku nevērības dēļ: aizdegas bez uzraudzības atstātas sveces, adventes vainagi, pie mājas novietotās atkritumu tvertnēs nenodzēsti izsmēķi, grils, gatavojot uzliesmojusi eļļa, uz plīts aizmirsts ēdiens utt. Tāpat privātīpašumus uguns posta apkures sistēmas bojājumu, trešo personu ļaunprātīgas rīcības un eksploziju, piemēram, gāzes balona sprādziena rezultātā, bet 5% gadījumu aizdegšanās iemesls nav noskaidrojams. Arvien biežāk parādās arī atlīdzību pieteikumi par postījumiem, kas nodarīti kopīpašumam vai privātīpašumam kaimiņa īpašumā izcēlušās ugunsgrēka dēļ.

“Tuvojoties Ziemassvētku laikam, kad daudzi vairo omulību mājās ar svecēm un dažādiem rotājumiem, īpaši jāuzsver ugunsdrošības aspekts. Kā rāda pieredze, šī gada deviņos mēnešos sadzīves negadījumu ir bijis divreiz vairāk nekā pērn visa gada laikā kopā. Īpaši par ugunsdrošību jādomā, sākoties apkures sezonai – netīrīti vai nekvalitatīvi skursteņi ik gadu ir iemesls simtiem postošu ugunsgrēku privātīpašumā ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem. Lielākā pēdējos gados izmaksātā atlīdzība fiziskai personai sasniedza vairāk nekā 200 000 eiro, 2021. gada martā apkures sistēmas izraisītā ugunsgrēkā nodegot dzīvojamai mājai. Nereti konstatējam arī gadījumus, kad ēka ir apdrošināta, bet manta – nē, radot pat 20 000 eiro lielus zaudējumus,” stāsta BALTA Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ainārs Puķe. 

Lai pasargātu īpašumu no ugunsnelaimes, BALTA atgādina:

- regulāri veiciet dūmvadu tīrīšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 ķieģeļu dūmvadi jātīra ne retāk kā reizi gadā, ķieģeļu dūmvadi ar oderējumu un metāla dūmvadi – ne retāk kā reizi divos gados, ventilācijas kanāli – ne retāk kā reizi trijos gados. Apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda divas reizes gadā un, ja nepieciešams, jāattīra no sodrējiem;

- dūmvadu pārbūvi uzticiet sertificētiem speciālistiem;

- ja dzirdama elektrības vadu čirkstēšana, atslēdziet elektrību un izsauciet elektriķi;

- veiciet MK noteikumos paredzēto elektrības pretestības pārbaudi reizi 10 gados vai biežāk, ja iespējams;

- ja “raustās” elektrība, izsauciet elektriķi, lai veic pārbaudes un novērš problēmu;

- nesaslēdziet pārāk daudz elektroierīču uz vienas līnijas;

- neizmantojiet pagarinātājus, kā pastāvīgu risinājumu, lai ar elektrību nodrošinātu vairākas elektroiekārtas;

- neatstājiet bez uzraudzības degošas sveces, adventes vainagus un kamīnus;

- atgādinām, ka saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem ikvienā mājoklī jābūt uzstādītam dūmu detektoram, kas laikus brīdinās par izcēlušos nelaimi.