"due diligence" jeb uzņēmuma vērtēšana Latvijā arvien populārāka
Mūsdienās neviens nopietns uzņēmuma iegādes vai apvienošanās darījums nenotiek bez tā sauktās due diligence. Tā ir speciāla un padziļināta uzņēmuma izpēte - finanšu un juridisko jautājumu analīze, uzņēmuma situācijas tirgū, vides aizsardzības jautājumu un darbinieku apmierinātības pētījumi. Tādējādi apvienošanās partneri vai investori iegūst skaidru priekšstatu par visiem plusiem un mīnusiem būtiskākajās uzņēmuma darbības jomās.
* raksts publicēts arī žurnāla "Bilance" janvāra numurā.
Mūsdienās neviens nopietns uzņēmuma iegādes vai apvienošanās darījums nenotiek bez tā sauktās due diligence. Tā ir speciāla un padziļināta uzņēmuma izpēte - finanšu un juridisko jautājumu analīze, uzņēmuma situācijas tirgū, vides aizsardzības jautājumu un darbinieku apmierinātības pētījumi. Tādējādi apvienošanās partneri vai investori iegūst skaidru priekšstatu par visiem plusiem un mīnusiem būtiskākajās uzņēmuma darbības jomās.
Ekonomikā termins due diligence ir radies no angļu valodas. Viens no galvenajiem tirgus principiem - nepirkt kaķi maisā jeb maksimāli izpētīt darījuma priekšmetu, pirms tiek veikts pats darījumus. Tā pircējs sevi pasargā no nepatīkamiem pārsteigumiem un problēmām. Uzņēmumu izpēte tiek veikta, lai nebūtu šaubu par darījuma cenas pamatotību un būtu skaidrs, kas konkrēti tiek nopirkts.
Auditorkompānijas "KPMG Baltics" finanšu konsultāciju pakalpojumu asociētais direktors Gints Bukovskis uzsver, ka pircēji ne reizi vien ir pārliecinājušies par due diligence nepieciešamību, jo tā daudzos gadījumos ir novedusi pie pirkuma cenas samazināšanas, labāku pirkuma līguma noteikumu noslēgšanas, labākas informācijas par uzņēmumu saņemšanas pirms uzņēmuma iegādes.
Due diligence pirmsākumi Baltijā
Deviņdesmitajos gados visplašāk Latvijā izmantotās due diligence metodes bija vienkāršākās no pieejamo klāsta - pamatā tas bija aktīvu novērtējums, naudas plūsmas analīze un dažādu salīdzinošo indeksu izmantošana.
Piemēram, 1996. gadā Igaunijas "Hansapankai" pārņemot Vācijas-Latvijas banku, novērtējuma pamats bija 1995. un 1996. gada darbības pārskati, ko izpētījuši ekonomisti Mārtiņš Freibergs un Arvīds Kostomārovs. Tika analizēts kredītportfelis, ilgtermiņa investīcijas, kā arī bankas rīcībā esošo privatizācijas sertifikātu skaits. Darījuma dalībnieki atceras, ka Vācijas-Latvijas bankā veiktais due diligence esot bijis svarīgs kritērijs bankas cenas noteikšanā.
Plašāku due diligence Baltijas valstīs sekmēja Rietumu institūcijas. Piemēram, Lietuvā Pasaules Banka noteica, ka kredītiestādēm, kas tālāk izplata Pasaules Bankas uzņēmumu atbalstam piešķirto kredītlīniju, jāņem vērā kredītiem pieteikto pasākumu vides ietekmes izpēte. Kopumā uzņēmumu projektiem, kas pretendēja uz Pasaules Bankas kredītlīniju, tika piešķirtas četras kategorijas atkarībā no to paredzamās ietekmes uz vidi. Ja projekts atbilda ceturtajai kategorijai - ar vislielāko kaitējumu videi -, Pasaules Bankas kredītlīnijas līdzekļus tam piešķirt nedrīkstēja vispār.
Latvijā pieprasīta
Finanšu eksperti norāda, ka mūsdienās due diligence Latvijā iegūst arvien lielāku popularitāti, kļūst arvien profesionālāka, uzņēmuma izpēte kļūst dziļāka. Uzņēmuma padziļināta izpēte pirms darījumiem ir bijusi visiem pēdējā laikā veiktajiem lielākajiem darījumiem Latvijas tirgū - būvkompānijai LEC, pārtikas uzņēmumam "Rīgas Piensaimnieks", uzņēmumam "Lode", atzīst AS "Eko Investors" un "Otrā Eko Fonda" vadītājs Juris Grišins.
"Pieprasījums pēc due diligence pakalpojumiem pēdējos gados ir būtiski palielinājies. Tas ir tieši saistīts ar būtisku pārņemšanas/pārdošanas darījumu skaita palielināšanos gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. To veicināja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī straujā ekonomikas attīstība Baltijā, kas rada investoru interesi par šo reģionu," stāsta Gints Bukovskis un prognozē, ka pārņemšanas/pārdošanas darījumu skaits tuvākajā nākotnē, visticamāk, palielināsies, ko nosaka vispārējā globalizācijas tendence. Latvija un Baltija ir pievilcīgs tirgus ar izaugsmes potenciālu, kas ir priekšnosacījums investoru interesei.
Juris Grišins piebilst: "Būtu aplami teikt, ka due diligence kļūst arvien populārāka. Tā vienmēr ir pastāvējusi, tikai varbūt ne tik skaidri definēta un uzsvērta. Izpēte kļūst profesionālāka, jo iesaistītās puses saprot, ka labāk šo bieži vien darījuma kritisko posmu labāk uzticēt ekspertiem, kas spēs novērtēt objektīvāk."
Pārsvarā due diligence pasūta pircēji, kas pārstāv vai nu attiecīgās industrijas uzņēmumus (vairākumu ārvalstīs), vai arī finanšu investoru sabiedrības vai fondus. Ārvalstu investori pieprasa, lai šo izpēti veiktu kāda starptautiski atzīta kompānija, jo tas dod papildu pārliecību par kvalitāti.
Ja due diligence klienta uzdevumā veic starptautiskās auditorkompānijas ("Ernst & Young", "PricewaterhouseCoopers" un citas), mazu uzņēmumu izpētes izmaksas varētu būt no 10 000 latiem, vidēju - no 50 000 latiem, bet lielu uzņēmumu izpētes izmaksas varētu pārsniegt 100 000 latu.
Pētījums pirms galīgā lēmuma
Uzņēmuma izpēti jeb due diligence procesu parasti sāk pēc tam, kad ir panākta principiāla vienošanās par uzņēmuma pārņemšanu. Taču būtiski, ka šī izpēte notiek, pirms darījums kļuvis neatgriezenisks. Iespējams, tieši due diligance laikā uzzinātie fakti investoriem var likt atteikties no sākotnējās ieceres. Tas ir iemesls, kāpēc eksperti iesaka nesasteigt izpēti un nepadarīt to formālu, lai gan bieži vien darījumu spiež termiņi. Dažkārt vērtīgāk ir nedaudz pakavēties, tomēr būt pilnīgi drošam par pirkumu un tā patieso vērtību.
Turklāt pirms due diligence sākuma ir arī ļoti uzmanīgi jāpārdomā, kuras ir konkrētajai nozarei un uzņēmumam svarīgākās jomas, kam pievērst uzmanību izpētē. Daudzi eksperti atgādina, ka situācija dažādās nozarēs un valstīs būtiski atšķiras, tāpēc izpētei nevajadzētu notikt pēc iepriekš sagatavotas formulas, bet gan padomāt, cik lielā mērā tā atbilst konkrētajam gadījumam.
"Protams, ir atšķirības detaļās, ko nosaka konkrētās industrijas specifika, tomēr vispārējais mērķis ir viens - pēc iespējas iegūt plašāku un pilnīgāku skatu par interesējošā uzņēmuma finanšu stāvokli. Kaut kādu atšķirību, ko bieži nosaka industrijas specifika, rada konkrētā pircēja prasības par to, ko viņš vēlas padziļināti analizēt un uzzināt par uzņēmumu. Tas savukārt izriet no pircēja interesēm vai prioritātēm, ko viņš piedāvātajā uzņēmumā saskata," uzsver Gints Bukovskis.
Svarīgas ne tikai finanses
Uzņēmums nav tikai finanšu pārskats. No aizraušanās tikai ar finanšu analīzi eksperti brīdina un atgādina - ne viens vien uzņēmumu pārņemšanas plāns vai jaunu kapitāldaļu emisija ir izgāzusies tāpēc, ka iesaistītās puses nav palūkojušās tālāk par bilances un finanšu plūsmas pārskata skaitļiem. Finanšu dati diemžēl neko nepasaka par uzņēmuma vadības stilu un ilgtspēju, tirgus tendencēm, darba kvalitāti un daudz citām lietām, kas ir ļoti būtiskas attīstībai ilgākā termiņā. Ja, pērkot vai apvienojoties uzņēmumiem, analizēti tikai finanšu dati, pastāv liela varbūtība, ka jau visai drīz jaunie īpašnieki saskarsies ar jautājumiem, par kuriem iepriekš pat nebija nojautuši.
Katra darījuma specifika un iesaistītās puses izvirza savus kritērijus, kas jāizpēta due diligence laikā. Parasti šajās pārbaudēs uzsvars tiek likts uz uzņēmumu darbībai kritiskajiem faktoriem. "Ja par piemēru ņemtu kādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, lielāks uzsvars noteikti tiktu likts uz līgumiem ar klientiem, piegādātājiem, politisko situāciju nozarē. Tāpēc drīzāk jāsaka, ka kvalitatīva due diligence nosegs riskus, kas var būt kritiski uzņēmuma turpmākajai darbībai. Tātad var būt gan finanšu, gan juridiskā, gan tirgus, gan biznesa (klientu, sadarbības partneru utt.) izpēte," paskaidro Juris Grišins.
Lai gan due diligence visbiežāk notiek tieši uzņēmumu pirkšanas vai pārņemšanas gadījumos, tā var būt ļoti noderīga arī dažādu darījumu starpniekiem, piemēram, brokeriem un investīciju baņķieriem, kredītiestādēm, novērtējot lielos aizdevumus, riska kapitāla fondiem un galu galā paša uzņēmuma īpašniekiem un vadībai. Tāpēc due diligence dažkārt veic arī tad, ja uzņēmumu pat nav iecerēts pārdot.
Būtiskie pētāmie jautājumi
Neraugoties uz to, ka katrs gadījums būs atšķirīgs, dažiem pamatjautājumiem due diligence laikā vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.
Viens no galvenajiem punktiem ir uzņēmuma slēgtie līgumi un saistības. Jaunajiem īpašniekiem jābūt skaidram priekšstatam par uzņēmuma, tā meitassabiedrību, filiāļu un citu atvasināto vienību struktūru un juridisko piederību, kā arī saistībām pret trešajām personām. Ir arī jāparūpējas, lai būtu skaidri juridiski nodalīta iepriekšējo un jauno īpašnieku atbildība. Piemēram, jaunajam īpašniekam pēkšņi var būt jāmaksā par kaitējumu videi, kas nodarīts vēl iepriekšējā īpašnieka laikā.
Tikpat svarīga loma ir uzņēmuma menedžmenta darbības bezkaislīgam novērtējumam, ņemot vērā gan kļūdas, gan panākumus. Eksperti atgādina, ka šis jautājums dažkārt netiek pienācīgi ņemts vērā, jo to ir salīdzinoši grūti vērtēt. Tomēr tieši uzņēmuma vadība ir tā, kam bijusi vislielākā ietekme uz kompānijas līdzšinējo attīstību. Turklāt no veiksmīgas vadības komandas darba būs atkarīgs arī uzņēmuma tālākais liktenis.
Uzņēmuma finanšu rezultātus due diligence laikā vēlams vērtēt, gan analizējot pēdējo gadu rādītājus, gan skatot tos kontekstā ar nākotnes plāniem. Turklāt potenciālajiem investoriem finanšu datus vajadzētu samērot ne tikai ar uzņēmuma līdzšinējiem mērķiem, bet arī ar savu redzējumu par peļņu, naudas plūsmu un citiem rādītājiem. Eksperti iesaka no finanšu datiem atsijāt visus netipiskos un vienreizējos ienākumu un izdevumu posteņus, lai saprastu, kāda ir uzņēmuma finanšu plūsma, ja neņem vērā neregulāros papildu ienākumus un izdevumus.
Līdztekus būtiskajiem jautājumu blokiem due diligence laikā jāanalizē arī uzņēmuma ražoto preču vai pakalpojumu klāsts, to pozīcija tirgū un dzīves cikls, izmantotās tehnoloģijas, īpašumā esošo būvju un citu nekustamo īpašumu vērtība un stāvoklis. Tāpat uzmanība jāpievērš tirgus vispārējai attīstībai, uzņēmuma vietai tirgū, galvenajiem konkurentiem, klientiem un piegādātājiem. Bez uzmanības nedrīkst atstāt arī darbiniekus - viņu apmierinātību, algu līmeni, speciālistu pieejamību darba tirgū. Turklāt jāatceras, ka noteiktām nozarēm ir tikai tām raksturīgs problēmu loks - piemēram, smagās rūpniecības uzņēmumiem var būt problēmas ar vides aizsardzības jautājumu ievērošanu, pārtikas ražotājiem īpaša vērība jāpievērš nekaitīguma prasībām u.c.
"Analizējot tirdzniecības uzņēmumu, lielāka uzmanība noteikti tiks pievērsta līgumiem par tirdzniecības vietām, preču piegādes un apmaksas noteikumiem. Kokrūpniecības uzņēmumā tiks uzmanīgi skatīti materiālu piegādes un apmaksas noteikumi, politiskā un nodokļu situācija, tehniskais nodrošinājums; telekomunikāciju uzņēmumā - klientu bāze un līgumi, infrastruktūra, politiskā situācija," skaidro Juris Grišins. Viņš piebilst, ka ir arī nespecifiski jautājumi, piemēram, mērķa tirgus un klientu analīze, kuri tiek analizēti visās pārbaudēs, bet katra tipa uzņēmumam tiek akcentēts tā visvērtīgākais posms uzņēmējdarbībā.
Mūsdienās neviens nopietns uzņēmuma iegādes vai apvienošanās darījums nenotiek bez tā sauktās due diligence. Tā ir speciāla un padziļināta uzņēmuma izpēte - finanšu un juridisko jautājumu analīze, uzņēmuma situācijas tirgū, vides aizsardzības jautājumu un darbinieku apmierinātības pētījumi. Tādējādi apvienošanās partneri vai investori iegūst skaidru priekšstatu par visiem plusiem un mīnusiem būtiskākajās uzņēmuma darbības jomās.
Ekonomikā termins due diligence ir radies no angļu valodas. Viens no galvenajiem tirgus principiem - nepirkt kaķi maisā jeb maksimāli izpētīt darījuma priekšmetu, pirms tiek veikts pats darījumus. Tā pircējs sevi pasargā no nepatīkamiem pārsteigumiem un problēmām. Uzņēmumu izpēte tiek veikta, lai nebūtu šaubu par darījuma cenas pamatotību un būtu skaidrs, kas konkrēti tiek nopirkts.
Auditorkompānijas "KPMG Baltics" finanšu konsultāciju pakalpojumu asociētais direktors Gints Bukovskis uzsver, ka pircēji ne reizi vien ir pārliecinājušies par due diligence nepieciešamību, jo tā daudzos gadījumos ir novedusi pie pirkuma cenas samazināšanas, labāku pirkuma līguma noteikumu noslēgšanas, labākas informācijas par uzņēmumu saņemšanas pirms uzņēmuma iegādes.
Due diligence pirmsākumi Baltijā
Deviņdesmitajos gados visplašāk Latvijā izmantotās due diligence metodes bija vienkāršākās no pieejamo klāsta - pamatā tas bija aktīvu novērtējums, naudas plūsmas analīze un dažādu salīdzinošo indeksu izmantošana.
Piemēram, 1996. gadā Igaunijas "Hansapankai" pārņemot Vācijas-Latvijas banku, novērtējuma pamats bija 1995. un 1996. gada darbības pārskati, ko izpētījuši ekonomisti Mārtiņš Freibergs un Arvīds Kostomārovs. Tika analizēts kredītportfelis, ilgtermiņa investīcijas, kā arī bankas rīcībā esošo privatizācijas sertifikātu skaits. Darījuma dalībnieki atceras, ka Vācijas-Latvijas bankā veiktais due diligence esot bijis svarīgs kritērijs bankas cenas noteikšanā.
Plašāku due diligence Baltijas valstīs sekmēja Rietumu institūcijas. Piemēram, Lietuvā Pasaules Banka noteica, ka kredītiestādēm, kas tālāk izplata Pasaules Bankas uzņēmumu atbalstam piešķirto kredītlīniju, jāņem vērā kredītiem pieteikto pasākumu vides ietekmes izpēte. Kopumā uzņēmumu projektiem, kas pretendēja uz Pasaules Bankas kredītlīniju, tika piešķirtas četras kategorijas atkarībā no to paredzamās ietekmes uz vidi. Ja projekts atbilda ceturtajai kategorijai - ar vislielāko kaitējumu videi -, Pasaules Bankas kredītlīnijas līdzekļus tam piešķirt nedrīkstēja vispār.
Latvijā pieprasīta
Finanšu eksperti norāda, ka mūsdienās due diligence Latvijā iegūst arvien lielāku popularitāti, kļūst arvien profesionālāka, uzņēmuma izpēte kļūst dziļāka. Uzņēmuma padziļināta izpēte pirms darījumiem ir bijusi visiem pēdējā laikā veiktajiem lielākajiem darījumiem Latvijas tirgū - būvkompānijai LEC, pārtikas uzņēmumam "Rīgas Piensaimnieks", uzņēmumam "Lode", atzīst AS "Eko Investors" un "Otrā Eko Fonda" vadītājs Juris Grišins.
"Pieprasījums pēc due diligence pakalpojumiem pēdējos gados ir būtiski palielinājies. Tas ir tieši saistīts ar būtisku pārņemšanas/pārdošanas darījumu skaita palielināšanos gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. To veicināja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī straujā ekonomikas attīstība Baltijā, kas rada investoru interesi par šo reģionu," stāsta Gints Bukovskis un prognozē, ka pārņemšanas/pārdošanas darījumu skaits tuvākajā nākotnē, visticamāk, palielināsies, ko nosaka vispārējā globalizācijas tendence. Latvija un Baltija ir pievilcīgs tirgus ar izaugsmes potenciālu, kas ir priekšnosacījums investoru interesei.
Juris Grišins piebilst: "Būtu aplami teikt, ka due diligence kļūst arvien populārāka. Tā vienmēr ir pastāvējusi, tikai varbūt ne tik skaidri definēta un uzsvērta. Izpēte kļūst profesionālāka, jo iesaistītās puses saprot, ka labāk šo bieži vien darījuma kritisko posmu labāk uzticēt ekspertiem, kas spēs novērtēt objektīvāk."
Pārsvarā due diligence pasūta pircēji, kas pārstāv vai nu attiecīgās industrijas uzņēmumus (vairākumu ārvalstīs), vai arī finanšu investoru sabiedrības vai fondus. Ārvalstu investori pieprasa, lai šo izpēti veiktu kāda starptautiski atzīta kompānija, jo tas dod papildu pārliecību par kvalitāti.
Ja due diligence klienta uzdevumā veic starptautiskās auditorkompānijas ("Ernst & Young", "PricewaterhouseCoopers" un citas), mazu uzņēmumu izpētes izmaksas varētu būt no 10 000 latiem, vidēju - no 50 000 latiem, bet lielu uzņēmumu izpētes izmaksas varētu pārsniegt 100 000 latu.
Pētījums pirms galīgā lēmuma
Uzņēmuma izpēti jeb due diligence procesu parasti sāk pēc tam, kad ir panākta principiāla vienošanās par uzņēmuma pārņemšanu. Taču būtiski, ka šī izpēte notiek, pirms darījums kļuvis neatgriezenisks. Iespējams, tieši due diligance laikā uzzinātie fakti investoriem var likt atteikties no sākotnējās ieceres. Tas ir iemesls, kāpēc eksperti iesaka nesasteigt izpēti un nepadarīt to formālu, lai gan bieži vien darījumu spiež termiņi. Dažkārt vērtīgāk ir nedaudz pakavēties, tomēr būt pilnīgi drošam par pirkumu un tā patieso vērtību.
Turklāt pirms due diligence sākuma ir arī ļoti uzmanīgi jāpārdomā, kuras ir konkrētajai nozarei un uzņēmumam svarīgākās jomas, kam pievērst uzmanību izpētē. Daudzi eksperti atgādina, ka situācija dažādās nozarēs un valstīs būtiski atšķiras, tāpēc izpētei nevajadzētu notikt pēc iepriekš sagatavotas formulas, bet gan padomāt, cik lielā mērā tā atbilst konkrētajam gadījumam.
"Protams, ir atšķirības detaļās, ko nosaka konkrētās industrijas specifika, tomēr vispārējais mērķis ir viens - pēc iespējas iegūt plašāku un pilnīgāku skatu par interesējošā uzņēmuma finanšu stāvokli. Kaut kādu atšķirību, ko bieži nosaka industrijas specifika, rada konkrētā pircēja prasības par to, ko viņš vēlas padziļināti analizēt un uzzināt par uzņēmumu. Tas savukārt izriet no pircēja interesēm vai prioritātēm, ko viņš piedāvātajā uzņēmumā saskata," uzsver Gints Bukovskis.
Svarīgas ne tikai finanses
Uzņēmums nav tikai finanšu pārskats. No aizraušanās tikai ar finanšu analīzi eksperti brīdina un atgādina - ne viens vien uzņēmumu pārņemšanas plāns vai jaunu kapitāldaļu emisija ir izgāzusies tāpēc, ka iesaistītās puses nav palūkojušās tālāk par bilances un finanšu plūsmas pārskata skaitļiem. Finanšu dati diemžēl neko nepasaka par uzņēmuma vadības stilu un ilgtspēju, tirgus tendencēm, darba kvalitāti un daudz citām lietām, kas ir ļoti būtiskas attīstībai ilgākā termiņā. Ja, pērkot vai apvienojoties uzņēmumiem, analizēti tikai finanšu dati, pastāv liela varbūtība, ka jau visai drīz jaunie īpašnieki saskarsies ar jautājumiem, par kuriem iepriekš pat nebija nojautuši.
Katra darījuma specifika un iesaistītās puses izvirza savus kritērijus, kas jāizpēta due diligence laikā. Parasti šajās pārbaudēs uzsvars tiek likts uz uzņēmumu darbībai kritiskajiem faktoriem. "Ja par piemēru ņemtu kādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, lielāks uzsvars noteikti tiktu likts uz līgumiem ar klientiem, piegādātājiem, politisko situāciju nozarē. Tāpēc drīzāk jāsaka, ka kvalitatīva due diligence nosegs riskus, kas var būt kritiski uzņēmuma turpmākajai darbībai. Tātad var būt gan finanšu, gan juridiskā, gan tirgus, gan biznesa (klientu, sadarbības partneru utt.) izpēte," paskaidro Juris Grišins.
Lai gan due diligence visbiežāk notiek tieši uzņēmumu pirkšanas vai pārņemšanas gadījumos, tā var būt ļoti noderīga arī dažādu darījumu starpniekiem, piemēram, brokeriem un investīciju baņķieriem, kredītiestādēm, novērtējot lielos aizdevumus, riska kapitāla fondiem un galu galā paša uzņēmuma īpašniekiem un vadībai. Tāpēc due diligence dažkārt veic arī tad, ja uzņēmumu pat nav iecerēts pārdot.
Būtiskie pētāmie jautājumi
Neraugoties uz to, ka katrs gadījums būs atšķirīgs, dažiem pamatjautājumiem due diligence laikā vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.
Viens no galvenajiem punktiem ir uzņēmuma slēgtie līgumi un saistības. Jaunajiem īpašniekiem jābūt skaidram priekšstatam par uzņēmuma, tā meitassabiedrību, filiāļu un citu atvasināto vienību struktūru un juridisko piederību, kā arī saistībām pret trešajām personām. Ir arī jāparūpējas, lai būtu skaidri juridiski nodalīta iepriekšējo un jauno īpašnieku atbildība. Piemēram, jaunajam īpašniekam pēkšņi var būt jāmaksā par kaitējumu videi, kas nodarīts vēl iepriekšējā īpašnieka laikā.
Tikpat svarīga loma ir uzņēmuma menedžmenta darbības bezkaislīgam novērtējumam, ņemot vērā gan kļūdas, gan panākumus. Eksperti atgādina, ka šis jautājums dažkārt netiek pienācīgi ņemts vērā, jo to ir salīdzinoši grūti vērtēt. Tomēr tieši uzņēmuma vadība ir tā, kam bijusi vislielākā ietekme uz kompānijas līdzšinējo attīstību. Turklāt no veiksmīgas vadības komandas darba būs atkarīgs arī uzņēmuma tālākais liktenis.
Uzņēmuma finanšu rezultātus due diligence laikā vēlams vērtēt, gan analizējot pēdējo gadu rādītājus, gan skatot tos kontekstā ar nākotnes plāniem. Turklāt potenciālajiem investoriem finanšu datus vajadzētu samērot ne tikai ar uzņēmuma līdzšinējiem mērķiem, bet arī ar savu redzējumu par peļņu, naudas plūsmu un citiem rādītājiem. Eksperti iesaka no finanšu datiem atsijāt visus netipiskos un vienreizējos ienākumu un izdevumu posteņus, lai saprastu, kāda ir uzņēmuma finanšu plūsma, ja neņem vērā neregulāros papildu ienākumus un izdevumus.
Līdztekus būtiskajiem jautājumu blokiem due diligence laikā jāanalizē arī uzņēmuma ražoto preču vai pakalpojumu klāsts, to pozīcija tirgū un dzīves cikls, izmantotās tehnoloģijas, īpašumā esošo būvju un citu nekustamo īpašumu vērtība un stāvoklis. Tāpat uzmanība jāpievērš tirgus vispārējai attīstībai, uzņēmuma vietai tirgū, galvenajiem konkurentiem, klientiem un piegādātājiem. Bez uzmanības nedrīkst atstāt arī darbiniekus - viņu apmierinātību, algu līmeni, speciālistu pieejamību darba tirgū. Turklāt jāatceras, ka noteiktām nozarēm ir tikai tām raksturīgs problēmu loks - piemēram, smagās rūpniecības uzņēmumiem var būt problēmas ar vides aizsardzības jautājumu ievērošanu, pārtikas ražotājiem īpaša vērība jāpievērš nekaitīguma prasībām u.c.
"Analizējot tirdzniecības uzņēmumu, lielāka uzmanība noteikti tiks pievērsta līgumiem par tirdzniecības vietām, preču piegādes un apmaksas noteikumiem. Kokrūpniecības uzņēmumā tiks uzmanīgi skatīti materiālu piegādes un apmaksas noteikumi, politiskā un nodokļu situācija, tehniskais nodrošinājums; telekomunikāciju uzņēmumā - klientu bāze un līgumi, infrastruktūra, politiskā situācija," skaidro Juris Grišins. Viņš piebilst, ka ir arī nespecifiski jautājumi, piemēram, mērķa tirgus un klientu analīze, kuri tiek analizēti visās pārbaudēs, bet katra tipa uzņēmumam tiek akcentēts tā visvērtīgākais posms uzņēmējdarbībā.