building.lv skaitļos

Lietotāji online34
Aktīvie uzņēmumi206
Nozares raksti32422
EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne! : building.lv - par būvniecību Latvijā

EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!

EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!

Saruna ar SIA «BŪVE RB&B» valdes locekli Hariju Tuču Pirms sarunas «BŪVE RB&B» (www.rbb.lv) valdes loceklis Harijs Tučs rāda man simtgadīgu siltināšanas materiālu – salmu paklājiņu (apmēram 75 mm biezumā), kas, veicot rekonstrukciju, izņemts no 1920. gadā Ogrē būvētas mājas un joprojām ir ideāli saglabājies. Lai arī māja tika būvēta kā vasaras māja, tā bija ļoti silta...

Šādas mājas mūsdienīgā izpildījumā SIA «BŪVE RB&B» piedāvā cilvēkiem, kas vēlas dzīvot mājā, kam apkurei jāpatērē ļoti maz resursu, kā arī tiem, kam ir svarīgi dzīvot veselībai nekaitīgā vidē, jo mājas ir būvētas un siltinātas, izmantojot tikai dabīgos materiālus.

Savukārt šis siltināšanas materiāls - linu spaļi izņemts no kādas koka ēkas Jūrmalā. Klāt bija pievienota šiltīte ar uzrakstu 1935. gada raža. Senāk daudzās karkasa mājās logu siltināšanai izmantoja lina pakulas, mūsdienās, kā zināms, logu siltināšanai izmanto celtniecības putas.

autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!
Foto: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!; autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!

Kāda ir uzņēmuma Būve RB&B sūtība?

Būve RB&B mērķis ir būvēt mājas, kam ilgtermiņā ir ļoti zemas ekspluatācijas un apkures izmaksas, un mēs to realizējam.

Ēkas tiek celtas pēc sendienu būvniecības un siltināšanas tehnoloģijas, siltinātas tikai ar dabīgas izcelsmes materiāliem.

Būve RB&B ir radoša pieeja - nemitīgi izstrādājam jaunus siltināšanas produktus, izmantojot tikai dabīgos materiālus, kādus lietoja sendienās – pamatā dažāda blīvuma kokmateriālu, skujkoku vai celulozes vati, smalkas frakcijas papīru, linu spaļus, kaņepes u.c.

Taču mēs nepiedāvājam vienkārši plikus siltināšanas materiālu un siltināšanas pakalpojumus. Vēl pirms ēkas siltināšanas veicam detalizētus aprēķinus, kā arī ēkas gaisa caurlaidības mērījumus, tādēļ jau iepriekš varam pateikt, cik saimniekam būs jāmaksā par apkuri.

autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!
Foto: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!; autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!
autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!
Foto: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!; autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!

Šādi tiek veikts ēkas gaisa caurlaidības mērījums.

Varam uzbūvēt māju precīzi tik siltu, cik saimnieks ir gatavs maksāt par apkuri. Šādu pakalpojumu Latvijā nepiedāvā neviens uzņēmums.
Ir konstruktoru biroji, kur cilvēki sēž un domā, kā uzbūvēt energoefektīvu māju.

Mēs Būve RB&B esam praktiķi, paši eksperimentējam, izstrādājot siltināšanas materiālus. Eksperimentus realizējam savās personīgajās mājās un panākam ļoti labu rezultātu.

Katrā šādā eksperimentā gan tiek ieguldīti vairāki desmiti tūkstoši latu. Arī māja, kurā es pats dzīvoju, ir šāds eksperiments.

Un kāda ir Jūsu māja?

Latvijas būvnormatīvi paredz, ka siltināšanai ir jāizmanto plēves. Savukārt manai mājai siltināšanai plēves nav izmantotas, taču tā atbilst būvnormatīviem. Manas mājas būvniecības procesā nav arī lietotas celtniecības putas, iekštelpās nav rīģipša un pats interesantākais - nav flīžu. Nez kāpēc visi uzskata, ka vannas istabā, tualetē obligāti ir jāliek flīzes.

Manā mājā pārsvarā ir izmantots koks, arī vannas istabā un tualetē ir atbilstoša blīvuma kokmateriāls.

Pareizi pielietojot, arī mitrās telpās var droši izmantot koku. Uz jumta taču liek koka lubiņas! Kāpēc šādu pat kokmateriālu nevarētu izmantot iekštelpās? Un es tik tiešām māju kurinu tikai ar malku un gadā apkurei tērēju vidēji 100 latus.

Cik, Jūsuprāt, mūsdienās privātmājā būtu optimāli maksāt par apkuri?

Ar mūsdienu tehnoloģijām apkurei būtu jāmaksā ne vairāk kā 30 santīmu par kvadrātmetru mēnesī, un to ir vienkārši sasniegt, iepriekš veicot aprēķinu un veidojot atbilstošu siltinājumu.

Kādas vecas mājas saimnieks  mums stāstīja, ka viņa tēvs 1890. gadā  (tātad apmēram pirms 122 gadiem) celto māju apkurināja ar malku un ziemā patērējis astoņus sterus malkas. Mūsdienu naudas izteiksmē tas izmaksātu apmēram 200 latus, tātad mēnesī pa apkuri sanāktu nepilni 30 lati. Ar mūsdienās pieejamajām tehnoloģijām apkurei vajadzēja būt lētākai.

Taču es zinu daudzus, kas privātmājā par apkuri maksā pat 300 latu mēnesī. Manuprāt, tas ir absurds.

autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!
Foto: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!; autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!


Siltināšanas materiāls - salmu paklājiņš, veicot rekonstrukciju, izņemts no 1920. gadā Ogrē būvētas mājas un joprojām ir ideāli saglabājies.

Kāda ir cilvēku reakcija, uzzinot, ka piedāvājat mūsdienās tik neierastus siltināšanas materiālus un tehnoloģiju?

Cilvēki, kas pie mums vēršas, visbiežāk jau ir gatavi tam, ko mēs piedāvājam, interesējušies, lasījuši par eko būvniecību un siltināšanu. Parasti pie mums vēršas pēc citu ieteikumiem, atsauksmēm.

Taču bieži ir tā, ka mums netic, īpaši lielie būvnieki saka : «Tas nav iespējams apkurināt māju tikai ar malku un tērēt tik maz!» Bet mēs to varam pierādīt, kaut vai aizvedot ciemos uz šādu māju un iepazīstinot ar tās saimniekiem.

Ikviens, kas mums netic, piezvaniet, mēs Jums pierādīsim, ka tas ir iespējams! (www.rbb.lv)

Kāds mūsu klients bija uzcēlis sev divstāvu māju. Otro stāvu varēja sakurināt tikai līdz 15 grādiem. Pārsiltinājām šo ēku, tagad siltums no pirmā stāva dabiski ceļas uz augšu, otrajā stāvā ir tik silts, ka saimnieks pat vairs neizmanto radiatorus.

Vai uzskatāt, ka katrai latviešu ģimenei vajag māju - kārtīgu pili?

Noteikti nē! Piemēram, mēs, četru cilvēku ģimene, dzīvojam 150 kvadrātmetru divstāvu mājā. Taču tā mums ir par lielu, daudz jātīra. Ja kāds paziņa vēlas sev būvēt lielu māju, es saku : «Atbrauc pie manis iztīrīt māju, tad varbūt pārdomāsi.»

Mans nākamais mērķis ir uzbūvēt sev vēl vienu māju – vienstāvu, tik pat vienkāršu kā Brīvdabas muzejā.

Būvniecības buma laikā cilvēki, kas līdz tam bija dzīvojuši šauros dzīvoklīšos, sacēla sev pilis, kas nereti pēc tam izrādījās vien smuks šķūnis. Tas ir lieki.

Nu, kāpēc vienai ģimenei vajadzīgs baseins, par ko mēnesī samaksā 200 – 300 latus, ja var nopirkt baseina abonementu?!

Pavaicājiet, cik bieži saimnieki tai baseinā peld!!!

RBB&B ir klienti, kas uzbūvējuši sev divas, trīs 300 – 500 kvadrātmetru lielas mājas, tagad būvē ceturto – nepilnus 150 kvadrātmetru māju ar mūsu materiāliem.

Jo dārgāki kļūs energoresursi, jo vairāk attīstīsies Būve RB&B lauciņš – eko siltināšana.

Kāpēc cilvēki izvēlas RBB&B eko māju, lai taupītu energoresursus vai veselības labad?

Gan viena, gan otra iemesla dēļ. Katram būvmateriālam ir savi plusi un mīnusi. Eko materiāli no modernajiem atšķiras ar to, ka ir dabīgi, neizgaro kaitīgas vielas.
Runājot par modernajiem siltināšanas materiāliem, neviens ražotājs īsti neatklāj, kādas vielas tajos ir izmantotas. Neviens īsti nezina, kādas ķīmiskas vielas mēs ieelpojam, piemēram, nakti pavadot telpā, kur ir, pakešu logi.

Ja māja ir siltināta ar celtniecības vati, iekštelpās ir izmantots rīģipsis, vates daļiņas pa rozetēm iekļūst iekštelpās, un cilvēki to ieelpo. Tā ir minerālviela, kas organismā nesadalās.

Un tad nav brīnums, ka tik daudziem ir alerģija, astma, diemžēl visvairāk cieš bērni.

Kā uzņēmumu «Būve RB&B» ietekmēja būvniecības krīze?

Atklāti sakot, krīzes laikā mums parādījās plašs darba lauks - pārsiltinājām to, kas tika sabūvēts treknajos gados.

Krīzi sāpīgi izjuta uzņēmumi, kas bija saistīti ar modernajiem materiāliem un strauju tirdzniecību. Mēs krīzi nejutām, ar katru gadu mums klājas arvien labāk.
Pārsiltinot jaunbūves, redzam milzum daudz kļūdu, kas pieļautas īpaši siltināšanā.

Bieži arī ēkas konstrukcija nav nostiprināta, jumts turas uz godavārda, tad mēs to nostiprinām.

Kā Jūs varat līdzēt, atbraucot uz objektu un secinot, ka siltināšana veikta zem katras kritikas?

Visbiežāk mēs pilnībā pārsiltinām ēku. Ņemam laukā visus modernos siltināšanas materiālus un liekam iekšā savējos, pielietojot pareizu siltināšanas tehnoloģiju.
Protams, saimniekam ir izdevīgāk šādu māju pārdot. Taču, ja viņam ļoti patīk vieta, kur tā atrodas, protams, māju var pārsiltināt.

Mēs uzskatām, ka pareizāk ir māju siltināt no ārpuses. To gan var darīt tikai siltā laikā. Ņemam nost jumta segumu, tiekam līdz iekšējai apdarei, šādi netiek traucēta mājas saimnieku iedzīve. Priekšrocība ir tā, ka, siltinājuma pabiezinājumu veidojot uz ārpusi, netiek zaudēta iekštelpa.

Protams, māju var arī siltināt no iekšpuses, bet tad tomēr nedaudz zaudē iekštelpu.

Siltinot no ārpuses, arī mazāk kaitē cilvēkam, kurš veic siltināšanas darbu. No iekšpuses, ņemot ārā siltināmo vati, tā ir sadalījusies, putekļaina, pat strādājot aizsargtērpā un maskā, cilvēkam tā ir ļoti kaitīga.

Mēs bieži lūdzam saimnieku pašu izņemt laukā moderno siltināmo materiālu. Mūsu čaļiem tā inde nav vajadzīga!

autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!
Foto: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!; autors: EKO MĀJA kā Brīvdabas muzejā. Tā ir Latvijas nākotne!


Latvisks namiņš, kam apkure izmaksā 100 latu gadā.

Kas, Jūsuprāt, mainīsies būvniecības tirgū, kādas jaunas tendences ir gaidāmas?

Tā kā Latvijas tirgus ir ļoti neliels, priekšrocība ir tā, ka viss jaunais tiek ātri izmēģināts, cilvēki apdedzinās un izdara secinājumus.

Agrāk vai vēlāk Latvijā sāks domāt par to, kādi būvniecības materiāli ir piemēroti mūsu klimatam un kādi nav.

Tad arī sāks vairāk novērtēt vietējos materiālus. Paraugieties, cik daudz naudas tiek izpumpēts no Latvijas, ievedot ārzemēs ražotus būvmateriālus un energoresursus.
Piemēram, Latvijā ir ļoti lieli kūdras resursi.

Kūdra ir Latvijas nafta, savulaik to izmantoja gan siltināšanai, gan kurināšanai. Tā varētu būt lieliska eksporta prece.

Šobrīd mēs veicam eksperimentus, kā varētu izmantot kūdru ēku siltināšanā, jaucam to ar celulozi. Krāslavā kādai ēkai siltināšanai izmantojām kaņepju un celulozes maisījumu.

Es uzskatu, ka būvniecības nozarē būtu jādomā, kā vairāk izmantot vietējos materiālus. Tad arī vairāk tiktu izmantots vietējais darba spēks. Būvniecībai, siltināšanai, būvniecības materiālu ražošanai būtu pievienotā vērtība un naudas līdzekļi tiktu apgrozīti tepat Latvijā. Tad pavērtos arī lieliskas eksporta iespējas.

Kāds ir uzņēmuma Būve RB&B nākotnes mērķis?

Mēs vēlamies Latvijas tirgū piedāvāt gatavas koka mājas, celtas pēc precīziem aprēķiniem. Tā, lai klientam, kurš iegādājas šādu māju, uzreiz var pateikt, cik viņš maksās par apkuri un mājas un apsaimniekošanu, kāda būs gaisa kvalitāte mājā u.c.

Interesentiem būtu iespēja padzīvot šādā namiņā, tad izdomāt, vai tas patīk. Mājas lielumu varētu izvēlēties atbilstoši cilvēku skaitam. Jauniem cilvēkiem, kas vēl tikai nākotnē plāno ģimenes pieaugumu, iesākumā daļu mājas varētu iekonservēt, lai nav lieku izdevumu par apkuri.

Intervija tapusi sadarbībā ar SIA Būve RB&B (www.rbb.lv) valdes locekli Hariju Tuču.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.