Ekoloģisko būvmateriālu plašāku izmantošanu bremzē izmaksas un informācijas trūkums

Vienotas definīcijas, kas tad īsti ir ekoloģiskie būvmateriāli, un kādi no tiem ietilpst vai neietilpst šajā kategorijā, cik mums zināms, vismaz pagaidām nav. Iemesls tam ir tāds, ka šo jēdzienu var traktēt dažādi. Atsevišķās valstīs ir bijuši mēģinājumi šo informāciju sistematizēt, zināmi panākumi šajā jomā ir bijuši, taču nekas vairāk. Lai vai kā, tomēr ir daudzi materiāli, par kuru ekoloģiskumu un dabīgumu šaubu nav nevienam. Runājot par šo būvmateriālu izmantošanu, var teikt, ka tendences rāda nelielu to popularitātes pieaugumu. Plašāku to izmantošanu bremzē galvenokārt augstākas cenas un nepietiekama informācija par to iespējām un priekšrocībām. Vairāk par ekoloģiskajiem būvmateriāliem un to izmantošanu Latvijā pastāstīja SIA "Vides tehnika" eksperts Intars Rozmans.

Ko var saukt par ekoloģiskiem būvmateriāliem

Jautājumā par atsevišķu materiālu piederību ekoloģisko jeb dabīgo būvmateriālu grupai arvien tiek lauzti šķēpi. Daudz ko nosaka skatu punkts, no kura raugāmies uz šo jautājumu. Piemēram, kāds var uzskatīt, ka ekoloģisks būvmateriāls ir tāds, kuru izmanto mājas būvniecībā, bet pēc 100 gadiem to joprojām var utilizēt vai pārstrādāt būvmateriālā vēlreiz. Otrs skatās uz to, cik energoresursu tiek ieguldīts, lai saražotu noteiktu daudzumu šī būvmateriāla. Piemēram, māls ir nācis no zemes, ir dabīgs materiāls, bet, lai no tā izgatavotu ķieģeļus vai keramzīta blokus, ir jāpievieno zināms enerģijas daudzums. Trešais var izmantot vēl kādu citu faktoru, ko ņemt par atskaites punktu. Un tad arī rodas viedokļu sadursme par to, kurš materiāls  ir ekoloģiskāks un vai vispār var tikt saukts par ekoloģisku būvmateriālu.

Kā piemērs var kalpot siltumizolācijā izmantojamās minerālvates – akmens un stikla vates, kas tiek izgatavotas attiecīgi no bazalta ieža vai otrreiz pārstrādāta stikla, pievienojot kvarca smiltis – tātad dabīgām vai pārstrādājamām izejvielām, bet to iegūšanai tiek patērēts relatīvi daudz enerģijas. Uz to fona ekovate vai kaņepju vate izskatīsies ekoloģiskāka, taču to iegūšanas process prasa vairāk darba un laika (piemēram, kaņepes ir jāiesēj, jāizaudzē, jānovāc, jāpārstrādā), kas nosaka šo produktu augstāku cenu. Un tā savukārt nosaka šo materiālu izmantošanas biežumu, jo cilvēki vairumā gadījumu izvēlas lētāko materiālu.

Turklāt arī ekoloģisko materiālu iegūšanā parasti tiek tērēta no fosilajiem energoavotiem iegūstamā enerģija (kaut vai no degvielas, kas izmantota kaņepju audzēšanas un pārstrādes procesā). Ekovates iegūšanā nepieciešamās enerģijas turpretī ir krietni mazāk (tā tiek ražota no papīra tā otrreizējas pārstrādes procesā), līdz ar to tā ir lētāka par kaņepju vati.

Tāpēc nav vērts meklēt universālu, precīzu definīciju, bet īsumā varētu teikt, ka par ekoloģiskiem būvmateriāliem var dēvēt tādus materiālus, kuri nerada (vai vismaz samazina) kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi, kas rodas, iegūstot un apstrādājot izejmateriālus, materiālus lietojot, pārstrādājot un apglabājot tos. Ekoloģiskie būvmateriāli ir otrreiz pārstrādājami un/vai ražoti no atjaunojamiem resursiem, kā arī neatstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, turklāt to izmantošana uzlabo telpu mikroklimatu.

Māju var uzbūvēt arī tikai no ekoloģiskiem būvmateriāliem

Daudzu būvmateriālu (piemēram, keramzīta bloku) izejvielas (māls, kam pievienots cements) ir no zemes dzīlēm nākušas, tādēļ nebūtu pamata tos uzskatīt par nedabīgiem tikai tādēļ, ka to ražošanas procesā ir iztērēts zināms daudzums enerģijas. Protams, te neiet runa par sintētiskajiem materiāliem (piemēram, putupolistirolu, sintētiskajiem ķieģeļiem, krāsām uz alkīda bāzes vai kādiem citiem).

Ja vēlamies savas mājas izbūvē dot priekšroku dabīgiem materiāliem, tad krāsu izvēlē jāizvēlas uz ūdens emulsijas vai lineļļas bāzes ražotās krāsas. Siltināšanas materiālu gadījumā var izvēlēties jau minēto ekovati, kaņepju vati, arī aitu vilnu, kokšķiedru, kūdru, skaidas u.tml. Taču arī akmens un stikla vates nav "nedabīgas", jautājums tikai ir par katra konkrētā siltumizolējošā materiāla īpašībām un piemērotību konkrētajā gadījumā. Un tas pats attiecas uz visiem ēkas izbūvē izmantojamajiem būvmateriāliem – izvēle ir pietiekami liela, un vienmēr varēs atrast kādu no dabīgām izejvielām ražotu materiālu, ar ko aizstāt citu, "mazāk dabīgu" vai mākslīgi ražotu. Paliek tikai jautājums par izmaksām, bet to visu var laicīgi noskaidrot un aprēķināt. Bieži gan velns nav tik melns, kā daži mālē.

Ierobežojumi materiālu izvēlē attiecas uz jebkuriem būvmateriāliem

Būvniecībā eksistē dažāda veida ierobežojumi materiālu izvēlē (piemēram, ugunsdrošības noteikumu ziņā), taču tie vienlīdz attiecas kā uz ekoloģiskajiem, tā uz mākslīgi ražotajiem būvmateriāliem. Tas pats attiecas uz dažādu materiālu izmantošanu dažādiem mērķiem – kā kurš ražotājs norādījis, tā arī konkrētais materiāls izmantojams (tehnoloģija, materiālu iestrādes secība utt.). Jo iespējams nepareizi uzbūvēt gan ar ekoloģiskajiem, gan citiem materiāliem.

Zināmi ierobežojumi pastāvēs vienmēr, ko nosaka pašu materiālu būtība. Piemēram, koka būvēm būs ierobežojumi ēku augstuma un ugunsdrošības ziņā, tādēļ, lai cik labs un ekoloģisks būtu kāds materiāls, pilnīgi visur tas nederēs. To nosaka tieši šī materiāla dabīgums un no tā izrietošās īpašības. Visas prasības ir iekļautas Latvijas Būvnormatīvā, un tajā netiek dalīti materiāli pēc to dabiskuma vai mākslīguma, bet tikai pēc vienā vai otrā gadījumā nepieciešamajām īpašībām.

Visiem būvmateriāliem piemīt savas priekšrocības un trūkumi

Ekoloģiskajiem būvmateriāliem, tāpat kā pārējiem, piemīt gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Viens no ekomateriālu plašāku izmantošanu bremzējošajiem faktoriem ir augstākas cenas, jo to nosaka šo materiālu iegūšanas process, un vismaz pagaidām šis faktors bieži vien ir viens no noteicošākajiem dažādu būvmateriālu izvēlē. Piemēram, siltināšanā putupolistirols ir ievērojami lētāks nekā ekoloģiskās vai pat minerālās vates. Tomēr, kad cilvēki uzzina vairāk par priekšrocībām, ko sniedz tās pašas ekovates izmantošana labāka iekštelpu klimata nodrošināšanā, aizvien vairāk cilvēku sāk apdomāties un apsvērt domas par labu tās izvēlei.

Ļoti bieži cilvēkiem trūkst arī objektīvas informācijas par ekoloģisko būvmateriālu priekšrocībām salīdzinājumā ar sintētiskajiem materiāliem. Tas veicina nepareiza priekšstata rašanos, kādēļ cilvēki nepietiekami izvērtē dažādu materiālu sniegtos labumus. Arī konkurējošie ražotāji, sevišķi lielie koncerni, mēdz izplatīt neobjektīvu informāciju par sava produkta priekšrocībām un citu trūkumiem. Ekoloģisko ražotāju rīcībā daudz mazāko ražošanas apjomu dēļ parasti nav tādu līdzekļu, lai varētu līdzvērtīgi cīnīties reklāmas tirgū ar lielajiem "parasto" materiālu ražotājiem.

Tādēļ vispirms būtu nepieciešams cilvēkus nodrošināt ar objektīvu informāciju par dažādu būvmateriālu priekšrocībām un trūkumiem, lai katrs atkarībā no savām vēlmēm un iespējām var pats izvērtēt, ko viņš vēlas un var uzbūvēt, un kādus materiālus būvēšanai izmantot. Šādu informāciju iespējams iegūt pie jomas speciālistiem, kuri nedarbojas kāda konkrēta ražotāja labā.