Ekonomikas izaugsme Latvijā 1. ceturksnī straujākā kopš 2012. gada sākuma

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu šogad 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) gada laikā pieauga par 3,9%. Tas ir straujākais IKP kāpums kopš 2012. gada sākuma.

Būtisks ieguldījums izaugsmē 2017. gada 1. ceturksnī bija apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi gada laikā pieauga par 10%. Straujākais pieaugums bija vērojams tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā. Stabila izaugsme turpinājās arī tādās tradicionālajās nozarēs kā kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā.

Tāpat pozitīvu ietekmi uz IKP pieaugumu atstāja būvniecības un pakalpojumu nozaru attīstība, kur attiecīgi apjomi pieauga par 10% un 3 procentiem.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: "IKP pieauguma dati ir apsveicami, jo īpaši gandarī stabils pieaugums apstrādes rūpniecībā un būvniecības nozares atkopšanās pēc pērn piedzīvotā apjomu krituma. Vienlaikus, lai noturētu šādu ekonomikas izaugsmi, nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstības veicināšana – tie ir būtiskākie faktori, pie kā intensīvi jāstrādā, lai mēs nodrošinātu tālāku Latvijas ekonomikas izaugsmi – vismaz 3% IKP pieauguma līmenī šajā gadā. Tāpat ļoti svarīgi veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu, ieguldot inovācijās un attīstībā."

Galvenie izaugsmes faktori šogad būs intensīvākas ES struktūrfondu investīcijas, kas atstāj labvēlīgu ietekmi uz izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet arī īstermiņā, stimulējot iekšzemes pieprasījumu. Otrs būtisks 2017. gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un Latvijas gadījumā ar izaugsmes paātrināšanos lielākajā eksporta tirgū – ES.

em.gov.lv