Ekonomikas ministrija: Šobrīd nav pamata runāt par būvniecības nozares pārkaršanu
Ekonomikas ministrija šodien, 17. novembrī, iepazīstināja Ministru kabinetu ar pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē Latvijā 2020.- 2024.gadam (turpmāk – Pētījums).
Pētījumu EM veic regulāri ik gadu un tā mērķis ir sekot līdzi būvniecības nozares attīstības tendencēm, tai skaitā būvniecības apjoma pieauguma svārstībām un būvniecības izmaksu pieauguma rādītājiem, lai laikus identificētu nozares attīstību traucējošos faktorus un iespējamos pārkaršanas riskus, kā arī, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, un izmantojot prognozēšanas metodes, prognozētu būvniecības produkcijas apjomu un būvniecības izmaksas turpmākajos gados. Pētījums pieejams Pārresoru koordinācijas centra datu bāzē.
Pētījums sevī ietver detalizētu izvērtējumu un prognozes laika periodam no 2020. līdz 2024. gadam gan par kopējo būvniecības apjomu un izmaksām, gan par sekojošām būvniecības nozares apakšnozarēm - dzīvojamās ēkas, nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, transporta objekti, pazemes maģistrālie cauruļvadi, komplekso būvju rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi būvniecībā un citu inženierbūvju būvniecībā.
Pētījums atklāj, ka visā laika periodā no 2020. līdz 2024. gadam gan ekspertu, gan kombinētās prognozes kopā paredz būvniecības izmaksu tālāku pieaugumu. Laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam šis pieaugums būtu mērāms 1-5% apjomā gadā, bet 2024. gadā varētu sasniegt 6% līmeni.
Būtiskākais izmaksu pieaugums tiek prognozēts darbaspēka samaksai, kur kombinētā prognoze no 2020. līdz 2024. gadam pieaug vispārīgi no 8 līdz 10% gadā.
Apakšnozaru griezumā 2020. gadā būvniecības izmaksu samazinājums prognozēts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, kā arī ceļu un maģistrāļu būvniecībā. Savukārt straujākais pieaugums tiek prognozēts tiltu un tuneļu būvniecībā. Jau no 2022. gada tiek prognozēts izmaksu pieaugums visās apakšnozarēs, līderos izvirzoties dzelzceļu, tiltu un tuneļu būvniecībai ar izmaksu pieaugumu 5-7% robežās gadā.
Jāņem vērā, ka pētījums ir veikts šā gada vasarā, brīdī, kad nebija pieejama pilna informācija par valsts plānotajām papildu investīcijām infrastruktūrā, kā arī nebija sācies COVID-19 saslimstības straujš pieaugums. Lai valdība varētu sekot līdzi būvniecības produkcijas apjomu pieauguma ietekmei uz nozares attīstības tendencēm, pētnieki ir piedāvājuši ietekmes aprēķina matricu.
Apskatot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz nozari, jāatzīst, ka būvniecības nozare bija viena no tām, kura cieta vismazāk. Kopumā eksperti nesaskata būtisku pandēmijas ietekmi uz būvniecības izmaksām. Vienlaikus tiek novērtēts, ka ietekme būs augstāka uz būvmateriālu izmaksām, nekā uz darbaspēka izmaksām.
Ziņojumā ir sniegts arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta redzējums par Būvniecības nozares attīstības ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. EM eksperti uzskata, ka šobrīd nav pamata runāt par nozares pārkaršanu, taču ir rūpīgi jāseko būvniecības apjoma pieauguma tendencēm, nepieļaujot investīciju kritumu 2021. -2022.gadā un strauju apjoma pieaugumu 2023. – 2024.gadā.
Pētījumu pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veica izpētes kompānija SIA "InnoMatrix", kas pētījumu veikusi sadarbojoties ar "Latvijas Universitātes" ekonomikas jomas zinātniekiem.
Pētījuma gaitā veikts darbaspēka un būvmateriālu izmaksas ietekmējošo faktoru novērtējums un analīze, tai skaitā novērtējot gan tieši, gan netieši ietekmējošo rādītāju īpatsvarus, kā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, kreditēšanu, finansējuma un darbaspēka pieejamību. Tāpat pētījumā tika vērtēta arī ārējo faktoru ietekme kā Eiropas Savienības (ES) kopējais tirgus un ES pieņemtie lēmumi.
Vairāk ar informatīvo ziņojumu "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.