Ekonomikas straujākai izaugsmei jāmeklē jaunas konkurētspējas priekšrocības un jānodrošina ES fondu investīcijas
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 2,6% lielāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kopumā 2016. gadā IKP pieauga par 2 procentiem.
Pērn 4. ceturksnī IKP kāpumu būtiski ietekmēja ražošanas apjoma pieaugums rūpniecībā par 10,2%. Būvniecības nozarē turpinājās kritums, tomēr tas ir samazinājies un bija 11,8%, salīdzinājumā ar iepriekšējo divu ceturkšņu rādītājiem, kad tas pārsniedza 18 procentus.
Kopumā 2016. gadā pozitīvi izaugsmi ietekmēja privātā patēriņa pieaugums (par 3,4%). Pērn privātā patēriņa straujāku pieaugumu sekmēja algu palielinājums, kā arī izteikti zemā inflācija, kas atsevišķos mēnešos pārgāja pat deflācijā.
Eksports 2016. gadā palielinājās par 2,6%, straujāku tā izaugsmi kavēja ES lēnā izaugsme. Preču eksportu pozitīvi ietekmēja ievērojams transportlīdzekļu, lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums, kā arī ķīmisko preču eksporta pieaugums. Labi izaugsmes rādītāji bija arī pakalpojumu eksporta palielinājumam, ko galvenokārt nodrošināja IKT pakalpojumi, kas nosedza tradicionālo transporta pakalpojumu kritumu.
Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors 2016. gadā bija krasa investīciju samazināšanās. To līmenis 2016. gadā bija par 11,5% zemāks nekā iepriekšējā gadā un investīciju kritums galvenokārt bija saistīts ar lēno ES struktūrfondu programmu uzsākšanu.
Nozaru griezumā 2016. gadā jāatzīmē pieaugums apstrādes rūpniecībā - nozares ražošanas apjomu pieaugums sasniedza 5,6%. Labi izaugsmes rādītāji bija gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Būtisku ieguldījumu pieaugumā nodrošināja pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un elektrisko un optisko iekārtu ražošanas apjomu palielinājumi. No pakalpojumu nozarēm lielākā izaugsme bija vērojama izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrināsies un tā varētu sasniegt vismaz 3%. Ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvākas ES fondu investīcijas un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Struktūrfondu programmu aktīvāka uzsākšana atstāj labvēlīgu ietekmi uz izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet ļoti pozitīvi ietekmē arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators. Otrs būtisks 2017. gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un Latvijas gadījumā ar izaugsmes paātrināšanos ES. Vienlaikus nozīmīgs faktors ir spēja pielāgoties jauno tirgus izaicinājumu apstākļiem, kur arvien lielāka loma ir apzināto tirgus nišu apgūšanai un jaunu meklēšanai. Tas prasa pāreju uz konkurētspējas priekšrocībām, kas balstās nevis uz lēto darba spēku, bet gan inovācijām.
em.gov.lv