Ekonomists: Latvijas ražotāji arvien vairāk izjūt globālās ekonomikas bremzēšanos
Latvijas ražotāji arvien vairāk izjūt globālās ekonomikas bremzēšanos, un jūnijā apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 3 gadu laikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūnijā ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju.
Vienlaikus kopējie Latvijas rūpniecības rādītāji jūnijā gan ir uzlabojušies salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem, jo, kā jau iepriekš tika gaidīts, līdz ar labvēlīgākiem laika apstākļiem ievērojami auguši ražošanas apjomi enerģētikā. Salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju izlaide enerģētikā augusi par vairāk nekā 20% un tādējādi kopējie ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir palielinājušies par 4,4%.
Pozitīvais pieaugums enerģētikā protams ir laba ziņa, taču tās ir īstermiņa sezonālas svārstības bez izteikta pieauguma tendences un ilgākā termiņā Latvijas rūpniecības attīstība ir atkarīga no apstrādes rūpniecības, kur pēdējā laikā ziņas nav ļoti iepriecinošas. Kopš gada sākuma jauno pasūtījumu apjoms apstrādes rūpniecībā ir ievērojami samazinājies un īpaši izteikts pasūtījumu kritums ir vērojams kokapstrādē. Pēc pērnā gada koksnes cenu rekordiem, kas veicināja gan papildus mežizstrādi, gan ražošanu, koksnes cenas šogad ir jūtami samazinājušās un tas kopā ar Brexit izraisītu pieprasījuma kritumu Lielbritānijā ļoti ietekmē rūpniecību Latvijā. Līdzīga situācija šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, un faktiski ir noticis tas, ko prognozējām gada pirmajā pusē. Baltijas rūpniecības noturība pret ārējiem satricinājumiem nav neierobežota un rūpniecības lejupslīdei Eiropā, kā arī citviet pasaulē ieilgstot, tas arvien vairāk sāk ietekmēt arī mūsu ražotājus.
No nozaru viedokļa jūnijā lielas izmaiņas Latvijas apstrādes rūpniecībā nav vērojamas. Visstraujākais pieaugums jau atkal bija vērojam elektrisko iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā, kur ražošanas apjomi palielinājās par attiecīgi 23,9% un 19% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Tikmēr kokapstrāde un pārtikas ražošana jūnijā saglabājās pērnā gada līmenī, savukārt līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos ražošanas apjomi samazinājās būvmateriālu un apģērbu ražošanā, par attiecīgi 6,2% un 10%. Taču jūnijā ražošanas apjomi samazinājās arī nozarēs, kur iepriekš bija vērojams straujš ražošanas apjomu pieaugums. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi dažādu iekārtu, auto detaļu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana jūnijā samazinājās par attiecīgi 11,6%, 8,5% un 7,3%. Tas saistīts gan ar arējiem faktoriem, gan ar to, ka iepriekšējās investīcijas šajās nozarēs ir sevi izsmēlušas un bez jaunām investīcijām kāpināt ražošanas apjomus tajās nebūs iespējams.
Raugoties uz gada otro pusi, es neesmu optimistiski noskaņots par Latvijas apstrādes rūpniecības perspektīvām. Ražošanas noskaņojuma rādītāji pasaulē, bet it īpaši Eiropā, turpina virzību tālāk recesijas zonā, jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē mazinās un šobrīd ir maz cerību redzēt situācijas uzlabošanos 3. vai 4. ceturksnī. Tas nozīmē, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā nākošajos mēnešos varam ieraudzīt arī mīnusus, savukārt gadā kopumā izaugsme noteikti nepārsniegs 3%. Šobrīd labā ziņa ir tas, ka gan patēriņš un darba tirgus kā Latvijā, tā Eiropā joprojām ir gana spēcīgi, taču ekonomiskajā ciklā rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare un ražošanas apjomu kritums tajā noteikti būtu negatīvs signāls mūsu ekonomikai kopumā.
Raksta autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists