Eksperti: daudzdzīvokļu mājās visbiežāk plīst ūdens stāvvadi, privātmājas ļaunprātīgi bojā vai apzog
Apdrošinātājiem, izskatot atlīdzību pieteikumu lietas, visbiežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad nekustamais īpašums (NĪ) tiek bojāts plīsušu cauruļvadu dēļ. Taču vislielākos finansiālos zaudējumus rada ugunsnelaimes. Kopš pagājušā gada janvāra trīs lielākās BTA veiktās apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, kuru apjoms (latos) veidoja 22% no kopējās privātpersonu NĪ sektorā atlīdzinātās summas, bija veiktas par īpašumiem, kas cietuši ugunsnelaimēs.
Aptuveni 30% no kopējā gadā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaita - tik bieži BTA veic izmaksas par gadījumiem, kas saistīti ar īpašuma ļaunprātīgu bojāšanu vai apzagšanu ielaušanās laikā. Ik mēnesi BTA saviem klientiem, kas apdrošinājuši nekustamo īpašumu, atlīdzībās izmaksā vidēji 700 latus par vienu apdrošināšana gadījumu. Šā gada pirmajos trijos mēnešos izmaksas veiktas jau 161 apdrošināšanas lietā.
2010.gada pirmajos trīs mēnešos par nekustamajam īpašumam radītajiem zaudējumiem BTA saviem klientiem izmaksāja 108 tūkstošus latu, savukārt šā gada tajā pašā laika posmā - 110 tūkstošus latu. Savukārt trīs lielākajās ugunsnelaimju lietās BTA attiecīgo īpašumu saimniekiem kopumā apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāja 130 tūkstošus latu. Visos gadījumos cietušas bija privātmājas, un izmaksas tika veiktas par pašu ēku, bet divos gadījumos - arī par kustamo mantu, kas tajās atradās, jo tā bija apdrošināta atsevišķi.
Iveta Rijniece, Apdrošināšanas sabiedrības "BTA" SE Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore: "Kaut gan ikviens apdrošinātājs ir izveidojis savu nekustamā īpašumu standarta piedāvājumu, mēs vienmēr iesakām konsultēties ar BTA speciālistiem klientu apkalpošanas centros un pastāstīt par savu situāciju un vajadzībām. Tādā veidā ir daudz vieglāk noteikt potenciālos riskus, kas var apdraudēt katru konkrēto īpašumu, un veikt pārdomātu tā apdrošināšanu, lai vēlāk, ja notiek nelaime, cilvēkam nebūtu jāuztraucas par savu līdzekļu ieguldīšanu NĪ remontā. Par to parūpēsies apdrošinātājs un segs visus atjaunošanas izdevumus. Savā praksē esam pārliecinājušies, ka arvien vairāk cilvēku apdrošina arī mantu, kas atrodas īpašumā. Šādu gadījumu pēdējā gada laikā kļuvis par 27%vairāk. Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt visu savu īpašumu ugunsgrēka vai zādzības gadījumā. Ja manta nav bijusi apdrošināta, cilvēkam tā jāatjauno par saviem līdzekļiem."
Privātmāju un viensētu īpašniekiem visbiežāk aizmirstas, ka šķūnīši, pirtis un garāžas, kas ir atsevišķas ēkas, arī jāapdrošina atsevišķi, jo tie bieži ir zagļu visiekārotākie mērķi – tur tiek glabātas mantas, tehnika, bet neviens šajās ēkās pastāvīgi neuzturas.
Sabiedrībā joprojām valda mīts, ka NĪ apdrošināšana ir dārgs prieks, taču lielākoties izmaksas ir salīdzinoši zemas. Piemēram, 50 m² dzīvoklim mūra ēkā apdrošināšana uz gadu var izmaksāt tikai 19,50 Ls.
"Savukārt šogad ar pieciem mūsu klientiem notikuši salīdzinoši nelieli, bet noteikti nepatīkami starpgadījumi, kad, pienākot pie mājas vai dzīvokļa durvīm, viņi nav varējuši tās atslēgt bojātas vai aizkritušas slēdzenes dēļ. Pēc tam, kad bojājumi novērsti, visi atzina, ka, viņiem vienīgā doma bijusi – durvis jāuzlauž, bet tā kā bija iegādājušies BTA pakalpojumu "Atslēgu serviss", BTA darbinieki durvis ne vien profesionāli atvēra, tās nesabojājot, bet arī nomainīja slēdzenes", atklāj I.Rijniece.
Ja runājam par negadījumiem, kas notiek ar NĪ, tiem ir raksturīga sezonalitāte. Rudenī un ziemā lielākoties ir ledus un sniega radītie bojājumi, kā arī uguns nelaimes nepareizi uzstādītu, neapkoptu vai bojātu apkures katlu vai novecojušas un nedrošas elektrosistēmas dēļ. Svētkos tie ir ugunsgrēki, ko izraisa eglīšu vai Adventes vainagu aizdegšanās. Pavasarī, savukārt, īpašumi cieš no plūdiem, vētrām un kūlas dedzināšanas, kā arī garnadži atklāj savu sezonu, kas visvairāk izpaužas vasarā, kad sācies atvaļinājumu laiks un daudzi īpašumi atstāti bez uzraudzības.