Eksperti: Ekonomisko realitāti iedzīvotāji kompensē ar mazāku mājas platību
Dzīves dārdzības, kā arī būvniecības materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugums liek iedzīvotājiem optimizēt privātmāju būvniecības izmaksas – visbiežāk iedzīvotāji gatavi samazināt mājas kvadratūru vai arī būvniecību plānot ilgākā laika periodā, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.
“Privātmājas būvniecība mūsdienās, ņemot vērā materiālu un darba spēka izmaksas, nav lēta. Ja vēl domājam par tādiem risinājumiem, kas ir kategorijā “ilgtspējīgi”, “videi draudzīgāki” vai tml., tad izmaksas uz vienu kvadrātmetru var pat pārsniegt mājokļa iegādes cenu kādā no jaunajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem,” teic LANĪDA un "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. “Tomēr pretspēks pieaugošajām izmaksām ir iespējas tās optimizēt. Piemēram, būvniecību veidot ilgākā laika periodā un vairāk darba paveicot pašu spēkiem. Līdzīgi kā ir nepieciešams savs zobārsts vai nekustamā īpašuma aģents, tā mājsaimniecībai vajadzētu arī savu būvnieku vai vismaz konsultantu, kas var sniegt kompetentu viedokli. Tādējādi būvniecības laikā iespējams mazināt darba spēka izmaksas, bet vēlākajos gados – uzturēšanas, remonta vai tamlīdzīgas izmaksas.”
“Viens no veidiem, kā mazināt būvniecības neparedzēto izmaksu risku, ir izvēlēties rūpnieciski ražotu tipveida projektu. Pēdējos gados pieaug interese par šāda veida projektiem, jo tiem ir skaidras izmaksas un salīdzinoši īss būvniecības laiks. To varam redzēt arī izsniegtajos kredītos – būvniecības cenu pieaugums nereti tiek kompensēts uz mājas platības rēķina, kā rezultātā vidējā mājas apdzīvojamā platība finansētajiem projektiem šobrīd ir robežās no 120 – 150 m2,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. “Lai ģimene ar diviem aizņēmējiem un diviem bērniem pretendētu uz 150 000 eiro aizņēmumu, ienākumu līmenim katru mēnesi jāsasniedz vismaz 2500 eiro "uz rokas" pie nosacījuma, ja pašu līdzfinansējums veido aptuveni 30 000 eiro.”
“Līdzīgi kā valstī kopumā, arī Valmieras novadā izsniegto būvatļauju skaits aug. Cilvēku vēlmes ir dažādas, taču pēdējo gadu laikā izteikti aug interese par mājām, kas ražotas no kokmateriāliem – koka karkasa mājām, guļbūvēm. Iedzīvotājiem der atcerēties - jo kvalitatīvāks projekts, jo ātrāka saskaņošanas gaita ierasti ir vietējā būvvaldē, un ideālā gadījumā būvvaldi vēlams apmeklēt jau pirms zemes iegādes,” uzsver Jolanta Brūniņa, Valmieras novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja un arhitekte.
“Pateicoties modulāro koka ēku būvniecības tehnoloģijai, mūsdienās iespējams nodrošināt rūpnieciskas precizitātes produktu un piegādāt ēku, kas nedēļas laikā ir gatava dzīvošanai, tādejādi samazinot riskus, kas saistīti ar kavēšanos, laikapstākļiem un citiem faktoriem, piemēram, izmaksu pieaugumu būvniecības laikā,” skaidro Inguss Pavasars, "Pavasars" grupas uzņēmu īpašnieks. “Izvēloties savu mājokli, koka ēku būvniecība kļūst arvien populārāka. Koksnes kā ekoloģiska būvniecības materiāla pieejamība tuvu ražošanas un būvniecības vietai nodrošina nelielu CO2 izmešu daudzumu ražošanas procesā, kā arī koks ir vienīgais atjaunojamais būvniecības materiāls ar ļoti augstu pārstrādes īpatsvaru. Un pats svarīgākais – koks ir tuvs mūsu mentalitātei. Koka ēkās mēs jūtamies omulīgi, un tās dod patīkamu “māju” sajūtu.”
“Kvalitatīvas, energoefektīvas un ilgtspējīgas koka mājas kļūst arvien pieprasītākas mājokļu tirgū. Klienti izvēlas pārdomātus un kompaktus plānojumus, lai nepārmaksātu par liekajiem kvadrātmetriem. Vai pirkt gatavu vai būvēt pašiem – klientam jāizvērtē savas iespējas individuāli, bet kvalitatīvu mājokli jāiegādājas šodien, jo ilgtermiņā ieguvums būs gan komunālajos maksājumos, gan mājokļa tirgus vērtības pieaugumā nākotnē,” uzsver “Green Space” Pārdošanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Marķitāns.